Šādu ziemu neesam pieredzējuši kopš 1972. gada: šogad sniega var būt vairāk nekā pērn

Sākumā tā var šķist pavisam nevainīga. Slapjš rīts, daži plus grādi, uz automašīnas stikla tikai ūdens, nevis ledus. Cilvēki vēl staigās rudens jakās, veikalos pirks nevis lāpstas, bet Ziemassvētku lampiņas, un daudziem šķitīs, ka īstas ziemas atkal nebūs. Tomēr tieši šādas ziemas visbiežāk arī maldina visvairāk.

Šā gada aukstā sezona, spriežot pēc pirmajiem ilgtermiņa prognožu scenārijiem, varētu būt nevis mierīga un pelēka, bet ļoti mainīga: ar atkušņiem, bagātīgu slapju sniegu, pēkšņiem aukstuma iebrukumiem un periodiem, kad sniega būs vairāk nekā pērn. Dažos Eiropas ziemas novērtējumos minēts, ka spēcīgās El Ninjo ietekmes dēļ daļā Eiropas iespējamas izteiktākas nokrišņu un sniega svārstības, bet dažos reģionos sniega daudzums var pārsniegt ierasto normu.

Lietuvai tas nenozīmē vienu vienkāršu teikumu: „būs auksts“. Drīzāk otrādi – šī ziema var būt nervoza. Vienu nedēļu termometri turēsies ap nulli, sniegs pārvērtīsies slapjdraņķī, pagalmi būs pilni pelēka ūdens, bet pēc dažām dienām viss var sasalt tā, ka no rīta automašīnas durvis neatvērsies bez piepūles. Tieši temperatūras lēkāšana pāri nullei var kļūt par lielāko problēmu.

Decembris var sākties maldinoši: dienās ap nulli, naktīs – ledus zem kājām

Pirmā ziemas daļa, visticamāk, uzreiz neatgādinās senās, dziļās ziemas. Decembra sākumā Lietuvā biežāk varētu saglabāties mitrs laiks: dienās temperatūra svārstītos aptuveni no 0 līdz +4 grādiem, piejūrā dažās dienās varētu būt arī +5 vai +6. Naktīs, īpaši valsts austrumos un dienvidaustrumos, temperatūra varētu pazemināties līdz -3 vai -6 grādiem.

No pirmā acu uzmetiena tas nešķiet biedējoši. Taču tieši šādi laikapstākļi ir viltīgi. Dienā lietus vai slapjdraņķis mīkstina sniegu, ceļus un ietves pārklāj ūdens, bet naktī viss sasalst slidenā kārtā. No rīta cilvēks iziet pagalmā, redz, ka sniega nav daudz, un pārāk vēlu saprot, ka zem kājām nav asfalts, bet stikls.

Decembra otrajā pusē situācija var mainīties. Ja aukstākas gaisa masas nolaidīsies Baltijas reģionā, dienās temperatūra arvien biežāk turētos no -2 līdz -7 grādiem, bet naktīs dažviet noslīdētu līdz -10 vai -14. Šādā laikā var izveidoties arī pirmā nopietnākā sniega sega. Daudzos rajonos tā varētu sasniegt 5–15 cm, bet pēc stiprākas snigšanas vietām sakrātos arī ap 20 cm sniega.

Tā vēl nebūtu „lielā ziema“, bet jau pietiekami, lai sāktos ierastās problēmas: aizputināti mazākas nozīmes ceļi, slideni pagalmi, slikti notīrītas daudzdzīvokļu namu taciņas, smags slapjš sniegs uz koku zariem un elektrolīnijām. Šādos laikapstākļos visvairāk raižu rodas nevis tad, kad ir auksts, bet tad, kad sniegs krīt slapjš, smags un lipīgs.

Janvāris var būt īsts pārbaudījums: vietām līdz -20, bet sniega sega var augt ļoti ātri

Lielākā īstas ziemas iespējamība pašlaik tiek saistīta ar janvāri. Tas varētu būt mēnesis, kad cilvēki beidzot sacīs: „Lūk, tagad jau tiešām ir ziema.“ Saskaņā ar iespējamo scenāriju janvārī Lietuvā biežāk varētu iestāties aukstāki periodi, kad dienās temperatūra turētos no -4 līdz -10 grādiem, bet naktīs noslīdētu līdz -12 vai -18.

Spēcīgāku aukstuma viļņu laikā, īpaši Lietuvas austrumos, Dzūkijā, Augštaitijā un nomaļākās vietās, dažās naktīs termometri varētu pietuvoties -20 vai pat -22 grādiem. Tas nebūt nebūtu ilgstošs aukstums visa mēneša garumā, taču ar dažām šāda laika diennaktīm pietiktu, lai sasaltu ne tikai peļķes, bet arī slikti izolētas caurules, veci logi, garāžās atstāti šķidrumi un automašīnas ar vājiem akumulatoriem.

