Kā no “Tele2”, “Telia” vai “Bitė” iegūt lētāku plānu: dažkārt pietiek ar vienu soli, kas operatoriem ļoti nepatīk

Daudzi mobilo sakaru klienti gadiem ilgi maksā par plānu un pat nenojauš, ka kāds cits par ļoti līdzīgiem pakalpojumiem maksā gandrīz uz pusi mazāk. Viens cilvēks par neierobežotiem zvaniem, SMS un internetu maksā 15,99 eiro mēnesī, bet cits par līdzīgu, ikdienas lietošanai pietiekamu plānu saņem 100 GB datu, neierobežotus zvanus un SMS par 7 vai 8 eiro. Atšķirība mēnesī tikai no pirmā acu uzmetiena šķiet neliela. Gada laikā tie jau var būt aptuveni 96 eiro par vienu numuru. Ja ģimenē ir trīs vai četri numuri, summa var pieaugt līdz vairākiem simtiem eiro.

Dīvainākais ir tas, ka šādi lētāki plāni ne vienmēr ir publiski redzami skaistā operatora tīmekļvietnes tabulā. Bieži tie parādās tad, kad klients nolemj pāriet pie konkurenta. Kamēr cilvēks klusējot maksā veco cenu, viņu var uzskatīt par “mierīgu” klientu. Taču, tiklīdz tiek sākta numura pārnešana uz citu tīklu, iepriekšējais operators pēkšņi atceras, ka var piedāvāt labākus nosacījumus. Un tad sākas telefona zvani, kurus daudzi klienti sagaida pārāk vēlu.

Tas nav maģisks triks un nav garantijas, ka ikvienam tiks piedāvāta tāda pati cena. Tomēr praksē tieši numura pārnešana bieži kļūst par brīdi, kad operators pirmo reizi nopietni izvērtē, cik viņam izmaksātu klienta zaudēšana.

Kāpēc lojāliem klientiem bieži piedāvā sliktākus nosacījumus?

No patērētāja viedokļa tas šķiet netaisnīgi. Ja cilvēks ar operatoru ir kopā 5, 10 vai pat 15 gadus, būtu loģiski sagaidīt, ka viņš saņems labāko cenu. Taču realitātē bieži notiek pretēji. Jauniem klientiem tiek reklamētas akcijas, tiem, kas pāriet no cita tīkla, tiek piemēroti īpaši nosacījumi, bet vecais klients turpina maksāt to, ko maksāja līdz šim.

Operatoram šāds cilvēks ir ērts. Viņš nesūdzas, nemaina plānu, nepārnes numuru un katru mēnesi apmaksā rēķinu. Tieši tāpēc dažkārt nepietiek tikai piezvanīt un pajautāt: “Varbūt jums ir lētāk?” Konsultants var piedāvāt nedaudz labāku plānu, dažus papildu gigabaitus vai īslaicīgu atlaidi, taču īstais cenas lūzums bieži rodas tikai tad, kad sistēma redz, ka numurs jau tiek pārnests citur.

Šeit arī slēpjas visa būtība. Kamēr draudat aiziet, operators vēl var domāt, ka jūs tikai kaulējaties. Kad patiešām sākat numura pārnešanu, situācija mainās. Tad jūs vairs neesat teorētiski neapmierināts klients, bet gan reāli aizejošs klients. Un tieši tad var parādīties tā dēvētie “no atvilktnes izvilktie” plāni.

Tele2Attēls: BalkansCat / Shutterstock.com

Kā var izskatīties reāls ietaupījums?

Ņemsim vienkāršu piemēru. Cilvēks maksā 15,99 eiro mēnesī par neierobežotiem zvaniem, SMS un neierobežotu internetu. No pirmā acu uzmetiena plāns šķiet ērts: nekas nav jāskaita, viss ir neierobežots, un ir miers. Taču tad cilvēks apskata savu faktisko datu patēriņu un redz, ka mēnesī neiztērē ne 30, ne 50 GB. Viņam “neierobežots internets” vairāk izklausās skaisti, nekā tas patiešām ir nepieciešams.

