Septembrī dārzu apklāt ar nokritušām lapām vai visu pirms ziemas satīrīt?

Septembra beigās dobēs paliek novākti tomātu stublāji, nodzeltējušas gurķu lapas, tukšas vietas pēc sīpoliem un pirmā lapu kārta no dārza kokiem. Vieni to gandrīz nedomājot sagrābj dārzā: zeme būs nosegta, pavasarī tā būs irdenāka. Citi lapas savāc līdz pēdējai, jo zem tām redz nevis mulču, bet drošu ziemošanas vietu slimībām un kailgliemežiem. Strīds nav tikai par kārtīgu izskatu – no šī lēmuma var būt atkarīgs gan pavasara darbu daudzums, gan daļa nākamā gada ražas.

Lapu kārta var aizstāt veikalā pirktu mulču

Lapu atstāšanas aizstāvju loģika ir vienkārša: kaila zeme ziemā saņem lietu, vēju, sala un atkušņu ciklus. Virsējā kārta sablīvējas, un pavasarī tā ir jāuzirdina. Lapas darbojas kā dabisks segums – rudenī un pavasarī palēnina mitruma iztvaikošanu, aizsargā augsnes virsmu no stipra lietus un samazina temperatūras svārstības.

Īpaši vērtīgas ir sasmalcinātas veselu koku lapas. Tās pakāpeniski sadalās, papildina augsni ar organiskajām vielām un kļūst par barību augsnes dzīvībai. Tās nav ātras iedarbības mēslojums, kas dažu nedēļu laikā atrisina dobes auglības problēmu, tomēr vairāku sezonu laikā šāds ieradums var uzlabot smagākas augsnes struktūru. Dārzkopim tas ir arī praktiski: nav jāizved daļa zaļās masas, jāpērk miza vai cita mulča tukšu dobju nosegšanai.

Lapu atstāšana ir pievilcīga arī tāpēc, ka rudenī darbu netrūkst. Pēc ražas novākšanas, veselo augu atlieku nopļaušanas un sasmalcinātu lapu plānas kārtas izklāšanas dobe izskatās nevis sterili, bet kārtīgi nosegta. Sasmalcināšanai šeit ir liela nozīme: plāna kārta ātrāk nosēžas, to ir vieglāk iestrādāt augsnes virskārtā, un vējš to mazāk izkliedē.

Zem skaista seguma var palikt arī pavasara problēmas

Kārtības aizstāvji neiebilst pašai organiskajai vielai. Viņu jautājums ir – kāda tā ir un no kurienes nāk. Ja uz dobes sabērta tomātu, kartupeļu, gurķu vai kabaču lapotne, uz kuras vasaras beigās bija plankumi, aplikums vai puves pazīmes, risks pārnest slimību ierosinātājus uz nākamo sezonu ir reāls. Šādi atkritumi nav labākā mulča tieši uz dārza augsnes, jo īpaši tur, kur nākamgad atkal plānots audzēt tās pašas grupas dārzeņus.

Tādas pašas šaubas rodas par kaitēkļiem. Blīvs, slapjš un nesasmalcināts lapu paklājs var kļūt par ērtu slēptuvi kailgliemežiem un citiem dārza iemītniekiem. Lapas pašas par sevi kailgliemežus nerada, tomēr, ja dārzā to jau bija daudz, bieza kārta tieši pie augiem nodrošina vairāk ziemošanas vietu. Pavasarī, kad zem seguma ilgāk saglabājas vēsums un mitrums, agrie salāti, kāposti vai dēsti var kļūt par vieglu mērķi.

Ir arī vienkāršs darba arguments. Rudenī biezu lapu kārtu atstāt ir viegli, bet pavasarī tā ne vienmēr ir pārvērtusies irdenā materiālā. Lielas, salipušas lapas var traucēt sēju, slēpt pārāk mitru augsni, un dažkārt tās jānogrābj kompostā vai jāiestrādā zemē. Tas nozīmē, ka darbs nepazūd, bet tikai pārcēlies uz laiku, kad dārzā tāpat gribas pēc iespējas ātrāk sākt sezonu.

Septembrī dārzu apklāt ar nokritušām lapām vai visu pirms ziemas satīrīt?Attēls: Pixabay / NoName_13

Ne katra lapa ir piemērota tai pašai dobei

Praksē drošākais risinājums bieži vien nav ne pilnībā iztīrīts, ne biezi noklāts dārzs. Veselas lapas no dekoratīvajiem vai augļu kokiem var nonākt kompostā vai uz tukšām dobēm, kurās nav bijušas izteiktas slimību problēmas. Tās ieteicams sasmalcināt ar zāles pļāvēju vai smalcinātāju un izbērt nevis kaudzēm, bet plānākā kārtā. Tādējādi materiāls ātrāk sāk sadalīties un mazāk veido mitras kabatas.

Slimo dārzeņu lapas, bojātus augļus, kā arī stipri ar miltrasu vai puvi skartus stublājus labāk savākt atsevišķi. Kompostā tos var izmantot tikai tad, ja tas tiek kopts tā, lai masa pietiekami sakarst, un to regulāri pārmaisa. Parastā, lēni papildināmā dārza stūrī drošāk šādas atliekas nejaukt ar materiālu, kas vēlāk nonāks atpakaļ dārzā.

Speciālistu parasti izmantotais noteikums ir vienkāršs: jo vairāk konkrētajā dobē bijis slimību un kailgliemežu, jo mazāk tajā atstāj neapstrādātu augu atlieku. Tikmēr tukšai, veselai dobei nav jāpaliek kailai tikai ieraduma dēļ visu noslaucīt. Segums augsnei ir noderīgs, tomēr tam jābūt tīram, kontrolējamam un izvēlētam atbilstoši vietai.

Kad atstāt, bet kad sagrābt līdz zemei

Lapu segums visvairāk atmaksājas vieglākā, ātri žūstošā augsnē, tukšās dobēs un tur, kur tiek izmantotas veselas, sasmalcinātas lapas. Tas ir mazāk piemērots smagai, pārmitrai zemei, vietām tieši pie ziemojošiem daudzgadīgiem dārzeņiem un dobēm, kur vasarā plosījās slimības vai kailgliemeži. Ja pavasarī plānota ļoti agra sēja, kārtu ieteicams atstāt plānāku vai tās daļu glabāt kompostā: zeme ātrāk sasils. Tātad jautājums nav par to, vai lapas kopumā ir labas vai sliktas. Svarīgāk ir, vai tās ir veselas, sasmalcinātas un vai konkrētā dobe var atļauties vairāk mitruma un slēptuvju.

Kā jūs kopjat savu dārzu pirms ziemas?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!