Jauns matracis pēc dažiem mēnešiem sāka pelēt: vainīga nebija mitra istaba

„Bet istaba taču nemaz nav mitra…“ – šāds teikums bieži izskan tikai tad, kad, paceļot matraci no gultas, apakšā ieraugāt tumšus punktus. Augšpusē viss izskatās kārtībā: palags ir tīrs, logi neaizsvīst, sienu stūros pelējuma nav. Tomēr jaunajam, vēl pavisam nesen patīkami smaržojošajam matracim apakšā jau ir nepatīkami traipi un sastāvējusies smaka.

Šāda situācija īpaši sadusmo tāpēc, ka matracis nav spontāns pirkums. Tam tiek iztērēts ne mazums naudas, ilgi tiek salīdzināts cietums, augstums un sastāvs, bet pēc tam cerēts vismaz dažus gadus mierīgi gulēt. Un pēkšņi izrādās, ka problēma slēpās nevis istabas gaisā, bet tur, kur ikdienā pat nepaskatāmies, – zem paša matrača.

Visbiežāk tiek vainots mitrs dzīvoklis, slikta apkure vai lietaina sezona. Tas viss var ietekmēt situāciju, taču pat sausā, siltā istabā matracis var sākt pelēt, ja tā apakšdaļai pastāvīgi nav iespējas izžūt. Miega laikā ķermenis izdala mitrumu, un tas nekur nepazūd tikai tāpēc, ka no rīta mēs skaisti saklājam gultu.

Problēma sākas tur, kur matracis nevar elpot

Lielākais aizdomās turamais šādā stāstā bieži vien nav sienas, bet gan gultas pamatne. Matracim, kas novietots uz vienlaidu plātnes, noslēgtas kastes vai cita neventilējama balsta, no apakšas praktiski nav gaisa kustības. Nakts laikā tā slāņos nonākušais siltums un mitrums paliek ieslēgts starp matraci un pamatni – gluži kā zem vāka atstāts vēl silts katls.

Īpaši liels risks rodas gultās ar ietilpīgu veļas kasti, kad matracis atrodas tieši uz cietas, noslēgtas virsmas. Šāda gulta ir ērta: segas, sezonas apģērbs un spilveni ietilpst vienuviet, istaba izskatās kārtīgāka. Taču noslēgtai konstrukcijai ir sava cena – gaiss zem matrača nekustas, un mitrums iztvaiko daudz lēnāk.

Redeļu pamatne parasti palīdz gaisam cirkulēt, taču arī šeit brīnuma nav. Ja atstarpes ir ļoti mazas, redeles ir pārklātas ar dēļiem, zem gultas sabāztas kastes vai pats matracis pastāvīgi piespiests ar smagu pārklāju līdz pat grīdai, ventilācija pasliktinās. Pelējumam nav vajadzīga dramatiski mitra istaba – dažkārt pietiek ar mazu, pastāvīgi atkārtojošos mitruma kabatu.

Viena mierīga nakts, bet mitruma – vairāk, nekā šķiet

Miegā mēs elpojam, svīstam un sildām gultasveļu ar savu ķermeni. Tas ir normāli un nenozīmē, ka cilvēks kaut ko dara nepareizi. Tomēr viss šis nakts mitrums nonāk palagā, aizsargpārvalkā, matrača augšējos slāņos, bet daļa aizceļo arī uz leju.

Ja no rīta gulta tiek uzreiz pārklāta ar biezu gultas pārklāju, bet istaba līdz vakaram paliek aizvērta, matracim tiek dotas ļoti mazas iespējas atdzist un izžūt. Vēl sliktāk ir tad, ja mājās guļ ar bagātīgiem sintētiskiem gultas piederumiem, uz matrača tiek izmantots necaurlaidīgs aizsargpārvalks vai istabā tiek žāvēta veļa. Katra atsevišķā lieta ne vienmēr radīs problēmas, taču vairākas kopā jau rada pelējumam labvēlīgus apstākļus.

Ģimenēs ar maziem bērniem vai mājdzīvniekiem matrači bieži tiek sargāti ar ūdensnecaurlaidīgiem paliktņiem. Tie ir ļoti noderīgi, kad matracis jāpasargā no negadījumiem, taču tos vajadzētu izvēlēties tādus, kas vismaz daļēji laiž cauri gaisu. Pretējā gadījumā mitrums, kas parasti izvadītos, ilgāk paliek matrača iekšpusē, bet naktī guļošais cilvēks pat nenojauš, ka zem viņa notiek nebūt ne poētisks mikroklimata eksperiments.

