2029. gadā virs Zemes palidos milzīgs asteroīds: tas būs tuvāk nekā daudzi pavadoņi

2029. gada 13. aprīlis astronomiem jau tagad ir atzīmēts sarkanā krāsā. Tajā dienā garām Zemei palidos asteroīds Apophis – aptuveni 375 metrus liels kosmiskais ķermenis, kas pietuvosies tik tuvu, ka atradīsies zemāk par daļu ģeostacionāro pavadoņu. Attālums no Zemes virsmas būs aptuveni 32 tūkstoši kilometru, un kosmiskā mērogā tas ir vienkārši neticami mazs attālums.

Vēl iespaidīgāk ir tas, ka Apophis varēs redzēt arī no Zemes. Labvēlīgos apstākļos debesīs tas izskatīsies kā diezgan ātri starp zvaigznēm kustīgs gaismas punkts. Tiesa, nekādu milzīgu ugunsbumbu vai komētas asti gaidīt nevajadzētu – ar neapbruņotu aci redzamais objekts būs mazs. Tomēr apziņa, ka tajā laikā virs mums lidos vairākus simtus metru liels asteroīds, kas atrodas tuvāk nekā daži pavadoņi, izklausās diezgan neomulīgi.

Svarīgākā ziņa tomēr ir nomierinoša – šoreiz Apophis ar Zemi nesadursies. Tā trajektorija tagad ir aprēķināta ļoti precīzi, tāpēc 2029. gada pārlidojums tiek uzskatīts nevis par draudu, bet par vienu no interesantākajām astronomiskajām iespējām daudzu gadu laikā.

Kādreiz tika uzskatīts, ka tas var ietriekties Zemē

Apophis astronomi atklāja 2004. gada 19. jūnijā Arizonas observatorijā. Objektam vēlāk tika piešķirts oficiālais numurs un nosaukums – (99942) Apophis. Uzreiz pēc atklāšanas tas nonāca pasaules plašsaziņas līdzekļu virsrakstos, jo pirmie aprēķini liecināja par satraucošu scenāriju: pastāvēja iespēja, ka 2029. gadā asteroīds varētu sadurties ar Zemi.

Kādā brīdī sadursmes iespēja tika novērtēta aptuveni 2,7 procentu apmērā. Kosmisko objektu novērojumu pasaulē tas bija ļoti liels skaitlis, tāpēc Apophis ātri kļuva par vienu no slavenākajiem par bīstamiem uzskatītajiem asteroīdiem.

Vēlāk astronomi atrada vecākus tā novērojumu datus un veica daudz precīzākus radara mērījumus. Jo vairāk informācijas par asteroīda kustību izdevās savākt, jo precīzāk varēja aprēķināt tā orbītu. Galu galā kļuva skaidrs, ka 2029. gadā tas ar Zemi nesadursies.

Kādu laiku vēl tika apsvērts, vai 2029. gada pārlidojums nevarētu mainīt Apophis trajektoriju tā, ka briesmas rastos vēlāk – 2036. vai 2068. gadā. Tomēr arī šie scenāriji vēlāk tika noraidīti. Tāpēc šodien astronomi gaidāmo tikšanos vērtē krietni mierīgāk.

Tomēr pats attālums joprojām ir neparasts. Šāda izmēra asteroīdi regulāri palido garām Zemei, taču parasti tos no mums šķir miljoniem kilometru. Apophis pietuvosies tik ļoti, ka tā lidojums notiks zem ģeostacionāro pavadoņu orbītas, kas atrodas aptuveni 35,8 tūkstošu kilometru augstumā.

2029. gadā virs Zemes palidos milzīgs asteroīdsAttēls: Ilustratīvs attēls

To debesīs varēs vērot miljardi cilvēku

Apophis pārlidojums būs īpašs arī ar to, ka tā novērošanai nebūs obligāti nepieciešams milzīgs teleskops. Labvēlīgos apstākļos asteroīds būs pietiekami spožs, lai to varētu pamanīt ar neapbruņotu aci kā kustīgu gaismas punktu.

Labākie apstākļi būs sagaidāmi Eiropā, Āfrikā un daļā Āzijas. Tiek lēsts, ka reģionos, kuros asteroīds varētu būt redzams, tajā laikā dzīvos miljardi cilvēku. Tas nozīmē, ka 2029. gada 13. aprīļa vakars var kļūt par vienu no masveidīgākajiem astronomiskajiem novērojumiem cilvēces vēsturē.

Protams, Apophis neizskatīsies tā, kā katastrofu filmās tiek attēlots Zemei tuvojošs asteroīds. Debesīs mēs neredzēsim milzīgu akmeni, kas aizsedz pusi horizonta. No šāda attāluma tas joprojām izskatīsies tikai kā punktiņš, taču tā kustību uz zvaigžņu fona varēs pamanīt.

