Kad Latvijā 2026. gadā sāksies apkures sezona? Daļa iedzīvotāju radiatorus var ieslēgt agrāk

Katru rudeni Lietuvā atkārtojas viena un tā pati aina. No rīta pamosties, grīdas jau ir aukstas, logi aizsvīduši, vannasistabā nepatīkami mitrs, bet bērns uz skolu ģērbjas džemperī. Dienā vēl šķiet silts, saule pa logu uzlabo noskaņojumu, bet vakarā dzīvoklis atkal atdziest tā, ka roka pati meklē vilnas zeķes. Un tad daudzdzīvokļu namos sākas mūžīgais strīds: vieniem jau ir auksti, citiem vēl par agru, trešie baidās no rēķiniem, bet ceturtie vienkārši jautā – tad kad beidzot ieslēgs apkuri?

2026. gadā šis jautājums ir vēl svarīgāks, jo no 1. oktobra stājas spēkā jaunāka apkures sezonas kārtība. Enerģētikas ministrija paziņoja, ka apkures sezonas periods tiek noteikts no 1. oktobra līdz 30. aprīlim, un siltumapgādes uzņēmumiem šajā laikā jābūt gataviem piegādāt siltumu un nodrošināt ēkās higiēnas normām atbilstošu iekštelpu temperatūru. Tomēr tas nenozīmē, ka visā Lietuvā 1. oktobra rītā vienlaikus sāks silt visi radiatori. Vissvarīgākais ir saprast atšķirību: apkures sezonas periods ir sagatavošanās un tiesiskās kārtības ietvars, savukārt faktiskā apkures ieslēgšana ir atkarīga no laikapstākļiem, ēkas siltummezgla, pašvaldības lēmumiem un pašu iedzīvotāju gribas.

Vienota datuma visai Lietuvai nav

Cilvēki bieži gaida vienu konkrētu atbildi: „apkuri ieslēgs 5. oktobrī” vai „radiatori sildīs no pirmdienas”. Taču Lietuvā parasti tā nenotiek. Dažādas pašvaldības apkures sezonu var sākt atšķirīgā laikā, un pat pašās pilsētās ne visas mājas faktiski sasilst vienā un tajā pašā stundā. Vispirms bieži tiek apkurinātas izglītības, veselības aprūpes un sociālās iestādes, bet daudzdzīvokļu nami tiek pieslēgti pa posmiem atbilstoši siltumapgādes uzņēmumu un namu sistēmu gatavībai.

Iepriekšējais noteikums daudziem bija skaidrs: apkures sezonu varēja sākt, kad trīs diennaktis pēc kārtas vidējā āra gaisa temperatūra nokritās zem +10 °C. Taču 2026. gada martā Lietuvas siltumapgādes uzņēmumu asociācija, pamatojoties uz pašvaldību informāciju un jauno Siltumapgādes likuma redakciju, atgādināja, ka šāds konkrēts „trīs diennakšu un +10 °C” nosacījums vairs netiek piemērots tā, kā iepriekš. Vienlaikus saglabājas iespēja iedzīvotājiem pašiem lemt par savas ēkas apkures sākumu vai beigām, ja netiek pārkāptas higiēnas normas.

Tas nozīmē, ka 2026. gadā cilvēkam vairs nepietiek tikai paskatīties uz termometru ārā un skaitīt trīs diennaktis. Jāraugās plašāk: vai jau ir sācies apkures sezonas periods, vai ēkas siltummezgls ir modernizēts, vai pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, vai nama iedzīvotāji paši vēlas sākt apkuri agrāk un vai dzīvokļos tiek nodrošināta normāla temperatūra.

Kad, visticamāk, apkuri ieslēgs 2026. gadā?

Ņemot vērā pašreizējos laikapstākļus, ļoti iespējams, ka lielākajā Lietuvas daļā faktiskā apkures ieslēgšana 2026. gadā visaktīvāk notiks oktobra pirmajā pusē. Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienesta ilgtermiņa prognozē, kas atjaunota 11. septembrī, norādīts, ka septembris tiek prognozēts līdz 1,5 °C siltāks par klimatisko normu, taču ar lielāku nokrišņu daudzumu, savukārt oktobra pirmajā pusē temperatūrai vajadzētu būt aptuveni par 1 °C augstākai nekā parasti.

