Krāpniekiem Lietuvā negaidīts trieciens: zaudējumi samazinājušies uz pusi, zvanu – vairāk nekā 10 reižu mazāk, taču viņi jau maina taktiku
Vēl pavisam nesen tālrunis varēja zvanīt vairākas reizes nedēļā: „bankas darbinieks“ lūdz apstiprināt darījumu, „policijas darbinieks“ steidzina glābt kontu, bet nepazīstams numurs no ārvalstīm neatlaidīgi mēģina sazvanīt vēlreiz. Tagad šādu zvanu Lietuvā pēkšņi ir kļuvis ievērojami mazāk. Un ne jau simboliski – pēc mobilo sakaru operatora datiem, iepriekš dienā tika bloķēti aptuveni 50–70 tūkst. aizdomīgu zvanu, bet tagad to skaits samazinājies līdz aptuveni 3–5 tūkst.
Vēl izteiktākas pārmaiņas redzamas naudā. 2026. gada pirmajā ceturksnī telefonkrāpnieki no Lietuvas iedzīvotājiem izkrāpa gandrīz 700 tūkst. eiro, bet aprīļa–jūnija periodā zaudējumi samazinājās līdz aptuveni 300 tūkst. eiro. Citiem vārdiem sakot, trīs mēnešu laikā telefonkrāpšanas nodarītais kaitējums saruka aptuveni uz pusi.
Izklausās pēc ļoti labas ziņas. Tomēr te slēpjas visas šīs situācijas bīstamākā daļa: krāpnieki nav pazuduši – viņi vienkārši maina vietu, līdzekļus un veidus, kā mēģina sasniegt cilvēku. Kopējais krāpšanas gadījumu skaits gada otrajā ceturksnī pat pieauga. Tāpēc klusāks tālrunis vēl nenozīmē, ka maciņš kļuvis drošāks.
Zvanu skaits Lietuvā pēkšņi samazinājies – pēdas ved uz ārvalstīm
Naudas atmazgāšanas novēršanas speciālisti norāda, ka krāpšanas pasaulē šādas svārstības nav nekas neparasts. Vienā mēnesī uzbrukumu var būt tūkstošiem, nākamajā – krietni mazāk, bet pēc dažām nedēļām tie atkal atgriežas citā veidā. Tomēr šoreiz samazinājums ir tik izteikts, ka sākta konkrēta iemesla meklēšana.
Viens no svarīgākajiem signāliem – Ukrainā veiktās plaša mēroga operācijas pret krāpnieku zvanu centriem. Augustā tur tika paziņots par desmitiem šādu centru slēgšanu. SEB bankas pārstāvji pamanīja, ka aptuveni no tā brīža viņu novērotajos datos Lietuvā vairs neparādījās jauni tipiski telefonkrāpšanas gadījumi, kas iepriekš notika regulāri.
Tas īpaši pamanāms, aplūkojot vidējos zaudējumus. Iepriekš viena veiksmīga telefonkrāpšana cilvēkam vidēji varēja izmaksāt vairāk nekā 5 tūkst. eiro. Tagad šādu lielu zaudējumu uz kādu laiku gandrīz vairs nav.
Sakaru operatori bija fiksējuši arī neparastu parādību – simtiem Lietuvā izsniegtu SIM karšu nonāca Ukrainā. Tas pats par sevi vēl nepierāda noziedzīgu darbību, taču liela, neparasta vienas valsts SIM karšu plūsma ārvalstīs operatoriem ir signāls, uz kuru viņi raugās ļoti nopietni.
Svarīga ir arī vēl viena detaļa: pēc operatoru vērtējuma absolūtais vairākums krāpniecisko zvanu uz Lietuvu nenāk no pašas Lietuvas. Tas izskaidro, kāpēc viens lielāks trieciens organizētiem zvanu centriem ārvalstīs var diezgan ātri būt jūtams arī mūsu tālruņos.
Tomēr uzskatīt, ka ar to problēma ir beigusies, būtu bīstami.
Tālrunis apklusa, bet krāpnieki pārcēlās tur, kur cilvēks jūtas drošāk
Aprīļa–jūnija periodā Lietuvā reģistrēti gandrīz 4000 krāpšanas gadījumu – aptuveni par 14 procentiem vairāk nekā gada pirmajā ceturksnī. Vien šo trīs mēnešu laikā no cilvēkiem mēģināts izkrāpt vairāk nekā 13 milj. eiro, bet faktiski zaudēti gandrīz 5 milj. eiro.