Asteroīds arī nekustēsies kopā ar ģeostacionārajiem pavadoņiem. Tas vienkārši uz īsu brīdi šķērsos Zemes apkārtni pa savu orbītu, tāpēc fakts, ka tas būs tuvāk nekā daži pavadoņi, nenozīmē, ka tas lidos tieši cauri to „rindai“. Tiešs apdraudējums nav paredzams ne ģeostacionārajiem pavadoņiem, ne Starptautiskajai kosmosa stacijai.

Zeme pati var mainīt asteroīdu

Zinātniekus interesē ne tikai tas, cik tuvu Apophis palidos. Zemes gravitācija būs pietiekami spēcīga, lai varētu ievērojami ietekmēt pašu asteroīdu.

Tiek uzskatīts, ka Apophis nav viengabalains milzīgs klints gabals. Drīzāk tas ir tā dēvētais „šķembu krāvums“ – daudzi akmeņi, putekļi un dažāda izmēra fragmenti, kurus kopā satur to pašu gravitācija. Šādi asteroīdi var būt daudz jutīgāki pret ārējiem gravitācijas spēkiem nekā monolīts akmens.

Kad Apophis pietuvosies Zemei, mūsu planētas gravitācija var nedaudz mainīt tā rotāciju un sakustināt virsmu. Var notikt nelieli nogruvumi, pārvietoties ieži vai tikt atsegti materiālu slāņi, kas līdz tam atradās zem virsmas.

Astronomiem tas ir gandrīz dabisks eksperiments, ko laboratorijā atkārtot nav iespējams. Līdz šim šādi procesi galvenokārt tika modelēti ar datoriem, bet 2029. gadā radīsies reta iespēja vērot, kā vairākus simtus metru liels asteroīds patiešām reaģē uz ļoti tuvu tikšanos ar planētu.

Tāpēc Apophis interesē ne tikai astronomijas amatierus, kuri gatavosies vērot debesis, bet arī pasaules lielākās kosmosa aģentūras.

NASA un Eiropa jau gatavojas šai tikšanās reizei

Apophis pārlidojumu plānots vērot ne tikai no Zemes. NASA kosmosa aparāts, kas agrāk bija pazīstams kā OSIRIS-REx, tika novirzīts jaunai misijai un tagad tiek dēvēts par OSIRIS-APEX. Tas pats aparāts jau ir veicis vienu vēsturisku uzdevumu – paņēmis paraugus no asteroīda Bennu un nogādājis tos uz Zemi.

Tagad to gaida jauns mērķis – Apophis. Aparātam būs no neliela attāluma jāvēro asteroīds un jāvāc informācija par tā virsmu, struktūru un izmaiņām, ko varētu būt izraisījis tuvais lidojums garām Zemei.

Eiropas Kosmosa aģentūra arī gatavo misiju „Ramses“. Tās mērķis ir vēl ambiciozāks – sasniegt Apophis pirms tā maksimālās pietuvošanās Zemei un vērot asteroīdu visa notikuma laikā. Tādā gadījumā būtu iespējams salīdzināt, kā tas izskatījās pirms saskares ar spēcīgāko Zemes gravitācijas ietekmi un kas mainījās pēc pārlidojuma.

Šāda informācija zinātniekiem ir nepieciešama ne tikai ziņkārības dēļ. Izpratne par to, kā asteroīdu struktūra un orbīta mainās, tiem tuvojoties planētām, nākotnē var būt ļoti svarīga, ja kādreiz tiktu atklāts objekts, kas reāli lido sadursmes ar Zemi trajektorijā.

2029. gada 13. aprīlis būs diena, ko vērts atcerēties

Apophis vēsture ir interesanta ar to, cik ļoti divu desmitgažu laikā ir mainījusies mūsu attieksme pret šo asteroīdu. Sākumā par to runāja kā par iespējamu draudu Zemei. Šodien ir zināms, ka 2029. gada pārlidojums būs drošs, bet pats asteroīds ir kļuvis par unikālu iespēju astronomiem no neliela attāluma izpētīt lielu kosmisko ķermeni.

Tomēr tā tuvums joprojām būs grūti aptverams. Aptuveni 375 metrus lielais asteroīds palidos aptuveni 32 tūkstošu kilometru attālumā no Zemes virsmas – tuvāk nekā atrodas daļa mūsu izmantoto pavadoņu.

Šāda mēroga objekta pārlidojums tik tuvu Zemei ir ļoti rets notikums. Tiek lēsts, ka līdzīga izmēra asteroīds tik nelielā attālumā var parādīties tikai reizi daudzos tūkstošos gadu.

Tāpēc 2029. gada 13. aprīļa vakaru ir vērts atcerēties jau tagad. Ja laiks būs skaidrs un novērošanas apstākļi labvēlīgi, miljoniem eiropiešu varēs pacelt acis pret debesīm un savām acīm ieraudzīt mazu kustīgu punktu.

Tikai patiesībā šis punkts būs milzīgs kosmiskais akmens, kas neparasti tuvu palidos garām mūsu planētai.