75 km/h ar skrejriteni un bēgšana no policijas: 16 gadus vecam jaunietim šāds “izbrauciens” var beigties ar tūkstošiem eiro lielu naudas sodu

Viļņas ielās elektriskais skrejritenis jau sen nevienu nepārsteidz. Vieni ar to brauc uz darbu, citi – uz skolu, vēl citi vakarā vienkārši vizinās pa rajonu. Taču starp ierastajiem skrejriteņiem, kas pārvietojas ar ātrumu 20–25 km/h, arvien biežāk var pamanīt pavisam citādus aparātus. Tie ir lielāki, smagāki, ar diviem jaudīgiem motoriem, masīvām riepām un tehniskajām iespējām, kurām ar parastu pilsētas skrejriteni ir arvien mazāk kopīga. 50 km/h šādam aparātam nav robeža. Daži var sasniegt 70 vai pat 75 km/h, un pie to stūres sēžas – precīzāk, nostājas – arī pusaudži.

Iedomāsimies Viļņas vakaru. Policijas darbinieki pamana 16 gadus vecu jaunieti, kurš ar jaudīgu elektrisko skrejriteni brauc. Ātrums acīmredzami neatgādina ierastu mikromobilitātes līdzekli, tāpēc viņam tiek skaidri prasīts apstāties. Taču puisis pagriežas, ierauga policiju un izdara to, ko noteikti nevajadzētu darīt, – nospiež akseleratoru līdz galam. Skrejritenis sāk attālināties, ātrums pārsniedz 60 km/h, pēc tam 70 km/h, bet taisnākā ielas posmā tuvojas 75 km/h. Sākas pakaļdzīšanās, kurā viena neprecīza kustība jau var nozīmēt nevis naudas sodu, bet ātrās palīdzības automašīnu.

Šādā ātrumā elektriskais skrejritenis vairs nav nevainīga rotaļlieta. Tam nav drošības jostu, gaisa spilvenu, deformācijas zonu vai virsbūves. Starp vadītāju un asfaltu paliek ķivere, apģērbs un veiksme. Vēl sliktāk ir tas, ka apkārtējie vadītāji šādu ātrumu bieži nemaz negaida – skrejritenis, kas spogulī joprojām redzams tālumā, dažu mirkļu laikā var atrasties pavisam tuvu automašīnai.

Skrejritenis, kas spēj sasniegt 75 km/h, juridiski jau ir pavisam cits stāsts

Lietuvā par parastu elektrisko mikromobilitātes līdzekli tiek uzskatīts transportlīdzeklis, kura lielākā lietderīgā jauda nepārsniedz 1 kW, bet maksimālais projektētais ātrums ir 25 km/h. Lietuvas Transporta drošības administrācija sniedz ļoti skaidru piemēru: pat 1 kW jaudas skrejritenis, kura projektētais ātrums ir 35 km/h, jau tiek uzskatīts par mopēdu. Tā aparāta konkrētā kategorija, kurš spēj sasniegt 75 km/h, būtu atkarīga no tā jaudas, konstrukcijas, tipa apstiprinājuma un citiem tehniskajiem parametriem, tomēr viens ir skaidrs – to nevar vērtēt kā parastu mikromobilitātes līdzekli.

Tas ir svarīgi tāpēc, ka, mainoties transportlīdzekļa kategorijai, rodas pavisam citas prasības. Var būt nepieciešama reģistrācija, valsts reģistrācijas numura zīmes, obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, tehniskā apskate un attiecīgās kategorijas vadītāja apliecība. Viļņas policija 2026. gadā jau ir sākusi īpaši pārbaudīt šādu skrejriteņu jaudu un ātruma ierobežotājus, kā arī publiski brīdinājusi, ka transportlīdzekļus, kuri neatbilst noteiktajiem parametriem, var vērtēt saskaņā ar citai kategorijai piemērojamām prasībām.