Jauns matracis pēc dažiem mēnešiem sāka pelēt: vainīga nebija mitra istabaAttēls: Pexels / Engin Akyurt

„Izvēdināju istabu, bet zem gultas nepaskatījos“

Viens cilvēks var godīgi katru rītu atvērt logu, uzturēt istabā siltumu un pat lietot mitruma mērītāju, tomēr pēc dažiem mēnešiem tik un tā atklāt traipus matrača apakšā. Paceļot matraci, izrādās, ka gultas kastes dibens ir auksts, vietām jūtama smaga smaka, bet pats matracis pie pamatnes izskatās it kā nebūtu līdz galam izžuvis. Istaba šeit nebija galvenā vaininiece – problēma izveidojās dažu centimetru spraugā.

Šādu ainu ir viegli nepamanīt, jo neviens katru nedēļu nepārbauda matrača apakšdaļu. Kamēr gulta ir ērta un no augšas nekas nav redzams, šķiet, ka viss ir kārtībā. Senioram vai cilvēkam, kuram ir grūti pacelt smagu matraci, tas vispār var būt gandrīz neiespējams uzdevums, tāpēc problēma dažkārt tiek pamanīta tikai tad, kad smaka jau iesūcas gultasveļā.

Vecākiem ar bērniem nereti jāizvēlas praktiskums: kaste zem gultas ir vajadzīga mantām, matracis ir aizsargāts, logs naktī aizvērts, lai bērns nesaaukstētos. Arī strādājošiem cilvēkiem ne vienmēr ir laiks no rītiem stundu turēt gultu neapklātu. Tāpēc svarīgi nav meklēt vainīgo, bet gan saprast vienkāršu lietu: pat ļoti rūpīgi kopts matracis nevar palikt sauss, ja tā konstrukcija neļauj to izvēdināt.

Pelējuma traips nav tikai estētikas jautājums

Pamanot dažus punktiņus, rodas vēlme tos notīrīt, apsmidzināt ar spēcīgu līdzekli un par visu aizmirst. Tomēr matracis nav galds vai flīzes: tā slāņi uzsūc mitrumu, smakas un tīrīšanas līdzekļus, bet pelējums var atrasties ne tikai uz virsmas. Ja traipu kļūst vairāk, ir jūtama izteikta pelējuma smaka vai matracis ilgstoši paliek mitrs, ar kosmētisku tīrīšanu vien problēmu atrisināt nevarēs.

Šādos gadījumos arī ražotājam vai pārdevējam nav viegli noteikt cēloni. Matracis var būt kvalitatīvs, taču izmantots uz nepiemērotas pamatnes; no otras puses, pircējs ne vienmēr tiek skaidri informēts, ka konkrētajam modelim nepieciešama laba ventilācija. Tāpēc pirms pirkšanas nevajadzētu aprobežoties ar jautājumu par cietumu. Tikpat svarīgi ir noskaidrot, uz kādas pamatnes matraci drīkst novietot un vai esošā gulta tam patiešām ir piemērota.

Ikdienā palīdz vairāki vienkārši paradumi: no rīta vismaz uz kādu laiku atsegt gultu, regulāri vēdināt istabu, nesabāzt mantas tā, lai tās aizšķērsotu gaisa ceļu zem gultas, un ik pēc dažiem mēnešiem pacelt matraci pārbaudei. Ja tas atrodas uz vienlaidu pamatnes, ir vērts padomāt par risinājumu, kas izveidotu gaisa spraugu, vai par ventilējamu pamatni. Matracis nav glābjams tikai ar smaržīgu aerosolu – tam vispirms nepieciešama sausāka vide.

Galu galā jauns matracis sāk pelēt nevis tāpēc, ka mājoklis noteikti būtu slikts vai cilvēks nebūtu pietiekami kārtīgs. Dažkārt visa nelaime atrodas zem gultas, tur, kur siltais mitrums katru nakti nevar aizplūst. Labs miegs sākas ne tikai ar mīkstu virsmu – tas sākas ar gaisu, kas var brīvi kustēties arī tad, kad mēs to neredzam.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!