Tējkanna balta no kaļķakmens? Viena vienkārša skābe to izšķīdina bez etiķa smakas un ilgas beršanas

No rīta ielejat ūdeni tējai, ieslēdzat tējkannu, bet, paceļot vāciņu, redzat pazīstamu ainu – dibens ir kļuvis balts, pie sildelementa pielipis ciets pelēcīgs slānis, bet dažkārt ūdenī pat peld sīki balti gabaliņi. Sākumā šķiet, ka tā ir tikai estētiska problēma, tomēr kaļķakmens nogulsnes ar laiku var ietekmēt arī pašas ierīces darbību. Ūdens var uzkarst ilgāk, sildelements saņem lielāku slodzi, bet pati tējkanna arvien ātrāk sāk izskatīties tā, it kā būtu izmantota gadiem ilgi. Visbiežākais risinājums šādā situācijā ir etiķis. Tas patiešām var palīdzēt, taču pēc šādas tīrīšanas virtuvē vēl ilgi saglabājas asa smaka, bet tējkanna vairākas reizes jāizskalo un tajā jāuzvāra tīrs ūdens. Arī soda bieži tiek minēta kā universāls līdzeklis, tomēr no biezāka kaļķakmens slāņa tā ne vienmēr iedarbojas, kā cerēts. Ir arī cits veids – izmantot skābi, kas kaļķakmens slāni nevis mehāniski berž, bet palīdz to izšķīdināt.

Kaļķakmens nav netīrumi – tāpēc ar vienkāršu beršanu bieži nepietiek

Kaļķakmens nogulsnes veidojas nevis tāpēc, ka tējkanna būtu netīra. To avots ir pats ūdens. Tajā dabiski ir kalcija un magnija savienojumi, bet karsēšanas laikā daļa no tiem izgulsnējas un pielīp pie karstākajām virsmām. Jo cietāks ir ūdens, jo ātrāk izveidojas šāds slānis. Vienās mājās tējkannas dibens vairākus mēnešus saglabājas diezgan tīrs, bet citās jau pēc dažām nedēļām redzami balti nosēdumi. Problēma ir tā, ka kaļķakmens slānis darbojas kā plāna izolācija: sildelementam vispirms jāuzkarsē nogulsnes, un tikai pēc tam siltums tiek nodots ūdenim. Tāpēc regulāri atkaļķot tējkannu ir vērts ne tikai skaistāka izskata dēļ. Turklāt, jo ilgāk nogulsnes paliek, jo biezākas un cietākas tās kļūst, tāpēc vēlāk to noņemšanai nepieciešams vairāk laika.

Etiķa vietā var izmēģināt askorbīnskābi

Viens mazāk zināms veids ir tīra askorbīnskābe jeb C vitamīns pulvera veidā. Šeit ir svarīgi runāt tieši par tīru pulveri, nevis saldinātām, aromatizētām vai košļājamām C vitamīna tabletēm ar dažādām piedevām. Askorbīnskābe rada skābu vidi, kas var palīdzēt noārdīt minerālās kaļķakmens nogulsnes, bet šīs metodes lielākā priekšrocība ir tā, ka nav jācieš no spēcīgas etiķa smakas. Parastai tīrīšanai var ieliet aptuveni litru ūdens un pievienot apmēram ēdamkaroti tīras askorbīnskābes, šķīdumu samaisīt, uzvārīt un tējkannu izslēgt. Ūdeni uzreiz izliet nevajadzētu – labāk atstāt to iekšpusē aptuveni 20–30 minūtes, lai skābei būtu laiks iedarboties uz kaļķakmens slāni. Ja nogulšņu nav ļoti daudz, pēc šādas procedūras dibens var kļūt ievērojami tīrāks bez intensīvas beršanas. Ja tējkanna ļoti ilgi nav bijusi atkaļķota un tās iekšpusē jau izveidojies biezs, ciets slānis, ar vienu procedūru var nepietikt. Šādā gadījumā drošāk visu atkārtot vēlreiz, nevis uzreiz pievienot vairākas reizes lielāku skābes daudzumu.

