Asteroīds Bennu un 2182. gada 24. septembris: ko patiesībā nozīmē NASA nosauktais sadursmes datums

Aptuveni puskilometra diametra asteroīds Bennu jau daudzus gadus piesaista zinātnieku uzmanību. Aprēķinos izcelta arī konkrēta diena – 2182. gada 24. septembris, kad pastāv neliela sadursmes ar Zemi iespējamība. Tomēr precīzs datums vēl nenozīmē, ka astronomi ir paziņojuši gaidāmās katastrofas laiku.

Ziņa par asteroīdu, kura trieciens varētu izraisīt milzīgus postījumus, izklausās draudīgi. Īpaši tad, kad līdzās tiek norādīta konkrēta kalendāra diena un salīdzinājums ar atombumbām. Tomēr svarīgākais skaitlis šajā stāstā ir sadursmes iespējamība.

NASA 2021. gadā publicētajā orbītas novērtējumā aprēķināts, ka Bennu sadursmes ar Zemi iespējamība 2182. gada 24. septembrī ir aptuveni viena no 2700 jeb 0,037 procenti. Kopējā aprēķinātā sadursmes iespējamība līdz 2300. gadam ir nedaudz lielāka – aptuveni viena no 1750 jeb 0,057 procenti. Tie ir rādītāji, kas raksturo divus atšķirīgus laika posmus, un tos nevajadzētu jaukt.

Kāpēc zinātnieki nosauca tieši šo dienu?

Asteroīdu kustība tiek aprēķināta, balstoties uz novērojumiem un spēkiem, kas tos ietekmē. Ja ir pietiekami daudz datu, astronomi var noteikt, kad debess ķermenis pietuvosies Zemei, un novērtēt tā iespējamās turpmākās trajektorijas.

Bennu gadījumā īpaši svarīga būs pietuvošanās 2135. gadā. Tajā laikā Zemes gravitācija mainīs tā kustības trajektoriju ap Sauli. No šīm izmaiņām būs atkarīgas arī turpmākās pietuvošanās. Tāpēc zinātniekiem ir svarīgi pēc iespējas precīzāk zināt, kur asteroīds palidos garām un cik spēcīgi to ietekmēs mūsu planētas pievilkšanās spēks.

2182. gada 24. septembris minētajā novērtējumā izcelts kā nozīmīgākais atsevišķais iespējamais sadursmes datums. Tā nav pasludināta nenovēršama trieciena diena. Saskaņā ar to pašu aprēķinu iespējamība, ka tajā dienā sadursmes nebūs, pārsniedz 99,96 procentus.

Šis datums arī nav jauns 2026. gada atklājums. Tas tika publiski paziņots jau 2021. gadā, kad zinātnieki bija izanalizējuši kosmiskā aparāta savāktos datus. Atkārtoti parādošies virsraksti paši par sevi nenozīmē, ka briesmas pēkšņi ir palielinājušās

Kāds patiesībā ir Bennu un ko nozīmē „22 atombumbas“?

Bennu diametrs pie ekvatora ir aptuveni puskilometrs. Cilvēka mērogā tas ir liels objekts, lai gan starp asteroīdiem ir arī krietni lielāki ķermeņi. Tas pietuvojas Zemei aptuveni reizi sešos gados, taču pati pietuvošanās vēl nenozīmē sadursmes draudus.

Salīdzinājums ar „22 atombumbām“ bez papildu skaidrojuma ir maldinošs. Kodollādiņu jauda ļoti atšķiras, tāpēc tikai bumbu skaits nepasaka, par kādu enerģijas daudzumu ir runa.

ASV Lorensa Livermoras Nacionālās laboratorijas sniegtajā Bennu iespējamā trieciena novērtējumā norādīta aptuveni 1200 megatonnu trotila ekvivalenta enerģija. Tajā pašā skaidrojumā tā pielīdzināta aptuveni 80 tūkstošu Hirosimas bumbas sprādzienu enerģijai. Tādējādi lasītājam pazīstamais vārds „atom-“ šajā gadījumā nepalīdz saprast mērogu, ja netiek pateikts, ar kādu konkrēti lādiņu tiek veikts salīdzinājums.

Tā būtu trieciena laikā atbrīvotā kinētiskā enerģija. Asteroīds nav kodolierocis, un šāds salīdzinājums paredzēts tikai enerģijas daudzuma raksturošanai. Tas arī neļauj ar vienu skaitli aprakstīt visas iespējamās sekas.

Ko NASA atveda no asteroīda?

Bennu bija NASA misijas „OSIRIS-REx“ mērķis. Kosmiskais aparāts pētīja asteroīdu un paņēma tā virsmas materiāla paraugu. 2023. gada 24. septembrī uz Zemes nolaidās kapsula ar savākto materiālu.

Šeit svarīga ir kāda detaļa: uz Zemes atgriezās paraugu kapsula, nevis viss kosmiskais aparāts. Zinātnieki ieguva iespēju laboratorijās pētīt materiālu, kas var palīdzēt izprast Saules sistēmas agrīno vēsturi un dzīvībai svarīgu vielu izcelsmi.

Misija arī sniedza īpaši vērtīgu informāciju par paša asteroīda kustību. Tomēr to nevajadzētu pasniegt kā noslēdzošo Bennu novirzīšanas operāciju. Paraugu savākšana un asteroīda orbītas maiņa ir atšķirīgi uzdevumi.

Tāpēc apgalvojums, ka NASA jau gandrīz ir pabeigusi misiju, kuras mērķis ir apturēt šo asteroīdu, rada nepareizu priekšstatu. Bennu pētījumi palīdz labāk iepazīt objektu un novērtēt tā radīto risku, taču paraugu nogādāšana pati par sevi nav tā novirzīšana no Zemes.

Vai cilvēce jau prot mainīt asteroīda ceļu?

Asteroīda kustības maiņa jau ir praktiski izmēģināta. 2022. gadā NASA aparāts DART apzināti ietriecās asteroīdā Dimorphos un mainīja tā orbītu ap lielāko asteroīdu Didymos. Tas bija veiksmīgs planētu aizsardzības tehnoloģijas izmēģinājums.

Šis rezultāts ir svarīgs, taču to nevar uzskatīt par universālu garantiju, ka jebkuru asteroīdu būtu viegli novirzīt. DART izmēģinājums tika veikts ar citu objektu un īpašos apstākļos. Tas parādīja, ka mērķēts kosmiskā aparāta trieciens var mainīt debess ķermeņa kustību.

Bennu gadījumā lasītājam svarīgākais ir zināt trīs lietas: asteroīds tiek novērots, konkrēts iespējamais sadursmes datums patiešām ir aprēķināts, bet šīs sadursmes iespējamība joprojām ir maza. Virsraksts, kurā atstāts tikai datums un milzīga sprādziena salīdzinājums, izlaiž tieši to informāciju, kas ļauj saprast patiesās briesmas.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!