Tāpēc sešpadsmitgadīgam jaunietim frāze “tas taču ir tikai skrejritenis” var beigties ar ļoti nepatīkamu sarunu ar policijas darbiniekiem. Ja tiek konstatēts, ka viņa vadītajam transportlīdzeklim bija nepieciešama vadītāja apliecība, kuras viņam nebija, Administratīvo pārkāpumu kodekss par transportlīdzekļa vadīšanu bez tiesībām paredz 300–450 eiro naudas sodu. Turklāt tiek piemērots arī transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Tiesas ir skaidrojušas, ka šādu līdzekli var piemērot pat cilvēkam, kurš vadīšanas tiesības vēl nekad nav ieguvis – praktiski tas nozīmē, ka noteiktajā laikā tās arī nevar iegūt.

Policija pārbaudīs skrejriteņu vadītājusAttēls: Ilustratīvs attēls

Bēgšana no policijas izmaksātu daudz dārgāk nekā pats skrejritenis

Lielākā problēma mūsu situācijā sākas nevis tad, kad policijas darbinieki pamana pārāk ātru skrejriteni. Tā sākas tajā sekundē, kad 16 gadus vecais jaunietis nolemj neizpildīt prasību apstāties.

Sešpadsmit gadu vecums šeit nav aizsardzība pret administratīvo atbildību. Saskaņā ar spēkā esošo kārtību persona administratīvi ir atbildīga pati no 16 gadu vecuma. Citiem vārdiem sakot, protokols šādā gadījumā automātiski netiek “rakstīts mammai vai tētim” tikai tāpēc, ka vadītājs ir nepilngadīgs.

Par nepakļaušanos likumīgai un skaidri izteiktai uniformēta policijas darbinieka prasībai apturēt transportlīdzekli naudas sodi jau ir pavisam citi. Vadītājam, kuram ir vadīšanas tiesības, draud 850–1 200 eiro naudas sods. Taču, ja personai vispār nav tiesību vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli, sankcija palielinās līdz 1 150–1 450 eiro. Vienlaikus par šādu pārkāpumu obligāti tiek piemērota transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz 3 līdz 5 gadiem. Tiesu praksē 2026. gadā šie apmēri joprojām tiek piemēroti.

Sešpadsmitgadīgam jaunietim tās var būt īpaši sāpīgas sekas. Viņš vēl pat nav paspējis normāli sākt vadītāja dzīvi, bet lēmums dažas minūtes bēgt no policijas var nozīmēt, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības viņš nevarēs iegūt vēl vairākus gadus. Citiem vārdiem sakot, draugi jau kārtos eksāmenus, pirks pirmās automašīnas un brauks patstāvīgi, kamēr viņš joprojām dzīvos ar viena vakara lēmuma sekām.

Un tas vēl nav viss. Par nepakļaušanos policijas prasībai apstāties likums noteiktos gadījumos ļauj piemērot arī transportlīdzekļa konfiskāciju. Tiesu praksē 2026. gadā šāds līdzeklis joprojām tiek reāli piemērots. Tas nozīmē, ka jaudīgs skrejritenis vairāku tūkstošu eiro vērtībā kopā ar vadītāju var arī neatgriezties mājās.

Svarīgi ir arī tas, ka visi naudas sodi netiek vienkārši mehāniski saskaitīti. Ja vienā braucienā tiek izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, galīgais sods tiek noteikts saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajiem sodu apvienošanas noteikumiem, tomēr papildu ietekmēšanas līdzekļi – piemēram, transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana vai transportlīdzekļa konfiskācija – var palikt spēkā. Tāpēc nevajadzētu rēķināt, ka “300 eiro par vienu, 1 150 par otru, un viss”. Galīgo atbildību nosaka tas, kā konkrētās darbības tiek kvalificētas lietā.

Lietuvas policijaAttēls: Ilustratīvs attēls

Arī vecākiem var nākties piedzīvot ļoti nepatīkamu sarunu

Vecāki šādā stāstā netiek automātiski sodīti par katru 16 gadus veca jaunieša ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, jo, sasniedzot 16 gadu vecumu, pusaudzis par administratīvajiem pārkāpumiem jau atbild pats. Tomēr tas nenozīmē, ka vecāku atbildības jautājuma vispār nav.