Šie skaitļi ļoti skaidri parāda problēmu: telefonzvanu kļūst mazāk, taču krāpnieku kopējā aktivitāte nemazinās.
Krāpnieki vienkārši meklē citus ceļus.
Parastā zvana no nepazīstama numura vietā cilvēks var saņemt SMS par it kā neapmaksātu sūtījumu, e-pastu par „bloķētu bankas kontu“, paziņojumu par sodu, viltus investīciju piedāvājumu vai saiti uz lapu, kas izskatās gandrīz identiski bankas vietnei. Vēl bīstamāk ir tad, ja zvans tiek saņemts labi pazīstamā lietotnē, tāpēc cilvēks no pirmā acu uzmetiena pat nesaprot, ka kontaktinformācija var būt viltota.
Krāpnieki ir sapratuši vienu ļoti vienkāršu lietu – cilvēki arvien labāk atpazīst klasisko scenāriju, kad nepazīstams cilvēks pa tālruni lūdz Smart-ID kodus. Tāpēc tagad tiek mēģināts radīt situāciju, kurā upuris pats sāk rīkoties.
Jūs saņemat ziņu: „Jūsu sūtījums ir aizturēts. Samaksājiet 1,99 Eur piegādes maksu.“ Jūs nospiežat saiti, jo summa šķiet smieklīgi maza. Atveras lapa, kas līdzinās pazīstama sūtījumu uzņēmuma vietnei. Jūs ievadāt kartes datus – un problēma sākas nevis šo 1,99 eiro dēļ, bet gan tās informācijas dēļ, ko tikko nodevāt noziedzniekiem.
Vai arī cilvēkam tiek uzrakstīts, ka viņa bankas konts tiks bloķēts 30 minūšu laikā. Bailes un steiga šeit kļūst par galveno krāpnieku rīku.
Ir viens noteikums, kas izjauc gandrīz visu krāpnieka scenāriju
Ja cilvēks pats pārtrauc kontaktu un sazinās ar organizāciju, izmantojot citu, neatkarīgu kanālu, liela daļa krāpšanas shēmu sabrūk dažu minūšu laikā.
Piemēram, jums piezvana cilvēks un iepazīstina sevi kā bankas darbinieku. Viņš zina jūsu vārdu, runā mierīgi, varbūt pat nosauc dažus datus par jums. Pēc tam paziņo, ka kāds mēģina nozagt naudu un ir nekavējoties „jāaizsargā konts“.
Šādā situācijā nav jāstrīdas, jāmēģina atmaskot zvanītāju vai jāiztaujā viņu par parolēm.
Vienkārši nolieciet klausuli.
Pēc tam paši atveriet oficiālo bankas lietotni vai sameklējiet numuru uz savas bankas kartes un piezvaniet bankai paši.
Ja pirmais zvans bija īsts, banka par problēmu zinās. Ja tas bija krāpnieks – visa viņa radītā steidzamības atmosfēra pazūd.
Tas pats princips attiecas uz ziņas saņemšanu no sūtījumu uzņēmuma. Nespiediet uz saites. Paši atveriet uzņēmuma oficiālo vietni vai lietotni un ievadiet sūtījuma numuru tur.
Saņēmāt paziņojumu par sodu? Neatveriet saiti – pārbaudiet informāciju oficiālajā sistēmā.
Saņēmāt šķietamu „Google“, „Gmail“, „Facebook“ vai cita konta drošības brīdinājumu? Neatveriet vēstulē esošo saiti. Atveriet pašu lietotni un pārbaudiet konta drošības sadaļu.
Krāpnieki kontrolē savu nosūtīto saiti un savu zvanu. Viņi nekontrolē jūsu pašu atvērto oficiālo lietotni.
Trīs frāzes, pēc kurām labāk nekavējoties apstāties
Krāpšanas metožu ir simtiem, taču daudzas no tām balstās uz tām pašām psiholoģiskajām pogām. Viena no spēcīgākajām ir steiga.
„Jums tas jāizdara tagad.“
„Pēc dažām minūtēm jūsu konts tiks bloķēts.“
„Nevienam par to nesakiet.“
Kad cilvēks dzird šādu kombināciju, ir vērts rīkoties pilnīgi pretēji prasītajam – dažas minūtes neko nedarīt.
Krāpniekam tas ir sliktākais scenārijs. Viņš vēlas, lai cilvēkam nebūtu laika piezvanīt bērnam, laulātajam, bankai vai policijai. Tāpēc tiek mākslīgi radīta krīze: nauda tūlīt pazudīs, tuvinieks nonācis nelaimē, konts tūlīt tiks iesaldēts vai investīciju iespēja ir spēkā tikai tagad.
