Pēc sēņošanas automašīnas salonā virmo meža smarža: to likvidēs kāds priekšmets no skapīša

Mežā šī smarža šķiet gandrīz patīkama: slapjas sūnas, skuju sveķi, zeme un tikko salasītas sēnes. Taču nākamajā rītā, pie mājas atverot automašīnas durvis, tas pats aromāts vairs neatgādina mierīgu pastaigu. Tas ir smagnējs, mitrs, iesūcies paklājiņos un bagāžnieka apdarē – it kā mežs būtu pārcēlies uz dzīvi salonā.

Visbiežāk tas notiek nevis tāpēc, ka automašīnā būtu vests pilns sēņu grozs. Pietiek ar pie apaviem pielipušu zemi, slapjām jakām, mitru maisu bagāžniekā vai izbirstuša groza saturu. Autovadītājs var izvēdināt salonu, izsmidzināt aromatizētāju, taču pēc dažām stundām nepatīkamā smarža atkal atgriežas.

Šādā situācijā vispirms gribas izmantot pēc iespējas stiprāku izsmidzināmu līdzekli. Tomēr tas bieži vien tikai noslēpj problēmu ar saldu ķīmisku smaržu. Daudz noderīgāks var būt vienkāršs priekšmets no virtuves skapīša – dzeramā soda, taču tā iedarbosies tikai tad, ja automašīnā nebūs palicis mitrums un smakas avots.

Meža smarža automašīnā bieži nozīmē nevis sēnes, bet mitrumu

Sēnes, sūnas un lapas automašīnā ienes organiskās daļiņas un ūdeni. Kad tās paliek slēgtā salonā, īpaši vēsākā rudens dienā, smarža neizkliedējas tik ātri kā ārā. Audumi, paklāja segums un bagāžnieka apdare uzsūc mitrumu, bet līdz ar to – arī visu meža aromātu.

Lielākā kļūda ir domāt, ka pietiks izņemt grozu un viss pats no sevis pāries. Ja uz bagāžnieka grīdas palikusi slapja lapa, zemes pikucis vai caurs maisiņš ar sēnēm, smakai būs no jauna radīties. Vēl sliktāk, ja zem gumijas paklājiņiem sakrājies ūdens – tad pēc dažām dienām „meža“ aromāts var pārvērsties jau izteikti pelējuma smaržā.

Cilvēku kaitina ne tikai pati smaka. Tā atgādina, ka automašīna nav tīra un sausa, lai gan no ārpuses var izskatīties kārtīga. No rīta, steidzoties uz darbu, vedot bērnus vai pasažierus, nevajag daudz, lai šāds sīkums sabojātu garastāvokli.

Viena pastaiga mežā, bet bagāžnieks smaržo visu nedēļu

Pēc sēņošanas daudzi rīkojas vienkārši: grozs tiek aiznests uz virtuvi, apavi atstāti pie durvīm, bet automašīna tiek aizslēgta līdz nākamajai dienai. Tikai vēlāk atklājas, ka slapjais maisiņš bija nolikts tieši uz bagāžnieka tekstila seguma, bet blakus no apaviem bija sabirušas skujas un zeme. No pirmā acu uzmetiena nekas nopietns – taču slēgtā automašīnā ar to pilnīgi pietiek.

Ģimenei, kas uz mežu devusies kopā ar bērniem, situācija bieži ir vēl sarežģītāka. Salonā nonāk mitri lietusmēteļi, uz aizmugurējā sēdekļa tiek nomests džemperis, pie paklājiņiem pielīp dubļi. Visi atgriežas noguruši, sēnes šķiet svarīgākas par automašīnas tīrīšanu, tāpēc sakopšana tiek atlikta uz „rītdienu“.

Senioram vai cilvēkam, kuram automašīna nepieciešama ikdienas vajadzībām mazākā pilsētā, šī smaka var būt ne tikai nepatīkama, bet arī grūti likvidējama bez papildu izdevumiem. Negribas dažu mitru paklājiņu dēļ braukt uz ķīmisko tīrītavu. Tāpēc pirmais saprātīgais solis ir nevis maskēt sekas, bet mierīgi pārbaudīt, kur tieši palicis mitrums.

