Darba piedāvājums ar mazāku algu un attālinātu darbu: kad šāds kompromiss patiešām ir tā vērts?

No rīta nav jāsteidzas uz automašīnu vai autobusu, bet pusdienu pārtraukumu var saskaņot ar bērnu paņemšanu no bērnudārza. Šāds darba piedāvājums bieži izklausās pievilcīgs pat tad, ja alga ir mazāka. Domstarpības sākas tad, kad ērtības jāizsaka konkrētos eiro un jānovērtē ne tikai šodienas rēķini, bet arī tas, kas būs pēc gada vai vairākiem.

Ceļš uz biroju maksā ne tikai par degvielu

Attālinātā darba atbalstītāju loģika ir vienkārša: mazāka alga ne vienmēr nozīmē tikpat lielu dzīves budžeta samazinājumu. Cilvēks, kurš katru dienu brauc uz otru pilsētas galu vai no priekšpilsētas, maksā par degvielu, sabiedriskā transporta biļetēm, automašīnas remontu un stāvvietu. Vien ceļš uz biroju var izmaksāt aptuveni 80–180 eiro mēnesī. Tam pievienojas kafija ceļā, pusdienas pilsētā un dažkārt arī apģērbs, kas mājas birojā vienkārši nav nepieciešams.

Vēl svarīgāks ir laiks. Ja ceļam turp un atpakaļ katru dienu nepieciešama pusotra stunda, piecu darba dienu nedēļā laikā tās ir vairāk nekā septiņas stundas. Tā ir gandrīz papildu darba diena, par kuru neviens nemaksā. Vecākiem šis laiks var nozīmēt mazāku stresu bērnudārza darba laika dēļ, kā arī iespēju iztikt bez aukles vai ārpusskolas aprūpes. Cilvēkam, kurš dzīvo tālāk no lielpilsētas, attālinātais darbs var ļaut neuzdot jautājumu par pārcelšanos vai dārgāku īres mājokli tuvāk birojam.

Svarīga ir arī ikdienas kontrole. Mierīgi sākta diena, iespēja pusdienlaikā izvest suni vai ielaist mājās meistaru dažiem ir skaidra vērtība, lai gan to nevar ierakstīt darba līgumā. Ja darbs tiek paveikts labi un sapulces netiek pārceltas uz vēlu vakaru, mazāka alga var būt apmaiņa pret sakārtotāku ritmu, nevis zaudējums sarunās.

Par 200 eiro mazāk paliek ne tikai šā mēneša algas lapiņā

Otra puse atgādina, ka algas samazināšana ir ilgtermiņa lēmums. Par 200 eiro mazāka alga mēnesī nozīmē par 2 400 eiro mazāk gadā. Ja atalgojums norādīts pirms nodokļiem, jāsalīdzina vienādas summas – bruto ar bruto vai summa pēc nodokļiem ar summu pēc nodokļiem. Pretējā gadījumā var šķist, ka starpība ir mazāka vai lielāka, nekā tā ir patiesībā.

Mazāka pamatalga var ietekmēt atvaļinājuma naudu, piemaksas, atlaišanas pabalstu un turpmākās sarunas par algu. Tā nozīmē arī mazākas ar darba ienākumiem saistītās sociālās apdrošināšanas un pensiju iemaksas. Viena gada starpība var nešķist izšķiroša, taču vairāku gadu laikā tā uzkrājas, īpaši tad, ja karjeras izaugsme apstājas pie tās pašas sākotnējās summas.

Attālinātais darbs ne vienmēr nozīmē tīru ietaupījumu. Mājās vairāk maksā elektrība, apkure, kafija un pusdienas. Nepieciešams uzticams internets, ergonomisks krēsls un dažkārt arī atsevišķa telpa, kurā būtu iespējams aizvērt durvis. Mazā dzīvoklī darba galds virtuvē var nozīmēt, ka pēc darba acis joprojām pievēršas neatbildētajiem e-pastiem. Tad ietaupītais ceļā pavadītais laiks pārvēršas garākā darba dienā.

Darba piedāvājums ar mazāku algu un attālinātu darbu: kad šāds kompromiss patiešām ir tā vērts?Attēls: Pexels / https://kaboompics.com/

Aptuvens aprēķins

Piemērs: pieņemsim, ka tiek piedāvāts pilnībā attālināts darbs, kura mēneša atalgojums ir par 200 eiro mazāks nekā pašreizējā darbā. Cilvēks, kurš brauc uz biroju, ceļam mēnesī iztērē 130 eiro, bet, strādājot mājās, papildu izdevumi ir aptuveni 25 eiro. Skaitļi sniegti kā piemērs, nevis universāls noteikums.

Šajā piemērā attālinātais darbs sedz daļu algas starpības, bet ne visu. Rezultāts būtiski mainās, ja ceļš maksā 180 eiro, ja darba devējs kompensē mājas darba vietas izdevumus, ja jāmaksā par automašīnas stāvvietu vai, gluži pretēji, ja mājās nepieciešams īrēt atsevišķu darba telpu.

Lēmumu maina ne tikai attālums līdz birojam

Mazāka alga par attālinātu darbu biežāk var atmaksāties tad, ja līdz birojam jābrauc tālu, ģimenē ir sarežģīta bērnu aprūpes loģistika, bet darba devējs skaidri nosaka darba laiku un rada izaugsmes iespējas. Tas ir pavisam cits piedāvājums nekā mazāks atalgojums par darbu mājās, kurā darbiniekam jābūt sasniedzamam no rīta līdz vakaram un lēmumu pieņēmēji viņu redz reti.

Lielāka alga parasti ir svarīgāka, ja cilvēks krāj pirmajai iemaksai par mājokli, atmaksā aizdevumu, vēlas straujāk palielināt ienākumus vai strādā jomā, kur karjeras iespējas ir atkarīgas no kopīgiem projektiem un tiešas saiknes ar komandu. Hibrīda vienošanās dažkārt atrisina daļu dilemmas: dažas dienas mājās samazina ceļa izmaksas, bet nenodala darbinieku no biroja dzīves. Tomēr ir vērts jau iepriekš vienoties, vai šāds modelis patiešām būs stabils vai arī pēc dažiem mēnešiem tiks lūgts atgriezties birojā piecas dienas nedēļā.

Vai iespējas strādāt no mājām dēļ jūs piekristu mazākai algai, un kāda robeža jums būtu pieņemama?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!