Santehniķis dienā apmeklē piecus dzīvokļus: cik nopelna un kāpēc vakaros vairs neatbild uz tālruni

Toms stāv pie sava pelēkā furgona Kauņas Šilainos un vēlreiz pārbauda tālruni. Šodien ieplānoti pieci izsaukumi, bet tas, cik to patiesībā būs, kļūs zināms tikai vakarā. 14 darba gadu laikā viņš ir iemācījies vienu lietu: santehniķa darbā plāns ir spēkā līdz pirmajam dzīvoklim.

Kad viņam jautā, cik viņš nopelna, viņš pasmaida un saka, ka visi domā, ka santehniķi dzīvo kā advokāti. „Cilvēks piezvana, izdzird, ka maisītāja nomaiņa maksās 50 eiro, un saka, ka tas taču ir stundas darbs. Bet viņš neredz, cik maksā aizbraukšana, autostāvvietas atrašana un līdzi paņemamie instrumenti vairāku tūkstošu eiro vērtībā,” viņš saka.

Mēs mēģinājām izklāstīt vienu viņa dienu un vienu mēnesi.

Pieci dzīvokļi, piecas dažādas problēmas

Pirmais izsaukums ir astoņos no rīta — piektajā stāvā mājā bez lifta. Virtuves izlietnē tauki, kafijas biezumi un rīsu atliekas caurulē ir pārvērtušās par aizsērējumu. Darbs ilgst 40 minūtes, saimnieki samaksā 60 eiro.

Pusdesmitos Toms jau citā dzīvoklī maina vannas istabas maisītāju. Saimniece to pati nopirkusi internetā, tāpēc jāmaksā tikai par darbu. Vecā maisītāja uzgriežņi ir tik sarūsējuši, ka tie jānogriež, un pusstundas vietā darbs ilgst stundu. Cena tā pati — 50 eiro.

Vienpadsmitos viņu gaida klasiska problēma: tualetes poda tvertnē ūdens tek dienu un nakti, bet ūdens rēķins aug. Jānomaina vārsts. Par darbu Toms prasa 45 eiro, bet klientam atsevišķi jāmaksā par detaļu, kas maksā 12 eiro.

Pēc pusdienām, pusdivos, izsaukums radiatora dēļ. Vecais ventilis tek, radiators silst tikai apakšdaļā. Toms nomaina ventili, izlaiž gaisu un paņem 70 eiro. Šādu darbu visvairāk ir septembra beigās un oktobra sākumā, jo visi atceras par radiatoriem tikai tad, kad jau vajag sildīties.

Pēdējais dzīvoklis ir četros pēcpusdienā. Jauns pāris ir pārcēlies un vēlas pieslēgt veļas mazgājamo mašīnu, bet kanalizācijas caurule neatbilst sifonam. Jābrauc uz veikalu pēc detaļas un jāatgriežas. Cena — 55 eiro.

Dienā kopā sanāk 280 eiro. Bet tā vēl nav alga. Starp dzīvokļiem Toms nobrauca aptuveni 70 kilometrus, divas stundas pavadīja sastrēgumos un meklējot vietu automašīnai, bet pusdienas apēda furgonā.

Cik no tā paliek mēnesī

Toms strādā kā pašnodarbinātais. Labā mēnesī viņam ir aptuveni 20 pilnas darba dienas, vasarā un svētku laikā izsaukumu ir mazāk.

Lēnākā mēnesī, kad pilnu darba dienu ir 13–14, uz rokas paliek aptuveni 2 300–2 500 eiro.

Skaitļi izskatās diezgan labi, bet Toms uzreiz piebilst to, kas tabulā nav redzams. Apmaksāta atvaļinājuma viņam nav. Ja viņš saslimst vai savaino roku, tajā nedēļā ienākumu nav. Kad salūzt furgons, jāatceļ visas dienas darbi. Tāpēc no labajiem mēnešiem viņš atliek naudu sliktākiem.

