„airBaltic“ parādu sarakstā – 66,5 miljoni dolāru vienam kreditoram: pasažieriem svarīgākais ir nekrist panikā, bet sekot situācijai

Latvijas aviokompānija „airBaltic“ nonākusi finanšu restrukturizācijas centrā. Ziņa izklausās asi: uzņēmums ASV uzsācis Chapter 11 procedūru, ko bieži dēvē par aizsardzību pret bankrotu. Tomēr pasažieriem vissvarīgākais ir saprast atšķirību: tas nenozīmē, ka lidmašīnas rīt pārtrauks lidot. „airBaltic“ cenšas pasargāties no kreditoru spiediena, pārstrukturēt parādus un nodrošināt jaunu finansējumu, turpinot darbību. Tiesas datubāze liecina, ka lieta Ņujorkas Dienvidu apgabalā iesniegta 2026. gada 14. septembrī.

Vislielāko uzmanību piesaistīja kreditoru saraksts. Tajā pirmajā vietā minēts lidmašīnu dzinēju ražotājs „Pratt & Whitney“ – „airBaltic“, balstoties uz iesniegtajiem dokumentiem un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos citētajiem datiem, tam ir parādā aptuveni 66,5 miljonus ASV dolāru. Tā nav vienkārši tehniska rindiņa grāmatvedībā. Dzinēju apkope, remontu grafiki un lidmašīnu pieejamība pēdējos gados kļuvuši par vienu no jutīgākajām „airBaltic“ problēmām.

Kam „airBaltic“ ir parādā visvairāk?

Lielākais nenodrošinātais parāds norādīts uzņēmumam „Pratt & Whitney“ – aptuveni 66,518 miljoni ASV dolāru. Tas ir uzņēmums, kura dzinēji saistīti ar „Airbus A220“ lidmašīnām, kas veido „airBaltic“ flotes pamatu. Ja daļu lidmašīnu dzinēju apkopes vai tehnisku ierobežojumu dēļ nevar izmantot ar pilnu jaudu, aviokompānijai tas nozīmē mazākus ieņēmumus, sarežģītākus lidojumu grafikus un lielāku finansiālo spiedienu.

Tālāk sarakstā minēti Latvijas valsts un ar aviāciju saistīti kreditori. To vidū ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Satiksmes ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Rīgas starptautiskā lidosta, „Eurocontrol“, enerģētikas uzņēmumi un lidmašīnu nomas uzņēmumi.

Šāds saraksts liecina, ka problēma nav viens neapmaksāts rēķins. Tas ir plašāks saistību mezgls: dzinēji, lidmašīnu noma, lidostas maksājumi, valsts iestādes, enerģija, tehniskā apkope un finanšu pakalpojumi.

Kāpēc izvēlēta Chapter 11 procedūra?

No pirmā acu uzmetiena tas var šķist dīvaini: Latvijas aviokompānija, bet process notiek ASV tiesā. Tomēr lielām aviokompānijām ir starptautiski kreditori, finansēšanas līgumi, lidmašīnu nomas struktūras un obligācijas, kas bieži saistītas ar starptautiskām tiesību sistēmām. Chapter 11 procedūra ASV bieži tiek izmantota nevis uzņēmuma likvidācijai, bet darbības turpināšanai, kamēr tiek pārstrukturēti parādi.

Reuters ziņoja, ka „airBaltic“ Ņujorkā iesniedza pieteikumu Chapter 11 aizsardzībai un nodrošināja 350 miljonu eiro finansēšanas saistības no aizdevējiem, kuru vidū minēti „Strategic Value Partners“, „Barclays“, „Hayfin Capital Management“, „Morgan Stanley“ un „Oaktree Capital Management“.

Tieši jaunais finansējums šeit ir būtiska detaļa. Uzņēmumam restrukturizācijas laikā ir nepieciešama nauda darbības uzturēšanai: lidojumiem, piegādātājiem, tehniskajai apkopei, personālam un citiem kārtējiem izdevumiem. Citiem vārdiem sakot, „airBaltic“ cenšas iegādāties laiku un telpu, lai sakārtotu savus parādus.

Iepriekšējais plāns bija vēl dārgāks

Vēl pirms šī pavērsiena tika runāts par līdz pat 257 miljonu eiro pagaidu finansējumu. LRT ziņoja, ka saskaņā ar iepriekšējo plānu tiktu emitētas jaunas augstākās prioritātes obligācijas, bet to gada procentu likme sasniegtu 25 procentus.

