Ne visi varēs mierīgi ieslēgt apkuri: ES komisārs brīdina par tuvojošos ziemu

Šoziem Eiropai, šķiet, nevajadzētu saskarties ar tiešu enerģijas trūkumu. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka ziema būs viegla. ES enerģētikas komisārs Dāns Jergensens brīdināja, ka lielākā problēma varētu būt nevis pati enerģijas pieejamība, bet gan tās cena. Ja apkure, elektrība un degviela kļūs pārāk dārgas, daļai iedzīvotāju tās praktiski vairs nebūs pieejamas.

Tas ir svarīgi arī Lietuvai. Mūsu valsts iedzīvotājiem tuvojošā ziema var nozīmēt nevis jautājumu par to, vai radiatori vispār sildīs, bet gan daudz vienkāršāku un sāpīgāku lietu – cik par šo siltumu būs jāmaksā. Eiropas enerģijas tirgus svārstības tieši ietekmē ne tikai lielās valstis, bet arī Baltijas valstis, tāpēc cenu šoks nepaliktu kaut kur tālu Briselē vai Rietumeiropā.

Jergensens aicina dalībvalstis gatavoties iespējamam jaunam cenu spiedienam. Viņaprāt, jāizvērtē visi pasākumi, kas varētu padarīt noteikumus elastīgākus, palielināt efektivitāti un palīdzēt gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusē. Citiem vārdiem sakot, Eiropa meklē veidus, kā izvairīties no situācijas, kad enerģijas tirgū sākas jauns cenu lēciens, bet iedzīvotāji un uzņēmumi paliek vieni ar augošajiem rēķiniem.

Kāpēc tiek runāts tik drūmi?

Svarīgākā ziņa – Eiropa nebaidās tikai no fiziska enerģijas trūkuma. Tā baidās, ka enerģija kļūs pārāk dārga. Komisārs vērsa uzmanību uz to, ka gandrīz 50 miljoni eiropiešu jau tagad nespēj pienācīgi apsildīt savus mājokļus pat parastā ziemā. Ja enerģijas cenas saglabāsies augstas vai vēl vairāk pieaugs, sociālais spiediens var palielināties.

Lietuvā tas nozīmētu lielāku spriedzi ģimeņu budžetos. Apkures sezona tāpat daudziem kļūst par grūtāko gada periodu, jo ierastajiem izdevumiem pievienojas lielāki rēķini par siltumu, elektrību un degvielu. Ja cenas Eiropā atkal sāktu kāpt, parasts cilvēks to sajustu ļoti ātri: mājokļa rēķinā, degvielas cenā automašīnai, preču cenās un uzņēmumu pakalpojumu izmaksās.

Šeit ir svarīgi saprast vienu lietu: kad tiek teikts, ka „enerģijas netrūks”, tā vēl nav nomierinoša ziņa katram iedzīvotājam. Ja cilvēkam ir apkure, bet viņš vairs nespēj par to normāli samaksāt, tā viņam kļūst par tikpat reālu problēmu.

Francija piedāvā palielināt degvielas ražošanu

Viens no apspriestajiem pasākumiem – uz laiku mīkstināt dažas prasības degvielas ražotājiem. Šādu priekšlikumu izvirzīja Francijas prezidents Emanuels Makrons, un ES enerģētikas komisārs šo ideju atbalstīja.

Šādā gadījumā naftas pārstrādes rūpnīcas varētu palielināt dīzeļdegvielas un citu naftas produktu ražošanu. Mērķis ir vienkāršs – palielināt piedāvājumu Eiropas tirgū un tādējādi mazināt cenu spiedienu. Tas ir aktuāli arī Lietuvai, jo degvielas cena ietekmē ne tikai autovadītājus. Tā atspoguļojas transporta, loģistikas, pārtikas, pakalpojumu un daudzu preču cenās.

Tikmēr Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols norādīja, ka jaunu stratēģisko naftas rezervju atbrīvošana pašlaik nav svarīgākā prioritāte. Līdz šim valstis kopā jau ir izmantojušas aptuveni 20 procentus savu stratēģisko naftas rezervju, bet aptuveni 80 procenti joprojām būtu pieejami, ja enerģijas piegādes situācija būtiski pasliktinātos un valstis vienotos par papildu pasākumiem.

Apkure mājāsAttēls: Ilustratīvs attēls

ES vēlas uz laiku atlikt daļu metāna noteikumu

Eiropas Komisija arī plāno uz gadu atlikt noteiktu ES metāna noteikumu piemērošanu importam. Pēc Jergensena teiktā, šāds lēmums varētu mazināt spiedienu uz enerģētikas tirgu, vienlaikus formāli neatsakoties no ilgtermiņa klimata mērķiem.

Komisārs uzsvēra, ka ES ievēro savus mērķus un ambīcijas, tomēr šajā sarežģītajā pārejas periodā tai jābūt elastīgai un pragmatiskai. Tas nozīmē, ka Eiropa cenšas lavierēt starp diviem mērķiem: palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārciest pašreizējo cenu spiedienu, bet vienlaikus neatteikties no enerģētikas pārkārtošanas.