Vienkārši sakot, 2026. gada rudens vismaz saskaņā ar šo prognozi neizskatās pēc tāda, kurā apkure būtu masveidā jāieslēdz jau septembra vidū. Tomēr siltāks par normu septembris nenozīmē, ka dzīvokļos būs omulīgi. Lietus, mitrums, vēsas naktis un slikti siltinātas mājas var ļoti ātri atdzesēt dzīvokļus, īpaši pirmajos stāvos, stūra dzīvokļos, vecākos daudzdzīvokļu namos un mājās, kuru sienām un logiem remonts jau sen ir nepieciešams.

Tāpēc reālistiskākais 2026. gada scenārijs ir šāds: modernizētās mājās apkure var sākt darboties elastīgāk no 1. oktobra, reaģējot uz laikapstākļiem, savukārt daļā vecāku vai nemodernizētu māju cilvēki joprojām gaidīs pašvaldību un apsaimniekotāju lēmumus. Ja oktobra sākums būs maigs, daļa pilsētu var nesteigties. Ja septembra beigās vai oktobra sākumā iestāsies vēsāks, mitrs periods, radiatori var sasilt agrāk, nekā daži gaida.

Kāpēc radiatori nesilst?Attēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc vienā mājā ir auksti, bet citā vēl par karstu?

Lielākā daudzdzīvokļu namu drāma sākas nevis tiesību aktu dēļ, bet tāpēc, ka vienā un tajā pašā mājā cilvēki dzīvo pilnīgi atšķirīgos apstākļos. Viens dzīvoklis dienvidu pusē vēl sasilst no saules, bet cits, kas atrodas pirmajā stāvā virs pagraba vai ziemeļu pusē, jau ir auksts un mitrs. Vieni iedzīvotāji visu dienu atrodas mājās, citi atgriežas tikai vakarā. Vieniem ir mazi bērni vai gados vecāki tuvinieki, citiem pietiek ar džemperi. Tāpēc teikums „man vēl nav auksti” nebūt nenozīmē, ka auksti nav visā mājā.

Higiēnas normās dzīvojamām telpām aukstajā sezonā noteikta 18–22 °C gaisa temperatūra. Tas ir svarīgi tāpēc, ka apkure nav tikai komforta jautājums. Pārāk zema temperatūra un mitrums nozīmē pelējuma risku, sliktāku pašsajūtu, grūtāk žūstošas drēbes, aukstas grīdas un pastāvīgu sajūtu, ka mājās dzīvo it kā pagrabā.

Tāpēc strīdos par apkuri emocijām vajadzētu paļauties mazāk, bet termometram – vairāk. Ja dzīvoklī vakarā ir 16–17 °C un mitrums ir liels, cilvēkam nav īpaši svarīgi, ka dienā ārā vēl bija +14 °C. Viņš dzīvo nevis āra vidējā temperatūrā, bet konkrētā telpā, kurā ir auksti.

Iedzīvotāji var izlemt paši

Ļoti svarīga ziņa daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem: viņi nav pilnīgi bezspēcīgi. Siltumenerģijas patērētājiem ir tiesības lemt par savas ēkas apkures sākumu un beigām, ja tas tiek darīts noteiktajā kārtībā un netiek pārkāptas higiēnas normas. Par šādu lēmumu tiek informēts siltumapgādes uzņēmums, un tam lēmums jāīsteno ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā, ja nav objektīvu tehnisku šķēršļu.