Vēl viens ļoti skaidrs signāls ir lūgums atklāt kodus vai apstiprināt darbību, kuru pats neesat uzsācis.
Ja tālrunī parādās Smart-ID, mobilā paraksta vai bankas apstiprinājuma logs, vispirms izlasiet, ko tieši jūs apstiprināt. Neskatieties tikai uz kodu. Ja pats neesat uzsācis pārskaitījumu vai pieteikšanos, neapstipriniet to.
Vēl viens bīstams lūgums ir instalēt lietotni, kas it kā ļaus „bankas speciālistam“ salabot tālruni vai datoru. Attālinātās piekļuves programmas pašas par sevi nav sliktas, taču krāpnieku rokās tās var sniegt iespēju redzēt ekrānu un kontrolēt ierīci.
Krievu valoda joprojām tiek izmantota, taču paļauties tikai uz akcentu ir bīstami
Lietuvā ilgu laiku daļa telefonkrāpšanas shēmu tika īstenota krievu valodā. Viens no iemesliem – ievērojama daļa Lietuvas un citu Baltijas valstu iedzīvotāju to saprot, tāpēc vienu un to pašu krāpšanas scenāriju var izmantot vairākās valstīs.
Dažus krāpniekus nodeva slikta lietuviešu valoda, savāds akcents vai nedabiskas frāzes. Tomēr uzskatīt to par uzticamu aizsardzības mehānismu jau būtu kļūda.
Krāpnieki var runāt pareizā lietuviešu valodā, izmantot automātiskās tulkošanas rīkus, ierakstītas balsis vai arvien pilnveidotākas mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Tāpēc cilvēks, kurš domā „es pēc balss uzreiz sapratīšu“, var nonākt daudz labāk sagatavotā scenārijā nekā pirms dažiem gadiem.
Daudz drošāk ir vērtēt nevis cilvēka akcentu, bet gan to, ko viņš no jums vēlas.
Ja tiek lūgta parole, PIN kods, Smart-ID apstiprinājums, kartes dati, naudas pārskaitījums uz „drošu kontu“ vai tiek spiests steigties – saruna ir jāpārtrauc.
Viena kļūda maksā tūkstošus, tāpēc ir vērts brīdināt arī vecākus
Lai gan par krāpšanu tiek runāts nepārtraukti, viens veiksmīgs zvans cilvēkam joprojām var maksāt mūža ietaupījumus. Un šeit nevajadzētu problēmu vienkāršot, sakot, ka „apkrāpj tikai vecākus cilvēkus“.
Krāpnieku scenāriji tiek veidoti dažādām auditorijām. Vienam tiek piedāvāts ieguldīt kriptovalūtās, citam tiek nosūtīts paziņojums par sūtījumu, trešajam tiek zvanīts par it kā uzlauztu bankas kontu, bet ceturtajam uzraksta „bērns“, kurš it kā nomainījis tālruņa numuru un steidzami lūdz naudu.
Tāpēc ir vērts ne tikai pašam zināt noteikumus, bet arī laiku pa laikam mierīgi atgādināt tos vecākiem vai vecvecākiem. Nevis abstrakti teikt „sargies no krāpniekiem“, bet vienoties ļoti konkrēti: ja kāds pa tālruni lūdz naudu, kodus vai steidzamu pārskaitījumu – vispirms piezvani man.
Šāda ģimenes vienošanās vien var būt vērtīgāka par desmit vispārīgiem brīdinājumiem.
Telefonkrāpnieku aktivitātes samazināšanās Lietuvā ir laba ziņa. Zvanu plūsma samazinājusies vairāk nekā desmit reižu, bet viņu nodarītais finansiālais kaitējums ceturkšņa laikā – aptuveni uz pusi. Tomēr kopējais krāpšanas gadījumu skaits vienlaikus pieauga, un trīs mēnešu laikā iedzīvotāji tik un tā zaudēja gandrīz 5 milj. eiro.
Tāpēc tagad visbīstamākais būtu nomierināties.
Krāpnieks, kurš vakar zvanīja pa tālruni, šodien var atnākt ar SMS, rīt – pa e-pastu, bet parīt izlikties par bankas logu jūsu tālrunī.
Nav mainījies viņa mērķis. Mainījušās tikai durvis, pa kurām viņš mēģina iekļūt.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?