Septembra garderobes revīzija atklāj lieko apģērbu: stilisti iesaka sākt ar vienu jautājumu

„Man nav ko vilkt mugurā, lai gan skapis vairs neveras ciet.“ Septembrī šī frāze mājās izskan bieži: rīti kļūst vēsāki, vasaras kleitas pēkšņi šķiet nepiemērotas, bet pērnā gada džemperis rada šaubas. Izvelkot dažus apģērba gabalus uz gultas, kļūst skaidrs, ka problēma ne vienmēr ir izvēles trūkums. Dažkārt skapī vienkārši ir pārāk daudz lietu, kas vairs nekalpo cilvēka ikdienai.

Rudens sākums tam ir īpaši piemērots. Atsākas darbs, skola, tikšanās, dienas ritms kļūst skaidrāks, un līdz ar to rodas patiess priekšstats par to, ko mēs patiesībā valkājam. Viens vienkāršs jautājums var palīdzēt ne tikai atbrīvot plauktus, bet arī pārtraukt rīta apjukumu pie pakaramajiem.

Nevis „vai vēl der“, bet „vai es to izvēlētos šodien?“

Vērts sākt ar jautājumu: vai šodien, ja man būtu izvēle, es šo apģērbu uzvilktu? Tas izklausās vienkārši, taču ir daudz godīgāks par ierasto „varbūt vēl noderēs“. Apģērbs var būt īstajā izmērā, nesaplēsts, pat visai dārgs, bet, ja roka pēc tā nesniedzas jau otro vai trešo sezonu, tā vieta skapī vairāk kļūst par atmiņu, nevis praktisku izvēli.

Bieži cilvēks patur lietu tāda iemesla dēļ, kam nav nekādas saistības ar to, vai tā viņam patīk tagad. Vieni glabā bikses, kas „atkal derēs, kad es zaudēšu svaru“, citi – kādam gadījumam nopirktu žaketi, lai gan šādi gadījumi vairāku gadu laikā nav bijuši. Vēl citi nevēlas atzīt, ka ir kļūdījušies, iepērkoties: atdot labu, taču nevalkātu apģērbu šķiet tas pats, kas izmest naudu.

Taču pārpildīts skapis šo kļūdu neizlabo. Tas tikai katru rītu atgādina par lēmumu, ko cilvēks joprojām nav pieņēmis. Kad starp iecienītajiem džinsiem, ērtu džemperi un labi piegulošu kreklu karājas desmitiem vienaldzīgu lietu, izvēlēties kļūst grūtāk, nevis vieglāk.

Septembrī skaidri redzams, kas palicis tikai par vasaras solījumu

Vasarā skapis bieži dzīvo haotiski. Tajā atgriežas atpūtas apģērbs, viegli krekli, ceļojumiem paredzētas lietas, bet ikdienas apģērbs sajaucas ar to, ko esam uzvilkuši tikai reizi. Septembris visu saliek pa vietām: no rīta jāsaģērbjas ātri, ērti un tā, lai apģērbs būtu piemērots gan vēsākam laikam, gan darbam vai braucienam uz pilsētu.

Tieši tad atklājas liekā apjoms. Skapī var karāties piecas līdzīgas žaketes, bet pastāvīgi tiek izvēlēta viena; var būt kaudze ar krekliņiem, taču ērti šķiet tikai daži. Tas nenozīmē, ka cilvēks neprot ģērbties. Biežāk tas nozīmē, ka laika gaitā ir sakrājušās lietas dažādiem dzīves posmiem, noskaņojumiem un iedomātai, bet ne vienmēr reālai dzīvei.

Revīzijai nav uzreiz jāatvēl visa diena un viss saturs jāizber uz grīdas. Pietiek sākt ar vienu kategoriju, piemēram, džemperiem, džinsiem vai mājās valkājamo apģērbu. Paņemot katru lietu rokās, vērts pajautāt ne tikai, vai tā ir tīra un kārtīga, bet arī, vai tajā ir ērti, vai tā atbilst pašreizējai dzīvei un vai tā nerada nepatīkamas sajūtas, tiklīdz to uzvelk.

Septembra garderobes revīzija atklāj lieko apģērbu: stilisti iesaka sākt ar vienu jautājumuAttēls: Unsplash / Priscilla Du Preez 🇨🇦

Vienam tas ir nekārtība, citam – neatrisināta rūpe

Ģimenei ar bērniem garderobes pārpalikums bieži nozīmē ne tikai mazāk vietas. No rītiem, kad jāatrod sporta apģērbs, tīrs krekliņš un vēl jāparūpējas par sevi, katra nevajadzīgā lieta kļūst par papildu meklēšanu. Bērniem par mazu kļuvušais apģērbs, sezonas mēteļi un nejauši sakrautas zeķes var ātri aizņemt visu kārtības sajūtu mājās.

Senioriem atvadīties no apģērba dažkārt ir vēl grūtāk, jo tas atgādina par konkrētiem cilvēkiem, svētkiem vai laiku, kad lietas pirka reti un glabāja ilgi. Šeit nevajag spiest vai kaunināt. Apģērbu, kam ir emocionāla vērtība, var apzināti paturēt, taču nav obligāti jāglabā katra blūze tikai tāpēc, ka tā kādreiz bija svarīga.

Strādājoši cilvēki bieži saskaras ar citu problēmu: skapī paliek apģērbs no iepriekšējā darba, biroja laikiem vai perioda, kad bija jāģērbjas pavisam citādi. Tas var būt kvalitatīvs, bet vairs netiek izmantots. Šādas lietas vērts nošķirt no ikdienas garderobes: daļu atdot, pārdot, ziedot, bet dažus patiešām nepieciešamos svētku apģērbus glabāt atsevišķā, skaidri noteiktā vietā.

Kārtība nesākas ar pirkumu kastēm

Lielākā kļūda pēc revīzijas ir uzreiz pirkt jaunas kastes, pakaramos un organizatorus. Skaistas kastes var paslēpt nekārtību, taču tās neatbild uz jautājumu, kāpēc šie apģērbi vispār tiek glabāti. Vispirms jāsamazina tas, kas vairs netiek valkāts, un tikai pēc tam jālemj, kā ērti salikt to, kas paliek.

Noderīgi apģērbu sadalīt nevis „labajos“ un „sliktajos“, bet tajos, ko cilvēks valkā, tajos, kam nepieciešams labojums, un tajos, ko vairs neplāno izvēlēties. Ja trūkst apņēmības uzreiz atvadīties, pēdējo grupu var salikt atsevišķā maisā vai kastē un uzlikt datumu. Ja vairāku mēnešu laikā nekas no tās nav bijis vajadzīgs, atbilde parasti jau ir skaidra.

Vērts padomāt arī par lietas tālāko ceļu. Kārtīgu apģērbu var atdot tuviniekiem, ziedot vai pārdot, bet nolietotu – nodot tekstila šķirošanai, ja šāda iespēja ir. Tādējādi garderobes revīzija nekļūst par bezrūpīgu izmešanu, bet gan par lēmumu vairs nekrāt to, kas nav vajadzīgs.

Skapim nav jābūt par tā cilvēka noliktavu, kādi mēs kādreiz bijām vai par kādiem varbūt kļūsim. Tam jāpalīdz saģērbties šorīt – bez vainas izjūtas, ilgas rakņāšanās un sajūtas, ka starp pilniem pakaramajiem tik un tā nav ko vilkt mugurā. Dažkārt pietiek ar vienu jautājumu un drosmi sadzirdēt atbildi.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!