Apkure nākamajā sezonā var sadārdzināties par trešdaļu: valdība neplāno atjaunot PVN atvieglojumu – ko tas nozīmē jūsu rēķinam
Nākamajā apkures sezonā apkures cenas vidēji varētu būt par 25–30 procentiem augstākas nekā pagājušajā gadā, prognozē ekonomisti. Valdošās partijas neplāno atjaunot pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumu apkurei, lai gan tiek ierosināts atkal piemērot 9 procentu likmi pašreizējo 21 procenta vietā. Iedzīvotājiem tas nozīmē, ka nākamie rēķini būtu jāvērtē saskaņā ar pašlaik spēkā esošo kārtību, nevis jācer uz vispārēju PVN samazinājumu.
Vislielākā tiešā ietekme tas varētu būt centralizēti apkurināmo daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, jo atceltais atvieglojums tika piemērots centralizētajai apkurei, karstajam ūdenim un malkai. Apkures rēķins ir atkarīgs ne tikai no PVN, bet arī no siltumenerģijas cenas un ziemas apstākļiem. Ekonomistu vērtējums balstās uz pašreizējiem faktoriem, tostarp konfliktu Tuvajos Austrumos, kā arī pieņēmumu, ka ziema būtu līdzīga pagājušā gada ziemai.
Ko darīt
- Plānojiet nākamo apkures sezonu, rēķinoties ar iespējamu cenu pieaugumu par 25–30 procentiem. Tas nav katras mājsaimniecības galīgais rēķins, tomēr tas ir ekonomistu norādītais vidējais iespējamais apkures cenu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Ja pagājušajā sezonā rēķini jau bija apgrūtinoši, ir vērts laikus izvērtēt, vai mājsaimniecības budžetā pietiktu līdzekļu lielākiem izdevumiem.
- Nepaļaujieties uz pieņēmumu, ka PVN likme tiks samazināta līdz 9 procentiem. Galvaspilsētas mērs Valdas Benkunskas aicina uz laiku atjaunot atvieglojumu, bet Seimā šādu priekšlikumu reģistrēja Arvīds Anušausks. Tomēr premjerministrs Mindaugs Sinkevičs saka, ka valdošās partijas neplāno šo atvieglojumu atkārtoti piemērot. Kamēr lēmums nav mainīts, spēkā ir 21 procenta PVN.
- Ja rēķinu apmaksai varētu pietrūkt naudas, orientējieties uz kompensācijām vismazāk aizsargātajiem. Premjerministra nostāja ir tāda, ka visiem piemērojama atvieglojuma vietā būtu jāatbalsta cilvēki, kuriem patiešām trūkst līdzekļu, lai samaksātu par apkuri. Precīzāki nosacījumi tiks publicēti.
- Izvērtējiet enerģijas taupīšanu un daudzdzīvokļu nama atjaunošanas jautājumu. Šauļu mērs Artūrs Visocks apgalvo, ka iepriekš spēkā esošais atvieglojums nemudināja iedzīvotājus renovēt namus. Viņaprāt, enerģijas resursi ir jātaupa neatkarīgi no tā, vai apkure tajā brīdī ir lētāka vai dārgāka.
Ko PVN atvieglojums mainītu rēķinā
PVN atvieglojums šā gada sākumā tika atcelts. Iepriekš centralizētajai apkurei, karstajam ūdenim un malkai tika piemērots 9 procentu atvieglojums, bet tagad tiek piemērota 21 procenta likme. Tiek lēsts, ka tikai šo izmaiņu dēļ apkure iedzīvotājiem sadārdzinājās aptuveni par 12 procentiem.
Galvaspilsētas siltumtīklu iesniegtie aprēķini parāda, kā PVN var atspoguļoties siltumenerģijas cenā. Pagājušā gada oktobrī, kad tika piemērots atvieglojums, kilovatstunda maksāja gandrīz 5,9 centus. Šogad bez atvieglojuma tā maksātu jau 6,4 centus. Ja atvieglojums tiktu atjaunots, kilovatstunda maksātu gandrīz 5,8 centus – mazāk nekā pagājušā gada oktobrī.
Tas nenozīmē, ka visu valsts iedzīvotāju rēķini būtu vienādi vai mainītos tieši par tik, cik norādīts šajā piemērā. Tomēr tas parāda atšķirību starp pašreizējo 21 procenta PVN un ierosināto 9 procentu likmi. Tā kā valdošās partijas pagaidām neplāno atvieglojumu atjaunot, iedzīvotājiem nevajadzētu savos izdevumu plānos laikus iekļaut iespējamu šīs likmes samazinājumu.

Kāpēc par atvieglojumu nav vienprātības
Valdas Benkunskas ierosina atvieglojumu uz laiku atjaunot, reaģējot uz augošajām degvielas cenām. Viņa arguments – kurināmā cenas ir galvenā siltuma rēķina daļa, un ziemā tās var nekontrolēti pieaugt, tādēļ valstij vajadzētu vismaz daļēji mazināt ietekmi uz iedzīvotājiem. Galvaspilsētas mēra ieskatā pagaidu pazeminātā PVN atjaunošana būtu adekvāts risinājums, kamēr tiks atrisinātas enerģētikas problēmas.
Premjerministrs ieņem pretēju nostāju. Viņaprāt, visiem vienādi piemērojams atvieglojums būtu sociāli netaisnīgs, jo to izmantotu arī cilvēki, kuri par apkuri var samaksāt bez papildu valsts atbalsta. Tāpēc viņš ierosina paļauties uz kompensācijām visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, nevis samazināt cenu visiem centralizētās apkures patērētājiem.
Diskusijā tiek izvirzīts arī jautājums par dažādiem apkures veidiem. Kauņas pašvaldības vicemērs Andrjus Palionis uzskata, ka atvieglojumam, ja tas tiktu apspriests, būtu jāaptver visi apkures veidi – centralizētā apkure, gāze un malka. Pretējā gadījumā, viņaprāt, rastos nevienlīdzīgi nosacījumi. Viņš arī iestājas par mērķētu atbalstu ģimenēm, kurām nepietiek naudas rēķinu apmaksai.
Ko gaidīt pirms sezonas sākuma
Pagājušajā apkures sezonā siltumapgādes uzņēmumi fiksēja rekordlielus rēķinus, bet ekonomisti paredz, ka šogad iedzīvotājiem par apkuri atkal var nākties maksāt vairāk. Prognozētais vidējais cenu pieaugums par 25–30 procentiem ir saistīts ar pašreizējiem faktoriem un pieņēmumu par ziemu, tāpēc tas nav solījums par konkrētu rēķinu vai vienādu izmaiņu katram mājoklim.
Praktiskais secinājums iedzīvotājiem – paredzēt lielākus izdevumus, pārbaudīt, vai varētu būt aktuāls mērķēts atbalsts, un necerēt, ka PVN atvieglojums automātiski samazinās rēķinu. Politiskā diskusija par to turpinās, taču pašreizējā valdības nostāja ir atvieglojumu neatjaunot.
Avots: LRT.lt
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.