Latvija samazināja PVN pārtikai – un veikalos notika tas, ko skeptiķi negaidīja

Pārtikas cenas ir viena no jutīgākajām tēmām jebkurā ģimenē. Cilvēks var atlikt jauna telefona iegādi, nopirkt lētākas drēbes vai mazāk braukt ar automašīnu, taču maize, piens, olas un gaļa joprojām ir vajadzīgi gandrīz katru dienu. Tāpēc Latvijas lēmums samazināt PVN daļai galveno pārtikas produktu izraisīja lielu uzmanību ne tikai pašā Latvijā. Šis eksperiments ir interesants arī Lietuvai, jo tas parādīja ļoti vienkāršu, bet svarīgu lietu: kad valsts ne tikai samazina nodokli, bet arī faktiski uzrauga tirgotājus, cenas veikalu plauktos var samazināties.

No 2026. gada 1. jūlija Latvijā četrām galvenajām pārtikas produktu grupām – maizei, pienam, putnu gaļai un olām – PVN likme tika samazināta no 21 procenta līdz 12 procentiem. Šis atvieglojums darbojas kā pilotprojekts līdz 2027. gada 30. jūnijam. No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka nodoklis samazinājās par 9 procentpunktiem, tātad tikpat lielam vajadzētu būt arī cenas kritumam. Taču tā nav: veikala cenā PVN jau ir iekļauts, tāpēc, pilnībā pārnesot nodokļa samazinājumu uz pircēju, galīgajai cenai vajadzētu samazināties aptuveni par 7,4 procentiem.

Taču Latvijā notika kas interesantāks – dažu produktu cenas samazinājās vēl vairāk.

Visvairāk atvētinājās olas un piens

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pirmajos trīs mēnešos PVN samazinājums atspoguļojās mazumtirdzniecības cenās. Salīdzinot bāzes cenas 1. jūnijā un 1. septembrī, lielākais vidējais samazinājums tika fiksēts olām un pienam, savukārt maize un putnu gaļa arī kļuva lētāka vairāk nekā teorētiskie 7,4 procenti.

Tas ir svarīgi viena iemesla dēļ: PVN samazinājums bieži tiek kritizēts, sakot, ka tirgotāji var vienkārši paturēt daļu ieguvuma sev. Teorētiski tas patiešām var notikt. Taču Latvijā izvēlētais ceļš nebija tikai „samazinām nodokli un ceram uz labāko“. Vienlaikus tika ieviesta uzraudzības sistēma, kurā cenas vērtē statistiķi, tirgu uzrauga Konkurences padome, bet patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārbauda, kā informācija tiek sniegta veikalos.

Kāpēc Latvijas gadījums ir interesants Lietuvai?

Lietuvā diskusijas par pārtikas PVN samazināšanu bieži beidzas ar vienu un to pašu strīdu: vieni saka, ka tas palīdzētu iedzīvotājiem, citi – ka ieguvumu paņemtu tirgotāji. Latvijas piemērs šo strīdu neatrisina uz visiem laikiem, taču parāda svarīgu detaļu: ietekmi nosaka ne tikai pati likme, bet arī tas, kā valsts kontrolē tās pārnešanu uz cenām.

Latvijā Konkurences padome vērtēja, vai lielie tirdzniecības tīkli – „Rimi Latvia“, „Maxima Latvija“ un „Lidl Latvija“ – nodeva pircējiem plānoto cenas samazinājuma efektu. Sākotnējais secinājums bija tāds, ka trīs lielākie tīkli visbiežāk pilnībā nodeva patērētājiem plānoto 7,4 procentu efektu, bet kopējais vidējais samazinājums vērtētajās grupās sasniedza 8,32 procentus.

Vēl svarīgāk ir tas, ka tika konstatētas arī kļūdas. Konkurences padome norādīja, ka dažos gadījumos cenas sākumā nesamazinājās tik daudz, cik vajadzēja, tāpēc tirgotājiem tika lūgti paskaidrojumi. Daļa neatbilstību tika saistīta ar tehniskām vai cilvēciskām kļūdām, preču pieejamību vai datu iesniegšanas īpatnībām, un tirgotāji veica korekcijas. Citiem vārdiem sakot, atšķirība radās ne tikai lēmuma samazināt nodokli dēļ, bet arī tāpēc, ka kāds pārbaudīja, vai tas patiešām sasniedz pircēju.

Pircējam tie nav miljoni, bet daži eiro katru nedēļu

Runājot par valsts budžetu, miljoni izklausās iespaidīgi. Taču parastam cilvēkam viss tiek mērīts citādi. Viņam ir svarīgi nevis tas, cik ietaupīs visa valsts, bet gan tas, cik lētāks būs viņa pirkumu grozs. Ja ģimene katru nedēļu pērk pienu, maizi, olas un vistu, pat dažu procentu starpība mēneša laikā sāk būt jūtama.

