Sievietei nepateica par tualeti pirmajā stāvā: darba devējam tas izmaksās vairāk nekā 18 tūkstošus mārciņu

No pirmā acu uzmetiena šis stāsts var izklausīties dīvaini: darbiniece iesūdzēja darba devēju tiesā, jo viņai netika skaidri pateikts, ka viņa var izmantot tuvāko tualeti. Tomēr tiesā atklājās, ka šī strīda pamatā nebija sīkums, bet gan mēnešiem ilgas sāpes, bailes un darba devēja pienākums parūpēties par darbinieces veselības vajadzībām.

Apvienotajā Karalistē kādai “Pets at Home” darbiniecei ar invaliditāti tika piespriesta 18 277 sterliņu mārciņu kompensācija. Kembridžas darba strīdu tribunāls nolēma, ka darba devējs nenodrošināja viņai piemērotus darba apstākļus un neizdarīja to, kas bija jāizdara pēc veselības stāvokļa izvērtēšanas.

Darbiniece Michaela Bonchog cieta no hroniskām muguras sāpēm un urīna nesaturēšanas. Neraugoties uz to, vairākus mēnešus viņa nesaņēma ergonomisku krēslu, lai gan tāds bija ieteikts, un viņai netika skaidri pateikts, ka viņa var izmantot pirmajā stāvā esošo tualeti. Tādēļ aptuveni piecus mēnešus sievietei bija jākāpj pa kāpnēm uz citu tualeti, lai gan viņas veselības stāvoklis to padarīja īpaši sarežģītu.

Problēma sākās ar muguras sāpēm

Bonchog veselības problēmas sākās jau 2021. gadā. Tā gada februārī viņai pēc smagas kastes celšanas tika diagnosticētas sāpes muguras lejasdaļā. Vēlāk situācija pasliktinājās: 2023. gada augustā ārsti konstatēja starpskriemeļu diska trūci.

2023. gada oktobrī darbinieces darba vietā tika veikts viņas stāvokļa izvērtējums. Pēc tā tika ieteikts nodrošināt viņai ergonomisku krēslu un garantēt, ka urīna nesaturēšanas problēmu dēļ viņa var izmantot tuvāko tualeti.

Tā nebija papildu ērtība vai darba devēja labvēlības izpausme. Tie bija pasākumi, kuriem vajadzēja palīdzēt darbiniecei strādāt, nepasliktinot veselības stāvokli un neizjūtot pastāvīgu stresu.

Krēslu viņa nesaņēma, par tualeti neuzzināja

Novembrī Bonchog muguras sāpju dēļ devās mēnesi ilgā slimības atvaļinājumā. Taču pēc atgriešanās darbā problēma nebija atrisināta. Līdz nākamā gada maijam viņa joprojām nebija saņēmusi ne piemērotu krēslu, ne skaidru informāciju par to, ka var izmantot tuvāko tualeti.

Sieviete galu galā vērsās pie vadības ar vēstuli. Viņa rakstīja, ka viņai nebija nodrošināts piemērots krēsls un atslēgu piekariņš, kas ļautu piekļūt tuvākajai tualetei. No vēstules bija skaidrs, ka darbiniece jutās ignorēta un nesaprata, vai viņas situācija kādu vispār interesē.

Uzņēmums vēlāk apgalvoja, ka Bonchog patiesībā bija atļauts izmantot pirmajā stāvā esošo tualeti. Tomēr būtiskā problēma bija cita: viņai netika skaidri pateikts, ka viņa var saņemt elektronisku atslēgu piekariņu un izmantot šo tualeti.

Tiesa izvērtēja ne tikai ērtības, bet arī bailes no pazemojuma

Tiesnesis Booths secināja, ka darba devējs nebija veicis pamatotus pasākumus. Tas ietvēra gan piemērota krēsla nenodrošināšanu, gan neinformēšanu par iespēju izmantot tualeti pirmajā stāvā.

Tribunāls arī konstatēja, ka darba devējs zināja par nepieciešamību risināt šo problēmu. Lēmums par iespēju izmantot tualeti tika pieņemts jau pirms 2023. gada 7. novembra, taču darbiniece par to tika informēta tikai 2024. gada 17. maijā.

Tiesa ņēma vērā arī psiholoģisko aspektu. Bonchog apgalvoja, ka pastāvīgi baidījās, ka urīna nesaturēšanas dēļ var piedzīvot pazemojumu kolēģu priekšā. Viņa sacīja, ka bailes un iespējamais pazemojums viņu pavadīja visu laiku, kad viņai bija jākāpj pa kāpnēm uz tualeti.

Kāpēc darba devējam tas izmaksāja tik dārgi?

Šī lieta parādīja, ka darba apstākļu pielāgošana nav tikai formalitāte. Ja darba devējs zina par darbinieka veselības stāvokli un viņam ir skaidri ieteikumi, viņam ir reāli jārīkojas, nevis tikai teorētiski jāpiekrīt risinājumiem.

Bonchog gadījumā problēma nebija tikai pati tualete vai pats krēsls. Būtība bija tā, ka darbiniece mēnešiem ilgi dzīvoja ar sāpēm, diskomfortu un satraukumu, lai gan darba devējs situāciju varēja atrisināt daudz agrāk. Tiesa galu galā nolēma, ka tas būtiski ietekmēja darbinieces pašsajūtu un darba apstākļus.

Darba strīdu tribunāls sievietei piesprieda 18 277 sterliņu mārciņu kompensāciju. Lēmums kļuva par atgādinājumu, ka dažkārt dārgi maksā ne tikai lielas kļūdas, bet arī vienkārša nepateikšana par to, kas darbiniekam bija laikus jāzina.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!