Pēc sēņošanas automašīnas salonā virmo meža smarža: to likvidēs kāds priekšmets no skapīšaAttēls: Pexels / Alexey Chudin

Dzeramā soda absorbē smaku, bet neaizstāj tīrīšanu

Dzeramā soda ir piemērota tāpēc, ka tā var absorbēt daļu nepatīkamo smaku. Pēc salona izsūkšanas un visu lapu, zemes un mitro priekšmetu izņemšanas sodu var iebērt atvērtā trauciņā un atstāt to automašīnā uz nakti vai dažām dienām. Visērtāk trauciņu novietot stabilā vietā, piemēram, bagāžniekā, lai braukšanas laikā pulveris neizbirtu.

Ja smaka iesūkusies sausā auduma paklājiņā vai bagāžnieka tekstilizstrādājumā, uz virsmas var ļoti mēreni uzkaisīt sodu, atstāt uz dažām stundām un pēc tam rūpīgi izsūkt. Pirms tam noteikti jāpārliecinās, ka audums patiešām ir sauss. Soda nav līdzeklis, ar ko „iekonservēt“ mitru, netīrītu virsmu – tādā gadījumā problēma var tikai ieilgt.

Ja salons joprojām ir mitrs, vispirms tas jāizžāvē: jāizņem un jānosusina paklājiņi, jāatver durvis sausā gaisā, ja iespējams, automašīna jānovieto siltākā, vēdināmā vietā. Vēlāk ieteicams nomainīt vai pārbaudīt salona filtru, īpaši tad, ja, ieslēdzot ventilāciju, jūtama mitra smaka. Soda līdz galam nepalīdzēs, ja smaka nāk no ventilācijas sistēmas vai zem apdares palikuša ūdens.

Smaku nevajadzētu pārklāt ar citu smaku

Automašīnu aromatizētāju ražotāji lieliski saprot, cik ātri gribas rast risinājumu: piekar aromātisku lapiņu, un pirmo stundu šķiet, ka problēma ir pazudusi. Tomēr intensīvs vaniļas, citrusaugļu vai „jaunas automašīnas“ aromāts, sajaucoties ar mitra meža smaržu, bieži vien tikai rada vēl smagnējāku fonu. Pasažierim tas var šķist nevis atsvaidzinošs, bet vienkārši smacīgs.

Autovadītāja skatījumā svarīgākais ir saskatīt ne tikai nepatīkamo sajūtu, bet arī signālu. Ja pēc rūpīgas tīrīšanas un žāvēšanas smaka dažu dienu laikā atgriežas, ir vērts meklēt citu iemeslu: varbūt salonā caur durvju blīvējumu iekļūst ūdens, ir aizsērējuši ūdens novadīšanas kanāli vai mitrs kļūst paklāja segums. Sēņošanas brauciens dažkārt tikai sakrīt ar jau sākušos problēmu.

Arī automašīnu mazgātavu vai tīrītavu darbiniekiem šādi gadījumi nav tikai „slikta smaka“. Tie bieži ir saistīti ar dziļi audumos palikušu mitrumu, ko nevar izņemt ar vienu izsmidzināšanu. Profesionāla tīrīšana noder tad, kad parādās pelējuma pazīmes, traipi vai aizdomas, ka ūdens nokļuvis zem paklāja seguma.

Pēc meža apmeklējuma automašīnā būtu jāatgriežas tāpat, kā atgriežas mājās: jāiznes tas, kas ir slapjš, jānoslauka tas, kas pielipis, un jāļauj telpai izžūt. Dzeramā soda var pabeigt šo darbu, absorbējot atlikušo smaku, taču tai nevajadzētu kļūt par ieganstu atstāt bagāžniekā mitru rudeni. Patīkamai meža atmiņai jāpaliek grozā ar sēnēm, nevis katru rītu jāsagaida, atverot automašīnas durvis.