„Cilvēki redz 60 eiro par 40 minūtēm un rēķina, ka stundā nopelnu 90. Bet viņi neņem vērā ceļu, veikalu, vietas meklēšanu un to, ka dažkārt darbs, kuram vajadzēja ilgt pusstundu, ilgst trīs stundas, bet prasīt vairāk ir neērti,” viņš saka.

Kāpēc vakaros uz tālruni netiek atbildēts

Agrāk Toms vienmēr atbildēja: pēc deviņiem vakarā, svētdienās, pat meitas dzimšanas dienā. Gandrīz katrs zvans šķita steidzams. Pēc dažiem gadiem viņš pamanīja, ka lielākā daļa vakara zvanu nav saistīti ar avārijām. Vieni zvana, lai pajautātu, cik nākamajā mēnesī maksātu nomainīt vannu. Citi lūdz pa tālruni paskaidrot, kā pašiem iztīrīt sifonu. Vēl citi ziņo, ka kaut kas kopš pagājušās nedēļas „mazliet pil”.

„Kādu vakaru saskaitīju, ka divu stundu laikā atbildēju uz septiņiem zvaniem. Neviens no tiem nebija avārijas gadījums. Bet no rīta kavēju pirmo dzīvokli, jo nebiju izgulējies,” viņš stāsta.

Tagad viņa noteikums ir vienkāršs. Pēc septiņiem vakarā viņš atbild tikai tad, ja cilvēks zvana otro reizi, jo īsta problēma liek zvanīt vēlreiz. Par parastiem darbiem viņš lūdz nosūtīt ziņu ar fotogrāfiju: pēc tās bieži vien uzreiz saprot, kāda detaļa būs vajadzīga, un vairs nebrauc divreiz. Savukārt vakaros un nedēļas nogalēs avārijas izsaukumiem viņš piemēro augstāku likmi — parasti pusotru reizi lielāku nekā dienā.

„Kad no griestiem tek ūdens, pirmais cilvēks, kuram jāzvana, nav santehniķis. Vispirms jānoslēdz ūdens dzīvoklī vai stāvvadā un jāzvana mājas apsaimniekotāja avārijas dienestam. Santehniķis atbrauks, bet tikmēr lai ūdens netek,” saka Toms.

Ko santehniķis gribētu, lai zinātu ikviens

Kad viņam jautā, ko cilvēki varētu darīt citādi, Toms vispirms piemin ūdens noslēgšanu. Daudzi cilvēki nezina, kur viņu dzīvoklī atrodas ventiļi, kamēr tie nav vajadzīgi, bet tad katra minūte maksā kaimiņu griestus. Viņš iesaka vismaz reizi apskatīties, kur tie atrodas, un pārliecināties, ka tos var pagriezt.

Otrkārt, viņš lūdz atsūtīt fotogrāfijas. Viena fotogrāfija zem izlietnes un pie ūdens skaitītājiem ietaupa laiku gan klientam, gan meistaram. Arī pērkot maisītāju vai citu detaļu, ir vērts to iepriekš parādīt, jo lēts maisītājs ar nepiemērotiem savienojumiem var darbu paildzināt divas reizes.

Treškārt, tauki. Pēc Toma teiktā, lielākā daļa aizsērējušo virtuves kanalizāciju rodas no izlietnē ielietajiem taukiem, kas caurulē atdziest un sacietē. Savukārt radiatoru vislabāk salabot pirms apkures sezonas, jo oktobra vidū meistars jāgaida visilgāk.

Šodien Toms atgriežas mājās ap pusseptiņiem. Furgonā iezvanās tālrunis. Viņš paskatās ekrānā, numuru nepazīst un noliek tālruni uz sēdekļa. Ja tā ir īsta avārija, cilvēks piezvanīs vēlreiz.

Vai jūs vakarā sauktu santehniķi piloša krāna dēļ vai gaidītu līdz rītam?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!