Šī diskusija ir svarīga arī Lietuvai, jo jebkurš ES lēmums par enerģijas importa noteikumiem, piegādes elastību vai tirgus stabilizēšanu var ietekmēt kopējo cenu līmeni. Jo saspringtāks ir Eiropas tirgus, jo grūtāk mazajām valstīm palikt malā.

Kopīgs virspeļņas nodoklis pagaidām nav plānots

Lai gan enerģijas cenas joprojām ir aktuāls jautājums, Eiropas Savienība pašlaik neplāno ieviest kopīgu virspeļņas nodokli enerģētikas uzņēmumiem. Komisārs vērsa uzmanību uz to, ka atsevišķas dalībvalstis var piemērot savus risinājumus, ja tie atbilst ES noteikumiem.

Tas nozīmē, ka katra valsts, tostarp Lietuva, var meklēt savus veidus, kā amortizēt cenu triecienus iedzīvotājiem vai uzņēmumiem. Tomēr kopīga ES mēroga risinājuma, kas būtu līdzīgs 2022. gadā piemērotajam mehānismam, pašlaik nav paredzēts.

Jergensens arī brīdināja, ka politiskais spiediens var mudināt valdības subsidēt fosilo kurināmo. Tomēr viņš aicina šādus pasākumus piemērot tikai mērķtiecīgi un uz laiku, lai tie ilgtermiņā nekavētu Eiropas enerģētikas pārkārtošanu.

Elektrībai nevajadzētu būt dārgākai par gāzi

Vēl viena svarīga problēma – nodokļu politika. Jergensens un Birols aicināja valstis pārskatīt situāciju, kad elektrībai tiek piemēroti diezgan lieli nodokļi, bet gāzei – mazāki.

Arguments ir skaidrs: ja Eiropa vēlas, lai iedzīvotāji un uzņēmumi pārietu no gāzes un naftas uz elektrību, pati elektrība nedrīkst būt mākslīgi mazāk pievilcīga lielāku nodokļu dēļ. Pretējā gadījumā pāreja uz tīrākiem enerģijas veidiem iestrēgst, jo cilvēkiem vienkārši vairāk atmaksājas palikt pie vecajiem risinājumiem.

Lietuvai tas ir aktuāli ne tikai teorētiski. Iedzīvotāji, kuri apsver siltumsūkņus, elektromobiļus vai citus elektrifikācijas risinājumus, vispirms raugās uz cenu. Ja elektrība ir dārga un tās aplikšana ar nodokļiem ir liela, šādi risinājumi daudziem kļūst mazāk pievilcīgi.

Gāzes krātuves joprojām ir jutīgs jautājums

Gāzes krātuvju piepildīšana joprojām tiek uzskatīta par svarīgu Eiropas enerģētiskās drošības faktoru. ES noteikumos noteikts 80 procentu mērķis, kas ir zemāks par iepriekšējo 90 procentu mērķi, tomēr Jergensens uzsvēra, ka valstīm tas tik un tā ir jāsasniedz.

Ja šajā ziemā gāzes piegādes būtiski samazinātos, Eiropa nākamo krātuvju piepildīšanas sezonu varētu sākt ar mazākām rezervēm. Tas atkal radītu spiedienu uz enerģijas cenām.

Birols arī uzsvēra starptautiskās sadarbības nozīmi. Tādas valstis kā Norvēģija, Kanāda un Nigērija var palīdzēt Eiropai nodrošināt enerģijas piegādes. Lietuvai kā ES tirgus daļai šādi lēmumi arī ir svarīgi, jo reģiona drošība ir atkarīga ne tikai no vietējiem lēmumiem, bet arī no kopējās Eiropas piegādes ķēdes.

Ko tas nozīmē Lietuvai?

Lietuva, tāpat kā citas ES valstis, izjūt kopējās Eiropas enerģijas tirgus svārstības. Ja Eiropā pieaug gāzes, elektrības vai naftas produktu cenas, agrāk vai vēlāk tas sasniedz arī Lietuvas iedzīvotājus. Ietekme var būt tieša – ar apkures, elektrības un degvielas rēķinu starpniecību – vai netieša, kad dārgāka enerģija palielina pakalpojumu un preču cenas.

Baltijas reģionam svarīga ir arī enerģētiskā sadarbība. 2025. gada februārī Lietuva, Latvija un Igaunija sinhronizēja savus elektrotīklus ar kontinentālās Eiropas tīklu. Tas nozīmē, ka Baltijas valstis vairs nav atkarīgas no Krievijas un Baltkrievijas elektrosistēmām. Lietuvai tas ir svarīgs drošības solis, tomēr tas nenovērš cenu risku Eiropas tirgū.

Tāpēc šīs ziemas galvenā ziņa Lietuvai ir vienkārša: enerģijas var nepietrūkt, taču tā var palikt dārga. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs rūpīgāk jāplāno izdevumi, uzņēmumiem – jāizvērtē izmaksas, bet valstij – jābūt gatavai mērķētiem pasākumiem, ja cenu spiediens skars visjutīgākās grupas.

Šī ziema Lietuvai var nebūt par to, vai radiatori darbosies. Tā var būt par to, cik maksās to siltums.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!