Praksē tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem nevajadzētu tikai sūdzēties kāpņu telpā vai sociālajos tīklos, bet jāvēršas pie biedrības, nama apsaimniekotāja vai cita nama pārvaldnieka un jāierosina lēmuma pieņemšana. Tieši apsaimniekotājam vai biedrībai vajadzētu organizēt iedzīvotāju lēmuma pieņemšanu par agrāku vai vēlāku apkures sākumu. Viļņas pašvaldība savā informācijā arī norāda, ka patērētāji var paši lemt par ēku apkures sākumu un beigām, bet siltumapgādes uzņēmumam 2 darba dienu laikā jāļauj lēmumu īstenot vai jāsniedz motivēts atteikums, ja nav tehnisku iespēju.

Šeit ir vērts atcerēties vienu lietu: lēmumam jābūt nama, nevis viena dzīvokļa lēmumam. Ja vienam cilvēkam ir auksti, viņš nevar pats ieslēgt visas daudzdzīvokļu mājas apkuri, taču var ierosināt šo jautājumu. Ja lielākajai daļai iedzīvotāju situācija jau šķiet nopietna, māja var negaidīt kopējo pilsētas apkures sākumu. Tas ir īpaši svarīgi mājās, kurās dzīvo daudz gados vecāku cilvēku, ģimeņu ar maziem bērniem vai kur dzīvokļi ātri atdziest.

Modernizēti siltummezgli maina spēles noteikumus

Vēl viens svarīgs 2026. gada jauninājums ir automatizēti siltummezgli. Enerģētikas ministrija norādīja, ka modernizēti un automatizēti siltummezgli var sākt vai pārtraukt ēkas apkuri atbilstoši laikapstākļiem, negaidot atsevišķu pašvaldības administratīvu lēmumu. Tas būtībā nozīmē elastīgāku apkuri: kad nepieciešams – sistēma reaģē, bet, kad kļūst siltāks, siltuma padeve tiek ierobežota vai pārtraukta.

Iedzīvotājiem tas var būt ļoti noderīgi, jo vecais modelis bieži kaitināja abas puses. Vienu nedēļu visi salst un gaida, kad beidzot apkuri ieslēgs. Nākamajā nedēļā oktobrī pēkšņi kļūst siltāks, radiatori sakarst, cilvēki atver logus un dusmojas, ka „sildām ielu”. Automatizēts siltummezgls var palīdzēt no tā izvairīties, jo sistēma labāk pielāgojas āra temperatūrai un faktiskajai nepieciešamībai.

Taču, ja nama siltummezgls ir vecs, nekopts vai neautomatizēts, iedzīvotāji arī turpmāk var saskarties ar veco problēmu: apkure tiek ieslēgta nevis tad, kad konkrētajai mājai tā ir nepieciešama, bet tad, kad tiek pieņemts kopīgs lēmums vai sistēma tiek tehniski sagatavota. Tāpēc pirms sezonas ir vērts apsaimniekotājam uzdot vienkāršu jautājumu: vai mūsu siltummezgls ir sagatavots sezonai un vai tas ir automatizēts?

Ko darīt, ja mājās jau ir auksti?

Pirmais solis – nevis dusmoties komentāros, bet izmērīt temperatūru. Termometrs jānovieto ne gluži pie loga, ne pie radiatora un ne pie ārsienas, bet telpas zonā, kur jūs faktiski dzīvojat. Ja vairākas dienas pēc kārtas vakarā temperatūra nokrītas zem komforta līmeņa, ir vērts fiksēt rādījumus un vērsties pie nama apsaimniekotāja vai biedrības. Fotogrāfijas, datumi un konkrēti skaitļi vienmēr ir pārliecinošāki par vispārīgu „man ir auksti”.

Otrais solis – noskaidrot, vai mājā jau ir iespēja sākt apkuri. Dažkārt problēma nav pašvaldībā, bet pašā mājā: nav parakstīti gatavības dokumenti, nav veikti darbi, nav sakārtots siltummezgls, nav skaidrs, kas to apkalpo. Cilvēkam dzīvoklī tas izskatās kā „vara neieslēdz apkuri”, bet patiesībā iemesls var būt pavisam ikdienišķs – nama sistēma vienkārši nav sagatavota.