Ja 15,99 eiro plāna vietā viņš saņem piedāvājumu par 7,99 eiro ar neierobežotiem zvaniem, SMS un 100 GB datu, starpība ir 8 eiro mēnesī. Gada laikā tie ir 96 eiro. Ja mājās šādi plāni ir diviem cilvēkiem, ietaupījums jau ir 192 eiro. Ja ir četri numuri – 384 eiro gadā. Tā vairs nav sīknauda, bet summa, par kuru var apmaksāt automašīnas apdrošināšanu, daļu apkures rēķina, bērnu pulciņu vai vairākus nopietnākus pirkumus.

Vēl lielāka atšķirība rodas tad, kad cilvēks maksā 18, 20 vai vairāk eiro mēnesī, lai gan patiesībā viņam nav nepieciešams neierobežots datu apjoms. Ja šādu plānu izdodas nomainīt pret 8 eiro piedāvājumu, viena numura gada ietaupījums var sasniegt 120–150 eiro. Ģimenei tie jau var būt 500 eiro gadā.

Kā to izdarīt praktiski?

Pirmais solis – nevis skriet uz salonu, bet mierīgi apskatīties, kas jums ir pašlaik. Jāpārbauda mēneša maksa, līguma termiņš, vai nav iekārtas, par kurām tiek maksāts pa daļām, kā arī vai nav atlaižu, kas būtu jāatmaksā, ja līgumu pārtrauc pirms termiņa. Tas ir ļoti svarīgi, jo lētākam plānam nav jēgas, ja par aiziešanu pirms termiņa būs jāmaksā liela maksa.

Otrais solis – noskaidrot, ko piedāvā konkurenti. Nav uzreiz jāizvēlas dārgākais vai visskaistāk reklamētais plāns. Jāskatās uz savu faktisko patēriņu. Daudzi cilvēki patiesībā neizmanto neierobežotu internetu tālrunī. Ja mēnesī iztērējat 20, 40 vai 60 GB, plāns ar 100 GB jums var būt vairāk nekā pietiekams. Šādā gadījumā maksāt par “neierobežotu” tikai sirdsmieram var būt vienkārši dārga emocija.

Trešais solis – sākt numura pārnešanu pie cita operatora. Tieši šeit visbiežāk arī notiek lūzums. Kad iepriekšējais operators redz, ka numurs aiziet, tas var sazināties un piedāvāt labākus nosacījumus, lai tikai jūs paliktu. Tā var būt zemāka cena, vairāk datu, īsākas saistības vai plāns, ko publiski operatora tīmekļvietnē neesat redzējis.

Svarīgi saprast: vienkārši piezvanīt un teikt “dodiet lētāk, citādi aiziešu” ne vienmēr darbojas. Dažkārt darbojas, bet ne vienmēr. Daudz spēcīgāks signāls operatoram ir reāls numura pārnešanas process. Tad klients vairs tikai nerunā par aiziešanu – viņš aiziet.

TeliaAttēls: Roman Babakin / Shutterstock.com

Ko teikt, kad piezvana iepriekšējais operators?

Kad operators sazinās, nevajag uzreiz piekrist pirmajam piedāvājumam. Vispirms ir vērts ļoti konkrēti pajautāt: kāda būs mēneša cena, cik ilgi tā būs spēkā, vai plānam ir noteikts termiņš, cik daudz datu tiek nodrošināts Lietuvā, cik daudz tos var izmantot Eiropas Savienībā, kā arī vai ir līguma noslēgšanas, plāna maiņas, administrēšanas vai citas papildu maksas.

Ja tiek piedāvāts plāns par 7 vai 8 eiro, jānoskaidro, vai tā ir galīgā cena ar PVN, vai tā būs spēkā visu līguma darbības laiku un vai pēc 12 mēnešiem tā nepārvērtīsies par 15 vai 20 eiro. Tāpat ir vērts lūgt piedāvājumu rakstiskā veidā – SMS, e-pastā vai pašapkalpošanās vietnē. Pa tālruni apsolīts plāns izklausās labi, taču strīda gadījumā labāk, ja jums ir skaidrs pierādījums.

