Kaimiņš ziemai aiznagloja ventilācijas atveri, bet pavasarī sienas parādīja, kāpēc to nedrīkst darīt

Rudenī pie mājas sienas parādās dēlis, kas pienaglots tieši virs ventilācijas atveres. No pirmā acu uzmetiena risinājums šķiet pilnīgi saprotams: caur restēm ieplūst auksts gaiss, grīda pie stūra kļūst vēsāka, bet apkures rēķini tāpat nepriecē. Šķiet — aizklāsi atveri, un mājā būs siltāk.

Taču pavasarī, kad nokūst sniegs un telpās ilgāk saglabājas mitrs gaiss, uz sienas pie grīdlīstes parādās tumšāks plankums. Dažreiz sāk lobīties krāsa, dažreiz stūris iegūst nepatīkamu smaku, bet skapī glabātās mantas šķiet it kā piesūkušās ar mitrumu. Tad kļūst skaidrs, ka dēlis visu ziemu sargāja nevis mājas siltumu, bet problēmu, kuru sākumā neviens negribēja redzēt.

Ventilācijas atveres mājas pamatā, pagrabā, bēniņos vai citās konstrukciju vietās nav izveidotas skaistuma dēļ. Tās palīdz aizvadīt mitrumu, kas ēkā nonāk no grunts, gaisa, ikdienas dzīves un pašām konstrukcijām. Aizvērt tās tikai tāpēc, ka ārā ir auksts, bieži nozīmē apturēt gaisa kustību tur, kur tā mājai ir nepieciešama.

Aukstumu jūt ātri, bet mitrums uzkrājas klusi

Cilvēks vispirms pamana caurvēju. Viņš stāv pie sienas, jūt vēsāku grīdu un dabiski meklē vietu, pa kuru telpā it kā „ieplūst aukstums“. Ventilācijas atvere kļūst par ērtu vaininieku, jo to ir viegli pamanīt un vēl vieglāk aiznaglot.

Taču mitrums darbojas citādi nekā aukstums. Tas neizraisa tik skaidru signālu tajā pašā dienā, tāpēc vairākas nedēļas vai pat mēnešus šķiet, ka risinājums ir sevi attaisnojis. Gaiss aizvērtā dobumā nekustas, ūdens tvaikiem nav kur aizplūst, bet vēsākas virsmas rada kondensāta veidošanās apstākļus.

Īpaši jutīgas ir tās vietas, kuras ikdienā neredzam: zem grīdas, pie pamatiem, pagraba stūros, aiz apdares vai neapkurināmos bēniņos. Tur mitrums var saglabāties ilgi, bet koka detaļas, siltinājuma slāņi un sienu konstrukcijas sāk novecot ātrāk. Pavasarī problēma izkļūst redzamajā pusē — plankumu, pelējuma, atlupušas krāsas vai smacīgas smakas veidā.

Vienas ziemas „ietaupījums“ dažkārt atstāj pēdas uz ilgu laiku

Šādā situācijā bieži vien nav viena dramatiska bojājuma. Māja vienkārši pamazām sāk parādīt, ka tai trūkst iespējas izžūt. Sākumā ģimene pamana aizsvīdušu logu, vēlāk — mitrāku stūri, bet visbeidzot sāk domāt, vai telpā nav parādījies pelējums.

Visnepatīkamākais ir tas, ka cilvēki nereti sāk novērst sekas, nevis cēloni. Sienu notīra, pārkrāso, pie tās novieto skapi, lai plankums nekristu acīs. Bet, ja konstrukcijā turpina uzkrāties mitrums, kosmētiskais labojums kļūst tikai par īsu pārtraukumu līdz nākamajai aukstajai sezonai.

Vecākās mājās tas var būt īpaši sarežģīti, jo tajās bieži sakrīt vairākas problēmas: nepietiekams siltinājums, aukstuma tilti, nolietojusies hidroizolācija, nesakārtotas lietusūdens novadīšanas sistēmas. Vien aiznaglota ventilācijas atvere ne vienmēr rada visu problēmu, taču tā var atņemt mājai vienu no svarīgākajiem veidiem, kā ar to tikt galā — izvēdināt mitro telpu.

