Sieviete nolika zāles atpakaļ: cena bez lojalitātes kartes vienkārši satrieca. Pārbaudot internetā, tās var iegādāties vēl lētāk

Rūta pēc darba iegriezās aptiekā, jau ceļā uz mājām. Virtuvē bija beigušās vairākas ierastas bezrecepšu zāles, kuras viņa gribēja turēt pa rokai, sākoties rudenim. Viņa paņēma divu iepakojumu nosaukumus, kas bija pierakstīti tālruņa ekrānā, un nostājās rindā. Viņas priekšā stāvošais vīrietis ilgi meklēja recepti, bet aiz muguras kāds smagi klepoja. Rūta domāja par vakariņām un par to, ka vēl jāiegriežas pēc piena.

Farmaceite atrada abus iepakojumus. Rūta paskatījās uz tiem, pamāja ar galvu un atvēra maku. Tad viņa izdzirdēja summu. Viņa uz brīdi apklusa, domādama, ka varbūt ir nepareizi sadzirdējusi.

– Tas ir par abiem? – viņa jautāja.

– Jā. Vai jums ir lojalitātes karte?

Kartes viņai nebija. Varbūt kādreiz viņa bija reģistrējusies, bet vairs neatcerējās ne numuru, ne paroli. Farmaceite pateica, cik maksātu ar karti. Atšķirība bija tāda, ka Rūta vēlreiz paskatījās uz iepakojumiem. Zāles nebija mainījušās. Mainījās tikai tas, vai viņa var parādīt mazu plastikāta karti vai atvērt lietotni.

„Tātad bez kartes tās maksā tik daudz?“

Rūta negribēja celt traci. Viņa redzēja, ka farmaceite strādā ātri, bet rinda aiz muguras kļūst arvien garāka. Tomēr jautājums izspruka pats no sevis. Farmaceite vēlreiz apstiprināja cenu un piedāvāja reģistrēties lojalitātes programmā. Būtu nepieciešams tikai tālruņa numurs, daži dati un mazliet laika.

Tieši šī „mazliet laika“ Rūtai tajā brīdī nebija. Viņa stāvēja ar maku rokā, aiz viņas gaidīja cilvēki, un no viņas tika gaidīts lēmums tepat un tūlīt: maksāt vairāk vai reģistrēties, lai par tiem pašiem iepakojumiem maksātu mazāk. Rūta vēlreiz pajautāja, vai viņa pareizi nosaukusi zāļu nosaukumus. Farmaceite parādīja kastītes. Viss bija pareizi.

– Tad pagaidām neņemšu, – sacīja Rūta.

Viņa pati dzirdēja, cik dīvaini šie vārdi izklausījās. Viņa bija atnākusi uz aptieku pēc zālēm, bet tagad lūdza tās nolikt atpakaļ. Farmaceite neko nepārmeta, vienkārši novāca iepakojumus no letes un aicināja nākamo pircēju. Rūta izgāja, jūtot ne tik daudz dusmas, cik nepatīkamu apjukumu. It kā viņa nebūtu izpildījusi kādu visiem zināmu darbību, lai gan gribēja tikai nopirkt divas zāles.

Ārā viņa apstājās pie aptiekas loga. Iekšā rinda turpināja kustēties. Cilvēki sniedza kartes, teica tālruņa numurus un gaidīja, kamēr ekrānā tiks pārrēķināta summa. Rūta izvilka tālruni. Viņai pēkšņi kļuva svarīgi uzzināt, cik tie paši iepakojumi maksā citur.

Tālrunī viņa ieraudzīja cenu, kuru aptiekā neviens nepieminēja

Pirmais meklēšanas rezultāts viņu nepārsteidza – vienā aptiekā zāles maksāja līdzīgi. Otrais lika viņai apstāties. Cena bija zemāka par to, ko viņai tikko piedāvāja ar lojalitātes karti. Rūta nodomāja, ka, visticamāk, skatās uz mazāku iepakojumu. Viņa pietuvināja ekrānu, pārbaudīja tablešu skaitu un stiprumu. Tad vēlreiz paskatījās uz tālruņa piezīmēm, pēc kurām viņa veica pirkumu. Iepakojums bija tas pats.

Viņa pārbaudīja arī otras zāles. Tur atšķirība bija mazāka, tomēr joprojām par labu viņai. Abas zāles varēja pasūtīt internetā un nākamajā dienā pa ceļam uz mājām izņemt aptiekā. Rūta vēl pārbaudīja, vai netiek pievienota papildu maksa. Tikai tad viņa galīgi saprata: pat ja viņa pie kases steigā būtu reģistrējusies, par šiem pirkumiem viņa būtu samaksājusi vairāk.

