Divas elektromobiļa uzlādes dienas īpašniekam izmaksāja 2000 eiro: kas notika?

Elektromobiļa īpašniekam tam vajadzēja būt pavisam vienkāršam braucienam: ierodies lidostā, pievieno automobili lēnās uzlādes stacijai, izlido uz dažām dienām, bet, atgriežoties, atrodi pilnībā uzlādētu automobili un samaksā tikai par patērēto elektrību. Izklausās ērti, loģiski un pat ekonomiski. Tomēr vienam autovadītājam Austrijā šāds plāns pārvērtās par 2000 eiro rēķinu, lai gan automobilis pie stacijas atradās tikai divas dienas.

Šis stāsts ir svarīgs ne tikai elektromobiļu vadītājiem Austrijā. Tas ļoti skaidri parāda slazdus, kuros var nonākt ikviens, kas izmanto universālās uzlādes kartes vai lietotnes. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka cena ir atkarīga no pašas stacijas, taču patiesībā galīgo rēķinu dažkārt nosaka nevis lidosta, autostāvvieta un pat ne vietējais uzlādes operators, bet gan starpnieks, ar kura palīdzību autovadītājs autorizē uzlādi.

Autovadītājs cerēja maksāt tikai par elektrību

Austris ar elektromobili ieradās Grācas lidostā un atstāja automobili pie lēnās uzlādes stacijas. Viņš bija devies divu dienu komandējumā, tāpēc šāds risinājums šķita ērts: kamēr cilvēks ceļo, automobilis tiek uzlādēts. Lidostas informācijā tika uzsvērts, ka elektromobiļu īpašnieki maksā tikai par faktiski patērēto elektroenerģiju, nevis par laiku, ko automobilis pavada pievienots stacijai.

Tieši tas radīja drošības sajūtu. Ja stacija ir lēna un automobilis atrodas lidostā, autovadītājs dabiski pieņem, ka viss ir pielāgots ilgākai novietošanai. Galu galā lidostā cilvēki reti atstāj automobili uz stundu. Visbiežāk tas ir uz dienu, divām vai pat veselu nedēļu. Tāpēc daudziem pat prātā neienāktu doma, ka par divām dienām varētu pienākt rēķins vairāku tūkstošu eiro apmērā.

Rēķins pienāca nevis no tās vietas, no kuras autovadītājs gaidīja

Atgriezies autovadītājs negaidīja nekādu drāmu, taču vēlāk saņemtais mēneša rēķins viņu satrieca. Par divām dienām pie uzlādes stacijas tika aprēķināti aptuveni 2000 eiro. Sākumā šķita, ka vainīga ir lidosta vai vietējais uzlādes tīkls, taču izrādījās, ka stāsts ir daudz sarežģītāks.

Lidostas teritorijā darbojās vairāki uzlādes pakalpojumu sniedzēji. Vietējie tarifi saskaņā ar sniegto informāciju nebija tādi, lai divās dienās būtu iespējams sasniegt 2000 eiro summu. Pat gadījumos, kad tiek piemērota papildu maksa par ilgstošu atrašanos pie stacijas, tā parasti tiek aprēķināta daudz mazākā apmērā. Tātad problēma nebija pašā stacijā, bet gan veidā, kādā autovadītājs izvēlējās norēķināties.

Īstais slazds bija universālā uzlādes karte

Autovadītājs izmantoja universālo uzlādes karti. Šādas kartes šķiet ļoti ērtas: viena karte vai lietotne ļauj pieslēgties dažādiem uzlādes tīkliem, nav katru reizi jāreģistrējas jaunā sistēmā, bet mēneša beigās tiek saņemts viens kopīgs rēķins. Tomēr tieši šeit slēpjas lielākais risks. Universālā karte ne vienmēr piemēro tos pašus tarifus, ko redzat pie konkrētās stacijas.

Šajā gadījumā kartes izdevēja noteikumi paredzēja milzīgu maksu par pārāk ilgu automobiļa atstāšanu pievienotu uzlādes vietai. Tika norādīts, ka tarifs sasniedza pat 1000 eiro dienā. Tā divas dienas pārvērtās par 2000 eiro rēķinu. Autovadītājs cerēja, ka ir spēkā lidostas reklamētie nosacījumi, taču kartes sistēma piemēroja savus noteikumus.

Kāpēc tas ir bīstami arī Lietuvas autovadītājiem?

Elektromobiļu uzlāde visā Eiropā kļūst ērtāka, taču vienlaikus arī sarežģītāka. Autovadītājs redz staciju, QR kodu, karšu lasītāju, lietotni, starpnieka karti, viesabonēšanas pakalpojumu, dažādus operatorus un atšķirīgus tarifus. No malas tas izskatās pēc viena pakalpojuma – uzlādēt automobili. Tomēr rēķinu var noteikt pavisam cits mehānisms.

Lietuvas autovadītājiem tas ir īpaši aktuāli, ceļojot pa ārzemēm. Ja izmantojat vienu universālo karti visā Eiropā, tā var būt ērta, taču pirms ilgākas novietošanas noteikti jāpārbauda ne tikai elektroenerģijas cena par kilovatstundu, bet arī papildu maksas. Dažviet var tikt piemērota maksa par laiku pēc uzlādes beigām, par aizņemtu vietu, par novietošanu naktī, par ilgstošu pieslēgumu vai par norēķināšanos, neizmantojot tiešā operatora pakalpojumu.

Kā izvairīties no šāda rēķina?

Svarīgākais noteikums ir vienkāršs: ja atstājat automobili pie stacijas ilgāk par dažām stundām, nepaļaujieties tikai uz to, kas pie stacijas rakstīts lieliem burtiem. Jāpārbauda, kādus nosacījumus piemēro tieši tas norēķinu veids, kuru izmantojat. Ja maksājat tieši stacijas operatoram ar QR kodu, bankas karti vai oficiālo lietotni, ir spēkā vieni nosacījumi. Ja izmantojat universālo karti, var būt spēkā pavisam citi.

Pirms atstājat automobili lidostā, tirdzniecības centrā vai viesnīcā uz dažām dienām, ir vērts izdarīt pavisam vienkāršu lietu: atvērt lietotnē informāciju par tarifiem un meklēt vārdus „idle fee”, „blocking fee”, „parking fee”, „overstay” vai maksu par laiku pēc uzlādes. Ja šādu informāciju neatrodat vai tā nav skaidra, labāk izvēlēties tiešu maksājumu stacijas operatoram. Dažkārt dažas papildu minūtes pie stacijas var ietaupīt simtiem vai pat tūkstošiem eiro.

Šis stāsts parāda elektromobiļu infrastruktūras nepatīkamo pusi: pati uzlāde var maksāt nedaudz, taču nepareizi izvēlēts norēķinu veids var visu apgriezt kājām gaisā. Autovadītājs domāja, ka maksā par elektrību, bet patiesībā nonāca starpnieka tarifu slazdā. Tieši tāpēc pirms pogas „sākt uzlādi” nospiešanas ir vērts paskatīties ne tikai uz akumulatora procentuālo uzlādes līmeni, bet arī uz sīkiem burtiem paslēptajiem nosacījumiem.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!