Sniega ziņā janvāris varētu būt vēl interesantāks. Ja mitri cikloni sastapsies ar aukstāku gaisu, vienas spēcīgākas snigšanas laikā var izkrist 10–20 cm sniega. Vietām, īpaši ja snigs vairākas diennaktis ar pārtraukumiem, kopējais jaunā sniega daudzums varētu sasniegt arī 25 cm. Spēcīgam vējam pūšot, kupenas pie laukiem, viensētām, garāžām un mazāk tīrītiem ceļiem var būt vēl lielākas – vietām 30–40 cm vai vairāk.

Tieši te parādās šī nepatīkamā ziemas seja. Oficiāli sniega sega var būt „tikai“ 15 cm, bet pie mājas vārtiem vējš sapūtīs tādu kupenu, ka no rīta bez lāpstas neizbrauksiet. Pilsētā tas nozīmēs apsnigušas automašīnas, šaurākas ielas un pagalmus, kuros vietas paliks tikai vienai automašīnai. Laukos tas var nozīmēt pavisam citu ikdienu – vairākas dienas būsiet atkarīgi no tā, cik ātri ceļš tiks notīrīts.

Kādu ziemu sagaidīsim?Attēls: Ilustratīvs attēls

Kur sniega var būt visvairāk: piekraste, Viļņa un Lietuvas austrumi dzīvos atšķirīgās ziemās

Lietuvā ziema nekad nav vienāda visiem. Klaipēdā var līt, kad Utenā jau plosīsies putenis. Viļņā var būt slapjdraņķis, bet tajā pašā laikā Varēnas rajonā sniegs saglabāsies vairākas nedēļas. Šogad šī atšķirība var būt vēl izteiktāka.

Piejūrā ziema, visticamāk, būs mitrāka un nepastāvīgāka. Klaipēdas apkaimē biežāk varētu gaidīt temperatūru no -2 līdz +4 grādiem, daudz slapjdraņķa, lietus un slapja sniega. Sniega sega šeit var izveidoties, bet bieži nokust. Atsevišķos snigšanas periodos var izkrist 5–15 cm sniega, taču atkušņu dēļ tas ātrāk pārvērtīsies ūdenī un putrā.

Lietuvas centrālajā daļā, Kauņas, Ķēdaiņu un Panevēžas virzienā, sniega sega varētu būt stabilāka. Šeit aukstākos periodos uz zemes varētu saglabāties 10–25 cm sniega, bet pēc vairākām snigšanas reizēm pēc kārtas vietām arī vairāk. Lielākā problēma šajā reģionā varētu būt nevis pats sniegs, bet tā pārvēršanās ledū: dienā tas atkūst, naktī sasalst, bet no rīta ceļi kļūst bīstami.

Lietuvas austrumos un dienvidaustrumos ziema varētu izskatīties visnopietnāk. Viļņas, Utenas, Ignalinas, Švenčonis un Varēnas apkaimē, ja aukstais laiks ieilgs, sniega sega varētu saglabāties ilgāk, bet vietām sasniegt 20–35 cm. Nomaļākās vietās, īpaši pie mežiem un laukiem, pēc puteņa kupenas var būt vēl lielākas. Tieši šajos reģionos gaidāma arī zemākā nakts temperatūra – spēcīgāku aukstuma viļņu laikā līdz -18 vai -22 grādiem.

Cik daudz sniega var izkrist visas ziemas laikā

Svarīgi nošķirt divas lietas: cik daudz sniega vienlaikus atrodas uz zemes un cik daudz tā izkrīt visas sezonas laikā. Vienlaikus uz zemes var būt 15 cm, bet, ja sniegs vairākas reizes nokūst un atkal izkrīt, kopējais ziemas sniega daudzums būs ievērojami lielāks.

Saskaņā ar sniegotāko scenāriju visas ziemas laikā daudzviet Lietuvā kopējais izkritušā sniega daudzums varētu sasniegt aptuveni 50–90 cm. Lietuvas austrumos un dienvidaustrumos, ja janvāris un februāris būs sniegam labvēlīgāki, šis daudzums vietām varētu pietuvoties 100–120 cm visas sezonas laikā. Piejūrā skaitļi varētu būt mazāki, jo daļa nokrišņu izkritīs lietus vai slapjdraņķa veidā, bet sniegs biežāk kusīs.

Tas nenozīmē, ka kādā rītā pamodīsimies zem metru biezas sniega segas. Drīzāk tas nozīmētu ziemu, kad sniegs pastāvīgi atgriežas: izkrīt, atkūst, sasalst, atkal uzsnieg. Šāda ziema nogurdina vairāk nekā skaista, sausa un stabila aukstuma nedēļa, jo cilvēkiem pastāvīgi jāpielāgojas.

Vienu dienu vajadzīgi gumijas zābaki, nākamajā – silti ziemas zābaki. Vienā rītā automašīna jānotīra no ledus, nākamajā – jāatrok no slapja sniega. Vienā vakarā uz ceļiem ir ūdens, nākamajā rītā – melnais ledus. Un tieši tāpēc šī ziema var būt bīstama nevis ar rekordiem, bet ar savu nepastāvību.