Ļoti svarīgi neaizmirst arī par datu apjomu. 100 GB daudziem cilvēkiem tālrunī ir ļoti daudz. Ja mājās jums ir atsevišķs internets, bet tālrunī skatāties sociālos tīklus, pārlūkojat internetu, izmantojat navigāciju, klausāties mūziku un reizēm skatāties videoklipus, ar šādu apjomu bieži vien pietiek ar uzviju. Taču, ja tālruni izmantojat kā galveno internetu datoram, televizoram vai visai ģimenei, 100 GB var nebūt pietiekami. Šeit jāskatās nevis uz reklāmu, bet uz faktisko patēriņu.

Kur var kļūdīties?

Lielākā kļūda – skatīties tikai uz mēneša cenu. Plāns par 7,99 eiro var būt lielisks, ja nosacījumi ir skaidri. Taču tas var būt mazāk pievilcīgs, ja tam tiek pievienotas citas maksas, ilgstošas saistības, ierobežots datu apjoms ES vai nosacījums pēc gada paaugstināt cenu. Tāpēc pirms piekrišanas jāuzklausa ne tikai tas, ko konsultants saka skaļi, bet arī tas, kas rakstīts nosacījumos.

Otra kļūda – pārtraukt veco līgumu, nepārbaudot saistības. Ja jums ir tālrunis, par kuru maksājat pa daļām, atlaide iekārtai vai 24 mēnešu līgums, aiziešana pirms termiņa var maksāt naudu. RRT arī atgādina, ka numura pārnešanu nedrīkst ierobežot, tomēr iepriekšējais operators joprojām var piemērot līgumā paredzētās maksas, ja līgums tiek pārtraukts pirms termiņa. Tāpēc pirms sākat spēli ar operatoriem vispirms pārbaudiet savu līgumu.

Trešā kļūda – baidīties zaudēt numuru. Numura pārnešanas būtība ir tieši tā, ka varat mainīt operatoru, bet saglabāt savu tālruņa numuru. Tas ir ļoti svarīgi, jo daudzi cilvēki gadiem ilgi paliek pie tā paša operatora tikai tāpēc, ka nevēlas mainīt numuru. Patiesībā numurs nav jāmaina. Ir tikai kārtīgi jāsāk pārnešanas process.

Kāpēc operatori šādus plānus nepiedāvā uzreiz?

Atbilde ir vienkārša: nav nepieciešams visiem piedāvāt zemāku cenu, ja daļa klientu tāpat maksā vairāk. Uzņēmējdarbībai tas ir loģiski, lai gan patērētājam tas var šķist nepatīkami. Publiskie plāni ir paredzēti plašam tirgum, jauniem klientiem un standarta nosacījumiem. Savukārt klientu noturēšanas piedāvājumi bieži ir paredzēti konkrētai situācijai – kad klients jau aiziet un operators mēģina viņu atgūt.

Tāpēc divi cilvēki vienā un tajā pašā tīklā var maksāt ļoti atšķirīgi. Viens par plānu maksā 16 eiro, otrs – 8 eiro, lai gan patiesībā abi neierobežoti zvana, sūta SMS un viņiem ir pietiekami daudz interneta. Atšķirība ne vienmēr ir tehnoloģijā. Bieži atšķirība ir tajā, vai cilvēks kaulējās, vai sāka numura pārnešanu, vai arī vienkārši klusējot piekrita vecajai cenai.

Tieši tas kaitina visvairāk. Lojalitāte ne vienmēr tiek automātiski apbalvota. Dažkārt lētāku plānu saņem nevis tas, kurš maksā ilgāk, bet tas, kurš parāda, ka var aiziet.

Cik var ietaupīt gada laikā?

