Tumša daudzdzīvokļu mājas istaba atdzima: gaisma un daži risinājumi mainīja visu dzīvokli

„Te pat dienā jāieslēdz lampa,“ – šāda replika tumšākā daudzdzīvokļu mājas istabā bieži izskan, vēl pirms paspēts novilkt mēteli. Aiz loga var būt pavisam gaiša diena, taču istabas stūrī jau krājas pelēka krēsla ēna, bet dīvāns, skapis un aizvilktie aizkari šo sajūtu tikai pastiprina. Ar laiku pie tā pierod, tomēr mājoklis sāk šķist mazāks, smagāks un kaut kā pastāvīgi noguris.

Visbiežāk pirmā doma ir par lielu remontu: nojaukt sienas, nomainīt logus, meklēt dizaineru. Tomēr tumšas istabas problēma ne vienmēr slēpjas vienā mazā logā vai neizdevīgā debespusē. Dažkārt gaismai vienkārši nav atstāts ceļš – to aiztur masīvas mēbeles, pārāk blīvi audumi, pārāk daudz sīku priekšmetu un sienu krāsas, kas vakarā absorbē pēdējos dienas starus.

Daži pārdomāti risinājumi var mainīt ne tikai vienu istabu. Kad tajā kļūst vairāk gaismas, rodas vēlme atvērt durvis uz citu telpu, vairs neslēpt stūrus, citādi izkārtot mēbeles. Mājoklis pēkšņi nekļūst plašāks kvadrātmetros, bet ikdienā parādās vairāk gaisa.

Gaismu bieži aizsedz nevis logs, bet tas, kas atrodas tā priekšā

Tumšā istabā logs nereti kļūst vienkārši par vietu puķei, sīkumiem un bieziem aizkariem. Tieši pie tā novietots augsts skapis vai plaukts šķiet praktisks: mantas ir pa rokai, siena izmantota. Tomēr šāda mēbele darbojas kā starpsiena – tā atņem ne tikai daļu gaismas, bet arī skatu uz āru, kas telpai piešķir dziļumu.

Pirmais noderīgais solis ir nostāties durvju ailē un paskatīties uz istabu nevis kā uz savu ierasto vietu, bet it kā uz svešu. Vai logs ir redzams? Vai gaisma var sasniegt tālāko sienu? Vai istabā nav viena liela, tumša mēbeļu masa, kas aprij visu vieglumu? Dažkārt jau pārbīdīts krēsls, zemāka kumode vai no palodzes noņemtas mantas ļauj istabai elpot citādi.

Īpaši to izjūt cilvēki, kas dzīvo vecākās daudzdzīvokļu mājās, kur istabas bieži nav lielas un to izmantojums gadu gaitā mainās. Vienā platībā jāstrādā, jāatpūšas, jāuzņem viesi un jāsaliek ģimenes mantas. Tāpēc katra papildu augstā mēbele pie loga maksā vairāk, nekā šķiet – tā paņem daļu dienas gaismas un miera.

Viens vakars pie loga parāda, kā patiesībā trūkst istabai

Vakarā, kad ieslēgta viena griestu lampa, viss šķiet vienkārši: istaba ir izgaismota vai nav. Taču, apsēžoties uz dīvāna ar grāmatu, atklājas kas cits – gaisma krīt uz augšu, seja paliek ēnā, bet tālākais stūris izskatās kā pavisam citas telpas daļa. Pie virtuves galda kāds samiedz acis, bet pie durvīm pakārta jaka vakarā pārvēršas par tumšu, neomulīgu siluetu.

Šādā situācijā ne vienmēr palīdz jaudīgāka spuldze. Daudz mājīgāk darbojas vairāki gaismas avoti: lampa pie lasīšanas vietas, mierīgāka galda lampa uz kumodes, maigs apgaismojums pie plaukta vai darba galda. Kad gaisma tiek sadalīta dažādos augstumos, tā vairs neveido vienu spilgtu loku istabas vidū un neatstāj malas tumsā.