Februāris vēl var uzbrukt: agrs pavasaris nav garantēts

Bieži cilvēki februārī jau sāk gaidīt pavasari. Saule ir augstāk, dienas garākas, veikalos parādās sēklas, bet domās jau gribas domāt par siltumnīcu. Taču šogad februāris var būt maldinošs.

Saskaņā ar iespējamo scenāriju mēneša sākumā vēl var gadīties nopietni ziemīgi periodi. Dienās temperatūra varētu svārstīties no -5 līdz +2 grādiem, bet naktīs pēc skaidrošanās pazemināties līdz -10 vai -16. Ja no ziemeļiem vai austrumiem atceļotu aukstākas gaisa masas, vietām iespējams arī stiprāks sals.

Arī februārī sniegu nevajadzētu norakstīt. Pat ja daļa mēneša būs maigāka, viens spēcīgāks ciklons vienas vai divu diennakšu laikā var atnest 10–15 cm jauna sniega. Īpaši nepatīkama būtu situācija, ja pirms tam būtu lijis, bet pēc tam strauji kļūtu aukstāks un uzsnigtu. Šādā gadījumā zem skaistas baltas kārtas slēptos ledus.

Tas ir bīstami gan gājējiem, gan autovadītājiem. Cilvēks redz sniegu, sper soli drošāk, bet apakšā ir ciets ledus. Šķiet, ka automašīna brauc pa sniegu, bet patiesībā riepas balstās uz slidenas virsmas. Šādi apstākļi bieži kļūst par avāriju un traumu cēloni.

Vai Lietuvu gaida dziļa ziema?Attēls: OpenAI

Kāpēc šī ziema varētu būt dārgāka, nekā šķiet

Sniegota un mainīga ziema nozīmē ne tikai skaistākus skatus. Tā var iesist pa maciņu. Pirmkārt – apkure. Ja aukstuma viļņi atkārtosies vairākas reizes, rēķini var strauji pieaugt pat tad, ja kopējā mēneša vidējā temperatūra nešķitīs rekordiska.

Otrkārt – automašīnas. Vāji akumulatori, slikti logu tīrītāji, vasaras logu šķidrums, vecas riepas vai aizmirstas slēdzenes šādā ziemā ātri parāda savu vecumu. Ja naktī temperatūra pazeminās līdz -15, bet dienā atkal tuvojas nullei, automašīna piedzīvo ļoti nepatīkamu ciklu: mitrums, ledus, sāls, atkal mitrums.

Treškārt – mājas. Slikti izolēti logi, nenoblīvētas garāžas, nesagatavotas notekas, sniega noslogoti jumti, aizsalstoši āra krāni – par to visu parasti atceras tikai tad, kad jau ir par vēlu. Ja sniegs būs slapjš un smags, lielāka slodze gulsies gan uz koku zariem, gan vājākām konstrukcijām.

Tāpēc sagatavošanos šogad nevajadzētu atlikt līdz pirmajam putenim. Lāpstu, smiltis, sāli celiņiem, logu šķidrumu līdz -20 vai -25 grādiem, akumulatora pārbaudi un siltākus zābakus ir vērts sagādāt jau iepriekš. Kad sniegs jau krīt, veikalos bieži paliek tas, ko neviens agrāk negribēja pirkt.

Svarīgākā ziņa: nevis panika, bet sagatavošanās

Pagaidām neviena ilgtermiņa prognoze nevar precīzi pateikt, kurā dienā un kurā pilsētā izkritīs visvairāk sniega. Taču kopējais signāls ir skaidrs: šī ziema varētu būt sniegotāka nekā pagājušā, mainīgāka un vietām krietni nepatīkamāka ikdienai.

Visdrīzāk gaidāms nevis viens ilgs kailsals, bet viļņi. Atkusnis, slapjdraņķis, snigšana, pēkšņs aukstums, melnais ledus, atkal sasilšana. Šāds scenārijs nogurdina vairāk nekā vienkāršs aukstums, jo neļauj pierast. Katra nedēļa var būt citāda, bet ceļi, pagalmi un ietves – pastāvīgi mainīties.

Ja šogad sniega tiešām būs vairāk nekā pērn, pirmie to sajutīs nevis meteorologi, bet parastie cilvēki: autovadītājs, kurš no rīta neatradīs savu automašīnu zem sniega kārtas; seniora, kurai būs jāšķērso slidens pagalms; viensētas saimnieks, kurš sapratīs, ka ceļš līdz mājām pa nakti ir pazudis zem kupenas.

Ziema vēl tikai gatavojas parādīt savu seju. Un, ja pašreizējās pazīmes apstiprināsies, šogad tā varētu būt nevis tāda, kas klusi paiet garām, bet tāda, ko cilvēki atcerēsies vēl ilgi pēc pavasara.