Ja vecāki paši nodotu bērnam mehānisko transportlīdzekli, lai gan viņam nav tiesību vadīt šīs kategorijas transportlīdzekli, par pašu transportlīdzekļa nodošanu personai, kurai nav vadīšanas tiesību paredzēts 60–120 eiro naudas sods. Tāpēc arguments “mēs viņam vienkārši nopirkām skrejriteni” ne vienmēr atrisina problēmu, ja šis “skrejritenis” atbilstoši saviem tehniskajiem parametriem juridiski jau ir mopēds, motocikls vai cits mehāniskais transportlīdzeklis.

Noteiktos apstākļos var tikt vērtēta arī atbilstoša vecāku varas izmantošana. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 73. pants par vecāku varas neizmantošanu vai izmantošanu pretēji bērna interesēm pirmajā reizē paredz brīdinājumu, bet par atkārtotu pārkāpumu – 10–100 eiro naudas sodu. Tomēr tas vien, ka sešpadsmitgadīgs jaunietis ir izdarījis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, pats par sevi vēl nenozīmē, ka šī atbildība automātiski tiks piemērota vecākiem – tam jāizvērtē konkrētie apstākļi.

Lielākais finansiālais risks vecākiem sākas tad, kad pusaudzis kādu savaino vai sabojā svešu īpašumu. Civillikums paredz, ka nepilngadīgais vecumā no 14 līdz 18 gadiem par paša nodarīto kaitējumu vispirms atbild pats. Tomēr, ja viņam nav pietiekami daudz mantas vai ienākumu kaitējuma atlīdzināšanai, trūkstošā daļa jāatlīdzina viņa vecākiem vai aizbildnim, ja vien viņi nepierāda, ka kaitējums radies ne viņu vainas dēļ.

Tieši šeit parādās summa, kas var būt daudz sāpīgāka par jebkuru policijas naudas sodu. Ja ar ātrumu 75 km/h traucies skrejriteņa vadītājs ietriektos automašīnā, zaudējumu summa varētu sasniegt tūkstošiem eiro. Ja tiktu smagi ievainots gājējs, finansiālās un juridiskās sekas būtu vēl nopietnākas. Bet, ja izmantotajam transportlīdzeklim bija jābūt apdrošinātam, taču apdrošināšanas nebija, situācija varētu kļūt vēl sarežģītāka. Saskaņā ar spēkā esošo apdrošināšanas likumu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pienākums attiecas arī uz noteiktiem nereģistrētiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h.

Viens nospiediens var sabojāt nevis vakaru, bet vairākus gadus

Tāpēc 16 gadus vecam jaunietim, kurš ierauga policiju spogulī un nodomā “pamēģināšu aizbēgt”, būtu jāzina pavisam vienkārša lieta: sliktākais lēmums parasti ir tieši sākt bēgt. Par paša skrejriteņa neatbilstību tehniskajām prasībām vēl var skaidrot, kādai kategorijai tas pieder, kādu dokumentu trūkst un kādas sankcijas piemērojamas. Taču apzināta nepakļaušanās policijas prasībai apstāties uzreiz pārceļ visu situāciju uz daudz nopietnāku līmeni.

Arī policija šo problēmu jau redz. 2026. gadā Viļņā ir sākušās jaudīgu skrejriteņu jaudas un ātruma ierobežotāju praktiskās pārbaudes, jo policijas darbinieki fiksē atļautā ātruma pārsniegšanu, prasībām neatbilstošus transportlīdzekļus un bīstamu vadītāju rīcību. Kontroles pasākumu laikā jau tiek sastādīti protokoli par braukšanu bez ķiveres, gājēju nepalaišanu un citiem pārkāpumiem.

Iespējams, lielākā problēma nemaz nav pats naudas sods. Teorētiski tūkstoti eiro var nopelnīt un samaksāt. Daudz grūtāk ir atgūt vairākus gadus, kuru laikā nevarēsi iegūt vai izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vai pagriezt laiku atpakaļ pēc negadījuma, kurā cietis cits cilvēks.

Tāpēc braukt ar elektrisko skrejriteni ar ātrumu 75 km/h nav drosme. Bet aizbēgt no policijas šādā ātrumā – vēl jo vairāk.

Tās ir dažas adrenalīna minūtes, par kurām sešpadsmitgadīgs jaunietis var maksāt vēl ļoti ilgi.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!