Mana mamma vienmēr aizbāza izlietni, pirms devās prom no mājām – tikai tagad sapratu, kāpēc

Pirms aizslēdza dzīvokļa durvis, mamma vēlreiz apstaigāja virtuvi. Viņa pārbaudīja plīti, aizgrieza ūdeni, aizvēra logus un, šķiet, pavisam bez vajadzības aizbāza izlietnes notekas atveri ar gumijas aizbāzni. Bērnībā tas šķita vēl viens no viņas rituāliem, kuru dēļ izbraukšana uz nedēļas nogali aizņēma krietni ilgāku laiku, nekā vajadzētu.

Tomēr, pēc dažām dienām atgriežoties slēgtā mājokļa telpā, dažkārt pietiek ar vienu soli virtuvē, lai saprastu: izlietne nebūt nav tik nevainīga lieta, kā izskatās. No tās var izplatīties nepatīkama, smaga smaka, bet dažkārt ap noteku parādās sīki kukaiņi. Tad vispirms steidz vēdināt, liet tīrīšanas līdzekļus un meklēt bojājumu tur, kur tā, iespējams, nemaz nav.

Mammas ieradums aizbāzt izlietni nav maģiska aizsardzība pret visām sadzīves likstām. Tomēr tas ir vienkāršs veids, kā, dodoties prom, samazināt nepatīkamu pārsteigumu iespējamību, īpaši tad, ja mājoklis vairākas dienas būs slēgts, silts un pilnīgi kluss. Dažkārt viens aizbāznis palīdz saglabāt to patīkamo sajūtu, kad pēc ceļojuma gribas tikai pagatavot tēju, nevis sākt cīņu ar smakām.

Nepatīkamais sākas tur, kur to nevar redzēt

Sifons, kas atrodas zem izlietnes, nav tikai caurule, pa kuru aizplūst ūdens. Tā līkumā parasti paliek ūdens slānis, it kā neliels aizslēgs, kas neļauj kanalizācijas smakām atgriezties virtuvē. Kad izlietne tiek izmantota ikdienā, mēs par to pat neaizdomājamies: ūdens tiek pastāvīgi papildināts, un sistēma dara savu darbu.

Problēma var atklāties tad, kad ūdens ilgāku laiku neaizplūst, īpaši siltā laikā vai ļoti sausā mājoklī. Ūdens sifonā pamazām iztvaiko, un, ja tā paliek pārāk maz, mājoklī var sajust to, ko parasti nevajadzētu ostīt. Izlietnes aizbāzšana šo procesu pilnībā nenovērš, taču var samazināt gaisa kustību caur notekas atveri un aizturēt daļu smaku virtuves pusē.

Vēl viens iemesls ir sīkie kukaiņi, kuriem pievilcīgas ir mitras vietas, kurās ir organiskas atliekas. Pat kārtīgā virtuvē uz sietiņa, notekas malās vai cauruļu sākumā var palikt tauki un pārtikas daļiņas. Izbraukšana uz dažām dienām to nepārvērš katastrofā, tomēr aizvērta noteka vismaz neatstāj tik tiešu ceļu starp cauruļvadu un virtuvi.

Protams, aizbāznis nepalīdzēs, ja sifons tek, noteka ir aizsērējusi vai no kanalizācijas jau pastāvīgi izplatās spēcīga smaka. Šādā gadījumā aizbāzta izlietne tikai noslēps simptomu līdz atgriešanās brīdim. Tomēr kārtīgā sistēmā šis mazais solis darbojas kā papildu miera slānis, nevis sarežģīts sadzīves triks.