Trešais solis – aprunāties ar kaimiņiem. Nevis kliegt, nevainot un nerakstīt „jūs visi taupāt uz manas veselības rēķina”, bet ļoti vienkārši izvirzīt jautājumu: cik grādu ir dzīvokļos, vai mums ir mazi bērni, seniori, vai ir jūtams mitrums, vai jāierosina balsojums par agrāku apkures sākumu. Bieži cilvēki maina viedokli tad, kad redz nevis emocijas, bet faktus: 17 °C telpā, aizsvīdušus logus, mitrumu un bērnu ar zeķēm gultā.

Atgaisojiet radiatorusAttēls: Ilustratīvs attēls

Kad radiatori šogad faktiski varētu sasilt?

Ja būtu jāpasaka cilvēcīgi, bez birokrātiskas valodas, 2026. gadā daudziem iedzīvotājiem jāgatavojas, ka apkures jautājums nopietni sāksies 1. oktobrī. Tas ir datums, no kura apkures sezonas periods jau ir nostiprināts kā skaidrs ietvars. Taču radiatoru faktiskā masveida uzsilšana, visticamāk, būs atkarīga no laikapstākļiem oktobra pirmajās nedēļās. Ja oktobra sākums būs silts, pašvaldības un daļa namu var nesteigties. Ja iestāsies vēss, mitrs laiks un dzīvokļi sāks atdzist, apkuri var ieslēgt diezgan ātri.

Iepriekšējās sezonas parādīja, ka datumi var ievērojami atšķirties. Viļņā 2025.–2026. gada sezona bija īpaša: pašvaldība paziņoja, ka tā sākās jau 30. septembrī, bet iepriekšējā sezona tika sākta 15. oktobrī. Kauņā 2025.–2026. gada apkures sezona tika sākta 2. oktobrī.

Tāpēc visiespējamākā atbilde 2026. gadā ir šāda: pirmās mājas apkuri var sākt jau aptuveni 1. oktobrī, īpaši, ja tajās ir automatizēti siltummezgli vai iedzīvotāji paši pieņem lēmumu, savukārt plašāka apkures ieslēgšana daudzās pašvaldībās var tikt atlikta līdz oktobra pirmajai vai otrajai nedēļai. Ja laikapstākļi saglabāsies neparasti silti, daļa pilsētu var gaidīt ilgāk. Ja rudens pēkšņi pāries aukstā un mitrā laikā, radiatori var sasilt agrāk, nekā cilvēki paspēs izvilkt biezākās segas.

Vissvarīgākais – negaidīt, līdz dzīvoklis kļūst par pagrabu

Apkures sezonas sākums Lietuvā vienmēr būs jutīgs temats, jo tas skar divas lietas, par kurām cilvēki visvairāk uztraucas: veselību un rēķinus. Vieni baidās no aukstuma, citi – no maksājuma paziņojuma. Un abām pusēm ir daļa taisnības. Neviens nevēlas maksāt par apkuri, kad ārā vēl ir silts. Taču tikpat noteikti nevienam nevajadzētu sēdēt 16–17 °C aukstā dzīvoklī tikai tāpēc, ka kādam citam augšējā, saulainajā stāvā vēl ir ērti.

2026. gadā cilvēkiem vissvarīgākā ziņa ir šāda: apkure vairs nav tikai datums kalendārā. Jāskatās uz savu māju, savu siltummezglu, sava dzīvokļa temperatūru un savu iedzīvotāju lēmumiem. Ja mājā ir moderna sistēma, apkure var būt elastīgāka. Ja mājā ir auksti, iedzīvotāji var izvirzīt šo jautājumu un ierosināt lēmuma pieņemšanu. Ja dzīvoklī temperatūra nokrītas zem normālā līmeņa, ir vērts nevis ciest, bet rīkoties.

Mājoklim jābūt ne tikai „atbilstoši grafikam”, bet arī cilvēcīgi apdzīvojamam. Jo apkures sezona nesākas tad, kad kāds paraksta dokumentu. Parastam cilvēkam tā sākas tajā rītā, kad viņš pamostas, pieskaras aukstam radiatoram un saprot, ka ar džemperi vairs nepietiek.