Vēl vienkāršāks variants – citronskābe

Ja mājās nav askorbīnskābes, daudziem vienkāršākā izvēle būs pārtikas citronskābe. Virtuvē to kaļķakmens noņemšanai izmanto jau sen, un tā iedarbojas tā paša iemesla dēļ – skāba vide palīdz izšķīdināt kalcija savienojumus. Nelielam vai vidējam kaļķakmens slānim parasti pietiek ar aptuveni vienu tējkaroti citronskābes uz litru ūdens. Šķīdumu var uzvārīt un atstāt tējkannā uz 20–30 minūtēm. Ļoti stipri apkaļķotai tējkannai procedūru var nākties atkārtot. Svarīgākais ir nevadīties pēc principa “jo vairāk, jo labāk”, jo pārāk koncentrētu šķīdumu izmantot bez vajadzības nevajag, īpaši tad, ja konkrētās tējkannas ražotājs ir sniedzis savus kopšanas ieteikumus. Pēc procedūras šķīdums jāizlej, iekšpuse vairākas reizes rūpīgi jāizskalo, pēc tam jāielej tīrs ūdens, vienu reizi jāuzvāra un jāizlej. Tikai pēc tam tējkannu atkal ieteicams izmantot tējas vai kafijas pagatavošanai.

Ja mājās ir tikai svaigs citrons, var izmantot arī to, lai gan tā iedarbība parasti būs maigāka nekā tīrai citronskābei. Citronu var sagriezt lielākās šķēlēs, ievietot tējkannā, apliet ar ūdeni un uzvārīt, bet pēc vārīšanas atstāt aptuveni uz pusstundu vai stundu. Šis variants vislabāk piemērots tad, ja kaļķakmens slānis vēl nav ļoti biezs. Tā priekšrocība ir tā, ka virtuvē nepaliek asa etiķa smaka, bet var būt jūtams tikai viegls citrusaugļu aromāts. Tomēr nevajadzētu cerēt, ka puse citrona dažu minūšu laikā noņems gadiem uzkrājušos kaļķakmeni – šādā gadījumā citronskābes pulveris parasti būs praktiskāks.

Spīdīga tējkannaAttēls: Ilustratīvs attēls

Lielākā kļūda – mēģināt kaļķakmeni nokasīt

Kad pēc pirmās tīrīšanas daļa kaļķakmens atdalās, bet daļa joprojām paliek pielipusi pie dibena, ļoti gribas paņemt naža galu, metāla sūkli vai citu cietu priekšmetu un atlikumus vienkārši nokasīt. Labāk to nedarīt. Asi priekšmeti var saskrāpēt nerūsējošo tēraudu, sabojāt aizsargpārklājumu vai ierīces iekšpusē esošās detaļas. Uz raupjākas, saskrāpētas virsmas jaunas minerālās nogulsnes vēlāk var pieķerties vēl vieglāk. Ja pēc pirmās tīrīšanas ar skābi kaļķakmens ir palicis, daudz labāk procedūru atkārtot. Mīkstināto slāni var ļoti saudzīgi notīrīt ar mīkstu sūklīti vai drānu, ja to pieļauj tējkannas konstrukcija.

Tāpat nevajadzētu eksperimentēt, jaucot kopā vairākus sadzīves ķīmiskos līdzekļus. Īpaši bīstami ir skābi jaukt ar hloru saturošiem tīrīšanas līdzekļiem, jo šādi maisījumi var izdalīt bīstamas gāzes. Tējkannas atkaļķošanai šāda ķīmija vispār nav vajadzīga – parasti pietiek ar vienu piemērotu skābu līdzekli un laiku, lai tas iedarbotos.

Kā panākt, lai baltais slānis tik ātri neatgrieztos

Pilnībā apturēt kaļķakmens veidošanos, izmantojot cietu krāna ūdeni, neizdosies, taču var nepieļaut, ka tas izveidojas par biezu, grūti noņemamu slāni. Vienkāršākais noteikums – atkaļķot tējkannu, tiklīdz sāk parādīties pirmās baltās nogulsnes. Plānu slāni noņemt ir daudz vieglāk nekā tādu, kas uz sildelementa audzis pusgadu. Tāpat nevajadzētu pastāvīgi turēt tējkannā vecu ūdeni vai vārīt vienu un to pašu ūdeni daudzas reizes. Ja pēc tējas pagatavošanas ir palicis daudz ūdens, labāk to izliet un nākamreiz ieliet svaigu.

Ja jūsu mājās ūdens ir ļoti ciets, kaļķakmens tējkannā tik un tā veidosies ātrāk, tāpēc vienkārša atkaļķošana ik pēc dažām nedēļām var kļūt par daudz vieglāku ieradumu nekā reta, bet ilga beršana. Dažkārt patiešām nav vajadzīga ne asa etiķa smaka, ne agresīvi tīrīšanas līdzekļi, ne metāla sūklis. Neliels daudzums citronskābes vai askorbīnskābes, karsts ūdens un pusstunda var paveikt vairāk nekā ilga mehāniska beršana. Un pats labākais ir tas, ka nākamajā rītā, ielejot ūdeni tējai, vairs nav jāskatās, vai kopā ar to krūzē nav iekritis balts kaļķakmens gabaliņš.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!