Tas nenozīmēja, ka viņa bija atklājusi kādu slepenu triku. Cenas dažādās aptiekās atšķiras, arī cena pie kases un interneta pasūtījumiem var būt citāda. Rūta to saprata. Taču, kamēr viņa stāvēja pie letes, lētākā cena viņai tika pasniegta kā atlīdzība par karti. Tikai izgājusi viņa ieraudzīja, ka pat šī „labākā“ cena nebija pati labākā.

Atgriezusies mājās, Rūta par to pastāstīja vīram. Viņš vispirms pajautāja, vai viņa tiešām salīdzināja tos pašus iepakojumus. Rūta parādīja ekrānu: nosaukums, stiprums, tablešu skaits. Vīrs ilgāk skatījās tālrunī, tad atcerējās, ka pagājušajā nedēļā pats bija pircis zāles pret saaukstēšanos un pat nebija pajautājis cenu. Viņš parādīja savu karti, samaksāja un izgāja, pārliecināts, ka ir saņēmis atlaidi.

– Vai tad arī es varēju tās nopirkt lētāk? – viņš jautāja.

Rūta nezināja. Viņiem vairs nebija iepakojuma, ar kuru pārbaudīt cenu, bet vīrs pirkuma čeku nebija saglabājis. Tomēr šis jautājums viņai šķita svarīgāks par ietaupīto summu.

Ne visi, stāvot pie kases, var meklēt lētāku variantu

Nākamajā dienā Rūta saņēma pasūtītās zāles bez jebkādiem strīdiem un garām skaidrošanām. Viņa atkal sastapa farmaceiti, tikai jau citā vietā. Iepakojumi bija tieši tādi, kādi bija vajadzīgi. Samaksājusi viņa izgāja, taču iepriekšējās dienas sajūta nekur nepazuda.

Viņa varēja salīdzināt cenas, jo viņai bija tālrunis, internets un laiks pagaidīt līdz nākamajai dienai. Ja zāles būtu bijušas vajadzīgas tajā pašā vakarā, viņai būtu nācies tās pirkt tur, kur viņa vispirms iegriezās. Ja pie letes būtu stāvējis viņas tēvs, viņš, visticamāk, būtu samaksājis nosaukto cenu. Ne tāpēc, ka viņam nauda rūpētu mazāk. Viņš vienkārši nebūtu izvilcis tālruni un pārlūkojis vairākas vietnes, kamēr aiz muguras gaida rinda.

Rūta nesāka vainot farmaceites. Viņas nenosaka visas cenas un nevar katram pircējam uzskaitīt konkurentu piedāvājumus. Tomēr viņai bija grūti pieņemt domu, ka, pērkot zāles, tik daudz nosaka tas, vai cilvēkam ir karte, viņš prot izmantot lietotni un vēl pirms ieiešanas pa durvīm ir pārbaudījis cenas. Īpaši, ja runa ir par cilvēku, kurš jūtas slikti un vēlas pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās.

Nākamreiz viņa pie letes uzdos vēl vienu jautājumu

Tagad Rūtai ir vienkāršs noteikums. Ja zāles nav vajadzīgas steidzami, pirms došanās uz aptieku viņa pārbauda cenas vairākās likumīgi strādājošās aptiekās. Viņa salīdzina ne tikai kastītes attēlu: skatās zāļu stiprumu, formu, iepakojuma izmēru un galīgo summu, ieskaitot saņemšanu vai piegādi. Ja viņa apsver iespēju ierasto zāļu vietā iegādāties citas, viņa konsultējas ar farmaceitu, nevis pieņem lēmumu tikai pēc cenas.

Taču viņa nevēlas katru reizi veikt nelielu izpēti tikai tāpēc, lai nepārmaksātu par divām kastītēm. Tajā vakarā pie kases viņai bija vajadzīgas zāles, nevis stunda par lojalitātes programmām. Viņa nolika iepakojumus atpakaļ, jo cena satrieca. Vēlāk viņa uzzināja, ka varēja tās nopirkt vēl lētāk.

Visvairāk viņai iespiedās atmiņā nevis tas, cik viņa ietaupīja. Atmiņā palika jautājums, ko viņa tajā dienā sev neuzdeva: ja es nebūtu apstājusies un pārbaudījusi, vai es vispār būtu uzzinājusi, ka man ir izvēle?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!