Skaitļi šeit ir ļoti skaidri. Ja tagad maksājat 15,99 eiro, bet saņemat plānu par 7,99 eiro, starpība ir 8 eiro mēnesī. Gada laikā tie ir 96 eiro. Ja maksājat 17,99 eiro, bet saņemat plānu par 7,99 eiro, ietaupāt 10 eiro mēnesī jeb 120 eiro gadā. Ja maksājat 19,99 eiro, ietaupījums var būt 12 eiro mēnesī jeb 144 eiro gadā.

Vienam cilvēkam tā jau ir jūtama summa. Tomēr vislielākais efekts rodas ģimenēs. Trīs numuri ar 10 eiro ietaupījumu mēnesī nozīmē 30 eiro mēnesī jeb 360 eiro gadā. Četri numuri – 480 eiro. Un tas ir tikai par mobilajiem sakariem, kuru pakalpojums daudziem būtībā nemainās: zvani paliek, SMS paliek, un interneta apjoms tāpat ir pietiekams.

Tieši tāpēc ir vērts vismaz reizi gadā pārbaudīt savu plānu. Mobilo sakaru rēķins bieži šķiet sīkums, līdz to sareizina ar 12 mēnešiem un vairākiem ģimenes locekļiem.

Vienkāršs noteikums: nemaksājiet par to, ko neizmantojat

“Neierobežots internets” izklausās skaisti, taču ne visiem tas ir nepieciešams. Ja mēnesī iztērējat 30 vai 50 GB, plāns ar 100 GB jums jau var būt praktiski neierobežots reālajā dzīvē. Atšķirība ir tikai tā, ka par patiešām neierobežotu plānu varat maksāt ievērojami vairāk, lai gan papildu ieguvumu nejūtat.

Pirms sarunām ar operatoru ir vērts atvērt pašapkalpošanās vietni un apskatīties datu patēriņu pēdējo mēnešu laikā. Ja nekad netuvojaties 100 GB, varat drošāk lūgt lētāku plānu ar lielu, bet ne neierobežotu datu apjomu. Šādi plāni bieži ir racionālākais vidusceļš: ne pats lētākais, bet arī ne pārmaksāšana par skaisto vārdu “neierobežots”.

Tāpat ir vērts padomāt par ģimenes numuriem. Ja visi ģimenes locekļi maksā veco cenu, saruna ar operatoru par vairākiem numuriem var būt vēl spēcīgāka. Operatori nevēlas zaudēt nevis vienu numuru, bet visu ģimeni.

Secinājums: lētāku plānu bieži nesaņem tie, kuri klusē

Šis stāsts ir vienkāršs un nedaudz nepatīkams. Kamēr klusējot maksājat veco cenu, operatoram nav lielas vajadzības jūs aizturēt. Taču, kad sākat numura pārnešanu uz citu tīklu, pēkšņi var parādīties labāks piedāvājums. Dažkārt tas ir tāds, ka cilvēks tikai tad saprot: esmu pārmaksājis ne vienu mēnesi un ne vienu gadu.

Tas nenozīmē, ka visiem bez apdomas jāskrien prom no “Tele2”, “Telia” vai “Bitė”. Ir jārīkojas gudri: jāpārbauda līgums, jāizvērtē faktiskais datu patēriņš, jāapskata konkurentu piedāvājumi, jāsāk numura pārnešana un tikai tad jāieklausās, ko piedāvās iepriekšējais operators. Ja piedāvājums ir labs – var palikt. Ja ne – var aiziet.

Svarīgākais ir nebaidīties. Numurs paliek jūsu, konkurence tirgū darbojas, bet operatori labākās cenas bieži atceras tikai tad, kad klients jau ir ceļā pa durvīm. Tāpēc, ja šodien par mobilajiem sakariem maksājat 15,99 eiro vai vairāk, ir vērts sev pavisam vienkārši pajautāt: vai tiešām par to ir jāmaksā tik daudz, vai arī jūs vienkārši pārāk ilgi neko nedarījāt?

Dažkārt dažu minūšu lēmums gada laikā ietaupa simtiem eiro. Un mobilo sakaru plāni ir viena no tām jomām, kur lojalitāte bez kaulēšanās bieži maksā vairāk nekā paši sakari.