Kaimiņš ziemai aiznagloja ventilācijas atveri, bet pavasarī sienas parādīja, kāpēc to nedrīkst darītAttēls: Unsplash / Krakograff Textures

Stāsts, kas sākas ar dēli pie pamatiem

Ziemā dēlis pie ventilācijas atveres izskatās pēc saimnieciska un ātra risinājuma. To var pienaglot dažu minūšu laikā, nekas nav jāizjauc, un doma ir vienkārša: mazāk kustēsies gaiss, tātad pie grīdas nonāks mazāk aukstuma. Šādu risinājumu var ieteikt gan gādīgs kaimiņš, gan ģimenes cilvēks, kuram vienkārši žēl siltuma.

Pavasarī aina mainās. Pie sienas, kas visu ziemu izskatījās kārtīga, apdare sāk kļūt tumšāka. Dažreiz nepatīkama smaka degunā nonāk agrāk, nekā acis pamana plankumu. Tad sākas minējumi: varbūt pārplīsusi caurule, varbūt tek jumts, varbūt vainīgs jaunais žāvētājs vai pārāk reti vēdinātas telpas.

Un tikai tad, kad paskatās uz aizvērto atveri, kļūst skaidrs, cik viegli ikdienas risinājums var mainīt mājas mikroklimatu. Tas nav stāsts par muļķību. Tas ir stāsts par ļoti cilvēcīgu vēlmi ātri apturēt to, kas jūtams šobrīd, neaizdomājoties par to, kas tajā pašā laikā notiek mājas neredzamajā pusē.

Ne visām mājām der viens un tas pats risinājums

Šeit ir svarīgi neko nesadiedrīt: ne katra atvere un ne katra ēka darbojas vienādi. Vienā vietā ventilācija ir saistīta ar pamatu vai zem grīdas esošās telpas vēdināšanu, citā — ar pagrabu, bēniņiem vai konkrētu inženiersistēmu. Arī jaunā, hermētiskā mājā gaisa kustība jārisina citādi nekā vecā ēkā, kas dabiski vairāk „elpo“.

Ģimenei ar maziem bērniem vissvarīgākās var šķist siltas grīdas, senioram — lai telpā nebūtu caurvēja un lielu apkures izmaksu. No otras puses, mitra siena var nozīmēt ne tikai neglītu skatu, bet arī grūtāk kopjamu mājokli un sliktāku pašsajūtu tajā. Cilvēki dusmojas nevis vienas sienā esošas restes dēļ — viņi dusmojas, kad māja prasa papildu rūpes un izdevumus, ko viņi nebija gaidījuši.

Pastāv arī otra puse: vēlme taupīt siltumu pati par sevi nav kļūda. Problēma rodas tad, kad ventilāciju mēģina aizstāt ar dēli, putuplasta gabalu vai blīvu plēvi, neizvērtējot visu konstrukciju. Ja pie grīdas patiešām ir auksts, cēlonis jāmeklē siltinājumā, hermētiskumā, mitruma izolācijā vai nekārtīgā ūdens novadīšanā, nevis akli jāaizver gaisa ceļš.

Praktiskākais solis, pamanot mitrumu vai pelējuma pazīmes, ir nesteigties tikai notīrīt sienu un neaizklāt to ar jaunu apdares slāni. Jāpārbauda, vai ventilācijas atveres nav aizsprostotas, vai pie pamatiem neuzkrājas ūdens, vai nav acīmredzamu noplūžu un vai konkrēto ēkas vietu ventilācija vispār darbojas tā, kā paredzēts. Ja šaubas ir lielas, labāk konsultēties ar būvniecības speciālistu, nevis atkārtot kaimiņu padomu tikai tāpēc, ka tas kādreiz kādam šķitis ērts.

Māja ne vienmēr lūdz pievērst tai uzmanību skaļi. Dažreiz tā tikai parāda tumšāku stūri vai atsūta mitra pagraba smaku. Un tieši šādas pazīmes atgādina vienkāršu lietu: siltums mājā ir svarīgs, taču mājai vajag ne tikai to saglabāt — tai vajag arī iespēju izžūt.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!