Mana mamma vienmēr aizbāza izlietni, pirms devās prom no mājām – tikai tagad sapratu, kāpēcAttēls: Pexels / Zulfugar Karimov

Dažādiem mājokļiem – atšķirīga nozīme

Ģimene, kas dodas prom tikai uz divām naktīm, var arī nejust nekādu atšķirību. Tomēr cilvēki, kuri atstāj dzīvokli uz nedēļu, dārza mājiņu līdz nākamajai nedēļas nogalei vai sen neapdzīvotu tuvinieka mājokli, biežāk zina, cik ātri slēgtās telpās uzkrājas sastāvējies gaiss. Šādos mājokļos izlietne, dušas traps vai grīdas noteka dažkārt atgādina par sevi agrāk nekā putekļu kārta uz palodzes.

Senioriem šis ieradums bieži nāk no laikiem, kad mājokļa aprūpe tika saprasta kā konsekventa sagatavošanās: aizgriezt, aizsegt, pārbaudīt. Jaunākiem cilvēkiem tas var šķist pārspīlēti, jo daudzi uzticas modernām caurulēm un steidzas pa durvīm ar telefonu rokā. Taču tieši steidzoties visvieglāk aizmirst, ka tukšs mājoklis dzīvo savu kluso dzīvi.

Īrētā mājoklī situācija ir vēl jutīgāka. Vienam cilvēkam smaka no notekas var šķist sīkums, citam – zīme, ka dzīvoklī nav droši vai nav kārtīgi. Vecākiem ar maziem bērniem, atgriežoties pēc ceļojuma, negribas skaidrot, kāpēc virtuvē lido sīki kukaiņi, bet strādājošiem cilvēkiem vismazāk vajadzīgs vakars, kas atvēlēts cauruļu tīrīšanai atpūtas vietā.

No otras puses, nevajadzētu visu atbildību uzvelt iedzīvotājam. Daudzdzīvokļu ēkās kopējais cauruļvads, ventilācija vai nepareizi uzstādīti sifoni var izraisīt smakas, ko neatrisinās ne aizbāznis, ne smaržīgs tīrīšanas līdzeklis. Ja problēma atkārtojas pastāvīgi, vērts apskatīt sifonu, pārbaudīt hermētiskumu un, ja nepieciešams, vērsties pie santehniķa vai nama apsaimniekotāja.

Pirms ceļojuma pietiek ar dažām mierīgām minūtēm

Dodoties prom, nav nepieciešams virtuvi pārvērst par sterilu laboratoriju. Vispirms der izmazgāt izlietni un tās sietiņu, izņemt pārtikas atliekas un pēc tam īsi palaist ūdeni, lai sifonā noteikti būtu svaigs ūdens. Ja noteka jau sen aizplūst lēnāk nekā parasti, labāk neatlikt šo jautājumu uz “pēc atvaļinājuma” – tieši tad tas visbiežāk sagaida vēl nepatīkamāk.

Pēc tam izlietnes notekas atveri var aizbāzt ar tam paredzētu aizbāzni vai cieši pieguļošu vāciņu. Svarīgi neizdomāt apšaubāmus risinājumus, kas varētu iekrist caurulē vai sabojāt notekas mehānismu. Vienkāršs, tīrs aizbāznis šeit ir pilnīgi pietiekams.

Ja dodaties prom uz ilgāku laiku, der atcerēties ne tikai par virtuvi. Arī dušas, vannas un grīdas trapos jāpaliek ūdenim, jo tie darbojas pēc tāda paša principa. Pirms durvju aizvēršanas var īsi palaist ūdeni visās reti izmantotajās notekās – tas ir vienkāršāks solis nekā pēc atgriešanās mēģināt izvēdināt visu mājokli.

Un tomēr svarīgākais šeit nav pats aizbāznis. Mammas paaudzes cilvēki bieži atstāja mājas tā, it kā nākamajā dienā būtu tajās mierīgi jāatgriežas, bez negaidītiem pārsteigumiem un papildu darbiem. Aizbāzta izlietne ir tikai neliela daļa no šīs domas: dažkārt rūpes par mājokli sākas nevis ar dārgiem līdzekļiem, bet ar vienu vienkāršu žestu pirms atslēgas pagriešanas durvīs.