Šīs pārmaiņas ir svarīgas ģimenei, kur vieni vēlas mierīgi skatīties televizoru, bet citi pilda mājasdarbus vai lasa. Tās ir svarīgas arī senioram, kuram krēsla mājās nav tikai mājīguma jautājums – grūtāk pamanīt pakāpienu, uz grīdas esošu priekšmetu, izlasīt zāļu iepakojumu. Gaisma mājās nedrīkst apžilbināt, taču tai jāļauj dzīvot bez saspringuma.

Tumša daudzdzīvokļu mājas istaba atdzima: gaisma un daži risinājumi mainīja visu dzīvokliAttēls: Pexels / Max Vakhtbovych

Krāsas un audumi var vai nu atvērt, vai noslēgt istabu

Tumšas sienas, smagi aizkari un tumšs paklājs paši par sevi nav slikta izvēle. Tie var piešķirt raksturu plašai, saulainai istabai. Taču mazā istabā, kurā saule iegriežas tikai uz īsu brīdi, šādi risinājumi bieži rada sajūtu, ka diena te beidzas vēl pirms pusdienlaika.

Nav viss jāpārvērš par sterilu baltu kasti. Gaišāks sienu tonis, vieglāki dienas aizkari, gaišs pleds vai viens lielāks spogulis pret gaišāku sienu var atspoguļot to, kas istabā jau ir. Svarīgākais nav dzīties pēc vienas modernas krāsas, bet izvēlēties virsmas, kas neslēpj gaismu sevī.

Izplatīta kļūda ir mēģināt kompensēt tumsu ar arvien jauniem priekšmetiem. Pie sienas parādās daudz mazu rāmīšu, uz palodzes – dekori, uz dīvāna – spilveni, bet stūros – grozi. Istaba kļūst nevis mājīgāka, bet pārslogota. Dažkārt vislielāko atšķirību rada nevis pirkums, bet lēmums atstāt vienu sienu mierīgāku un vienu virsmu brīvāku.

Mājas mainās tad, kad tajās ir ērtāk dzīvot, nevis tikai skaistāk izskatīties

Vecāki ar maziem bērniem uz tumšu istabu skatās citādi nekā cilvēks, kurš dzīvo viens. Viņiem jāredz rotaļlietas uz grīdas, ātri jāatrod drēbes, jābūt vietai vakara lasīšanai. Cilvēks, kurš strādā no mājām, vispirms pamana, vai pie galda nenogurst acis, bet tas, kurš atgriežas tikai tumsā, vēlas, lai mājas viņu sagaidītu silti, nevis ar vienu aukstu griestu lampu.

Un te nevajag vainot ne iepriekšējos saimniekus, ne pašas daudzdzīvokļu mājas plānojumu. Daudzi risinājumi mājās rodas nepieciešamības dēļ: skapis tiek novietots tur, kur tas ietilpst, biezi aizkari tiek iegādāti privātuma dēļ, bet viena lampa paliek tāpēc, ka tā bijis kopš ievākšanās dienas. Taču, mainoties ģimenes ritmam vai istabas izmantojumam, ir vērts no jauna pajautāt, vai vecie risinājumi joprojām kalpo cilvēkiem.

Sākt var bez remonta un lieliem izdevumiem: vienu dienu atbīdīt mēbeli no loga, vakarā izmēģināt papildu lampu, uz dažām nedēļām mainīt aizkaru novietojumu. Šādi mazi eksperimenti ātri parāda, kas darbojas konkrētajā dzīvoklī. Ja vēlāk gribēsies krāsot sienas vai mainīt mēbeles, lēmums tiks pieņemts nevis noguruma dēļ, bet jau saprotot, kas mājām patiesībā vajadzīgs.

Tumša istaba ne vienmēr ir slikta istaba. Tomēr mājās nedrīkst būt vietas, kurai gribas iet apkārt tikai tāpēc, ka tā nomāc. Kad tiek ielaists vairāk gaismas, atbrīvots vismaz viens stūris un izvēlēts apgaismojums cilvēkam, nevis tikai griestiem, mainās ne tikai skats – mājās atkal rodas vēlme būt.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!