Piemēram, ja pirms PVN samazināšanas ģimenes nedēļas pirkumu grozs ar šiem produktiem maksāja aptuveni 30 eiro, teorētisks 7,4 procentu samazinājums nozīmētu aptuveni par 2,22 eiro mazāku summu. Mēnesī tie būtu aptuveni 9 eiro. Tas nav brīnums un nav dzīves apvērsums, taču tā jau ir konkrēta nauda. Ja reālais samazinājums sasniedz 9–12 procentus, kā dažās Latvijas produktu grupās, efekts kļūst vēl skaidrāks.

Tieši tajā slēpjas visa būtība. Pārtikas PVN samazināšana nav līdzeklis, kas pēkšņi padarīs cilvēkus bagātus. Taču galvenajiem produktiem tas var būt neliels, bet regulāri atkārtojošs atvieglojums.

Kāpēc cenas samazinājās vairāk, nekā „vajadzēja“?

Ar PVN matemātiku vien visu izskaidrot nevar. Latvijas statistiķi paši norāda, ka papildus PVN izmaiņām cenas var ietekmēt arī citi faktori – sezonalitāte, izejvielu cenas, konkrēto produktu iepirkuma cenas. Tāpēc visu 10 vai 12 procentu samazinājumu nevajadzētu automātiski attiecināt tikai uz nodokli.

Tomēr jūlija kopējie patēriņa cenu dati liecina, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupa Latvijā mēneša laikā kļuva par 2 procentiem lētāka, bet cenu samazinājumu visvairāk ietekmēja tieši maize, putnu gaļa, vājpiens un olas, kuriem no 1. jūlija sāka piemērot samazināto 12 procentu PVN. Tas nozīmē, ka nodokļu izmaiņas nebija tikai uz papīra – tās patiešām bija redzamas veikalu plauktos.

Ko no tā var saprast Lietuva?

Latvijas eksperiments sniedz četras ļoti praktiskas mācības. Pirmkārt – atvieglojums tika piemērots nevis visai pārtikai, bet ierobežotam ikdienā patērējamo produktu sarakstam. Tas ļauj skaidrāk saskatīt ietekmi. Otrkārt – iepriekš tika izskaidrots, ka cenai jāsamazinās aptuveni par 7,4 procentiem, nevis abstrakti „vajadzētu kļūt lētākai“. Treškārt – cenas pārbaudīja vairākas iestādes, tāpēc tirgotājiem bija grūtāk visu atstāt miglā. Ceturtkārt – dati tika publicēti, tāpēc cilvēki var redzēt nevis solījumus, bet skaitļus.

Tas nenozīmē, ka Lietuvā tāds pats lēmums automātiski dotu identisku rezultātu. Tirgus struktūra, konkurence, piegādātāju cenas, akcijas, tirdzniecības tīklu rīcība un pat patērētāju paradumi var atšķirties. Tomēr Latvijas piemērs parādīja, ka runām par PVN samazināšanu nav jāpaliek tikai teorētiskam politiskam strīdam. Rezultātu var izmērīt diezgan konkrēti.

Svarīgākais – nevis pats PVN, bet uzticēšanās

Šajā stāstā visinteresantākais nav tas, ka olas vai piens kļuva par dažiem procentiem lētāki, nekā bija plānots. Visinteresantākais ir tas, ka pircējam tika parādīts mehānisms: lūk, likme, lūk, sagaidāmās cenas izmaiņas, lūk, uzraudzība, lūk, reālie dati.

Kad cenas pieaug, cilvēki bieži jūtas bezspēcīgi. Veikalā viņi redz tikai galīgo summu un nespēj saprast, cik tajā ir nodokļu, cik – piegādātāju cenu, cik – tirgotāja peļņas maržas, cik – akciju vai sezonas ietekmes. Latvijas gadījums vismaz uz brīdi šo miglu izkliedēja.

Tāpēc šī PVN samazināšana kļuva par kaut ko vairāk nekā tikai nodokļu izmaiņu. Tas bija tests tam, vai valsts var pieņemt lēmumu un pēc tam neatstāt pircēju vienu pašu pie plaukta. Pirmie trīs mēneši liecina, ka var. Vienīgais jautājums ir, vai efekts saglabāsies līdz pilotprojekta beigām un vai pēc tā būs apņēmība paplašināt atvieglojumu arī citiem produktiem.

Pagaidām Latvijas pircējs redz to, ko vienmēr gribētu redzēt arī Lietuvas pircējs: nevis solījumu, ka cenas varbūt kādreiz samazināsies, bet reāli zemāku cenu veikala plauktā.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!