Pašlaik izsludinātais variants – 350 miljoni eiro ar aptuveni 12 procentu procentiem – uzņēmumam šķiet izdevīgāks. Atšķirība ir liela: vairāk naudas un ievērojami zemākas finansējuma izmaksas. Tomēr 12 procenti joprojām nav lēts aizdevums. Tā ir zīme, ka kreditori saskata risku un vēlas par to saņemt atbilstošu kompensāciju.

„airBaltic“ jau augustā bija publiskojusi plašāku biznesa plānu, kura mērķis ir pārstrukturēt darbību, samazināt izmaksas un izveidot ilgtspējīgāku kapitāla struktūru. Uzņēmuma oficiālajos materiālos norādīts, ka plānots samazināt darbības izmaksas par aptuveni 45 miljoniem eiro gadā, koncentrēties uz Rīgu kā galveno centru un atteikties no pārāk plaša attīstības modeļa.

Ko tas nozīmē pasažieriem no Lietuvas?

Īsumā: biļetes uzreiz nav jānoraksta. Pats uzņēmums un tā iepriekšējie paziņojumi uzsvēra, ka lidojumi tiks veikti saskaņā ar plānu un pasažieriem traucējumi nav paredzami. LRT iepriekš citēja „airBaltic“ nostāju, ka finansējuma izskatīšanas laikā lidojumi notiek saskaņā ar plānu un pasažieriem traucējumi nav paredzami.

Tomēr arī pilnībā ignorēt situāciju nevajadzētu. Ja jums tuvākajos mēnešos ir „airBaltic“ biļetes, ir vērts rīkoties praktiski: pārbaudīt e-pastu, lietotni, lidojuma statusu un uzņēmuma oficiālos paziņojumus. Īpaši tad, ja ceļojums ir svarīgs, ietver pārsēšanos vai ir dārgi izmaksājis.

Finanšu restrukturizācija ne vienmēr skars konkrētu pasažieri, tomēr šādos periodos aviokompānijas var pārskatīt maršrutus, lidojumu grafikus, lidmašīnu izmantošanu un izdevumus. Tas nenozīmē paniku, bet nozīmē, ka pasažierim ir vērts būt uzmanīgākam nekā parasti.

Uzņēmumam bija ieņēmumi, taču spiediens nepazuda

Interesanti, ka „airBaltic“ nav uzņēmums bez ieņēmumiem vai pasažieriem. LRT ziņoja, ka 2025. gadā grupas ieņēmumi sasniedza 779,344 miljonus eiro, bija par 4,2 procentiem lielāki nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi samazinājās līdz 44,337 miljoniem eiro. Tajā gadā uzņēmums pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru.

Tomēr aviācijā vien lieli ieņēmumi vēl negarantē mieru. Degvielas cenas, lidmašīnu noma, dzinēju apkope, parādi, procenti, ģeopolitiskie riski un sezonālās svārstības var ātri aprīt pat augošus ieņēmumus. „airBaltic“ gadījums tieši to parāda: lidmašīnas lido, pasažieru ir, tomēr finanšu konstrukcija joprojām var būt ļoti saspringta.

Vēl viena svarīga detaļa – plānotais IPO tika atlikts. LRT rakstīja, ka „airBaltic“, izvērtējot 2025. gada rezultātus un tirgus situāciju, apturēja plānoto sākotnējo publisko akciju piedāvājumu un 2026. gadā to neuzskata par iespējamu kapitāla avotu.

Lielākais jautājums – vai izdosies izkļūt no parādu loka

„airBaltic“ tagad cenšas izdarīt vairākas lietas vienlaikus: aizsargāt darbību, iegūt jaunu finansējumu, vienoties ar kreditoriem, samazināt parādu spiedienu un pierādīt, ka jaunais biznesa plāns darbosies. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums.

Lielākais parāds uzņēmumam „Pratt & Whitney“ – 66,5 miljoni dolāru – kļuva par spilgtāko virsrakstu, taču tā nav vienīgā problēma. Tas tikai parāda, kāda mēroga saistības ir uzkrājušās ap uzņēmumu. Finanšu restrukturizācija var nodrošināt elpas telpu, tomēr pēc tās būs jāparāda nevis solījumi, bet reāls darbības uzlabojums.

Pasažieriem Lietuvā praktiskais secinājums ir vienkāršs: ja jums ir „airBaltic“ biļetes, pagaidām svarīgākais ir sekot oficiālajai informācijai, bet nekrist panikā. Lidojumi netiek automātiski apturēti tikai Chapter 11 procedūras dēļ. Tomēr šis stāsts skaidri parāda, ka Baltijas reģiona aviācijā notiek nevis neliels finanšu remonts, bet gan nopietns mēģinājums no jauna izveidot vienas no svarīgākajām aviokompānijām nākotni.