Kāpēc ziemā uz veciem logiem zīmējās ziedi: atbilde saistīta ne tikai ar skaistumu

No rīta pie loga vispirms pieiet bērni. Uz stikla – it kā viss dārzs: zaraini balti ziedi, papardēm līdzīgas lapas, sīkas zvaigznītes un raksti, kuru vakar vēl nebija. Aiz loga tumšs, auksts, pagalmā čīkst sniegs, bet istabā no krāsns plūst siltums. Šādi logi daudziem joprojām saistās ar seno ziemu, kad sala zīmējumi nebija nepatīkams traucēklis, bet gandrīz vai rīta brīnums.

Tomēr senāk uz logiem „ziedi“ parādījās ne tikai tāpēc, ka ziema vēlējās izrotāt mājas. To izskats daudz ko pastāstīja par pašu mājokli – kā tas tiek apsildīts, cik daudz mitruma bija sakrājies telpā un kādi bija logi. Skaisti ledus raksti bieži nozīmēja arī to, ka pie stikla bija krietni aukstāks, nekā esam pieraduši šodien.

Tagad daudzi plastmasas vai blīvie koka logi vairs tā neaizsalst. Vieni par to priecājas, citi saka, ka ilgojas pēc baltajiem ornamentiem, kuri bērnībā izskatījās kā slepena ziemas valoda. Tomēr aiz šī skaistuma slēpās pavisam vienkārša fizika un ikdienas dzīve mājās.

Ziedi uz stikla radās tur, kur sastapās siltums un aukstums

Veco logu stikli bieži bija vienkārtaini, plānāki, bet to rāmji – ne tik blīvi kā tagad. Istabā siltais gaiss piepildījās ar mitrumu no vārotas pārtikas, veļas, cilvēku elpas vai iztvaikojoša ūdens. Nonākot pie ļoti auksta stikla, šis gaiss ātri atdzisa, bet tajā esošais mitrums nosēdās uz virsmas.

Ja stikla temperatūra nokritās zem nulles, mitrums ne tikai pārvērtās pilienos – tas sasala. Ledus auga nevis nejauši: kristāli savienojās saskaņā ar dabas likumiem, tāpēc arī radās zaraini, spalvaini, ziediem vai lapām līdzīgi ornamenti. Katrs neliels skrāpējums, puteklītis, nelīdzenums vai iepriekšējā ledus paliekas varēja kļūt par vietu, no kuras sāka izplatīties jauns raksts.

Tāpēc divi logi vienā mājā ne vienmēr izskatījās vienādi. Uz viena stikla varēja izaugt blīvs balts „mežs“, bet otrs palika tikai viegli pārklāts ar ledu. Ietekmēja gan vējš, gan istabas temperatūra, gan tas, vai logs bija aizklāts ar smagu aizkaru, vai pie tā stāvēja puķe, vai tur žāvējās veļa.

Kāpēc ziemā uz veciem logiem zīmējās ziedi: atbilde saistīta ne tikai ar skaistumuAttēls: Pexels / Pixabay

Skaists logs bieži nozīmēja, ka mājās bija gan aukstums, gan mitrums

Senču atmiņās apsarmojuši logi bieži izklausās omulīgi, tomēr no rīta pie šāda stikla nereti bija arī patiešām vēss. Siltums no istabas ātrāk izkļuva laukā, bet caur spraudziņām varēja just aukstu gaisu. Cilvēkam, pieceļoties, lai dotos uz darbu vai skolu, vispirms vajadzēja nevis apbrīnot rakstus, bet iekurināt krāsni, uzvilkt siltāku džemperi un pagaidīt, līdz istaba kaut nedaudz sasils.

Īpaši neērti tas bija ģimenēm ar bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pie logiem sakrājies ledus samazināja gaismas daudzumu, bet, gaisam sasilstot, sāka kust un tecēt uz palodzes. Mitrie rāmji ar laiku varēja pelēt, krāsa lobīties, koks uzbriest. Tātad ziemas „ziedi“ uz īsu brīdi bija skaisti, bet ikdienā ne vienmēr ērti.

No otras puses, māju saimniekiem tie bija arī sava veida signāls. Ja logi pastāvīgi stipri apsarmoja, tas nozīmēja, ka telpā uzkrājas daudz mitruma vai stikls ļoti stipri atdziest. Tolaik nebija vienkārši iegādāties blīvus logus, tāpēc cilvēki meklēja savus risinājumus: aizbāza spraugas, lika papildu rāmjus, uz nakti ciešāk aizvilka aizkarus, centās neatstāt pie loga mitras lietas.

Kāpēc šodien tos gandrīz neredzam un vai ir vērts pēc tiem ilgoties

Mūsdienu logiem parasti ir vairākas stikla paketes, atstarpes starp stikliem un labāki blīvēšanas risinājumi. Iekšējais stikls paliek siltāks, tāpēc telpas gaisā esošais mitrums uz tā daudz retāk sasalst. Tas nozīmē mazākus siltuma zudumus, mazāk ūdens uz palodzēm un krietni lielāku komfortu tiem, kuri dzīvo istabā pie loga.

Ja ledus raksti parādās mūsdienīga loga iekšpusē, tad tas biežāk vairs nav nostalģisks ziemas rotājums. Tas var liecināt par pārāk lielu mitrumu telpā, sliktu ventilāciju, ļoti stipru salu vai loga blīvējuma problēmu. Šādā gadījumā labāk nav katru rītu kasīt ledu, bet gan īsi un intensīvi izvēdināt telpas, neatstāt mitru veļu mazā telpā, pārbaudīt, vai radiatori nav aizsegti un vai gaiss pie loga var cirkulēt.

Ir arī otra puse: blīvas mājas pašas par sevi vēl negarantē labu mikroklimatu. Kad logi vairs nelaiž cauri gaisu, mitrums un smakas vairs neizkļūst tik viegli kā vecos mājokļos. Tāpēc šodien ir svarīgi apzināti vēdināt, nevis tikai priecāties, ka logi vairs neaizsalst. Komforts rodas nevis tad, kad māja tiek pilnībā „noslēgta“, bet gan tad, kad tajā tiek saglabāts siltuma un svaiga gaisa līdzsvars.

Ledus ziedi uz vecajiem logiem bija īsts ziemas skaistums, taču vienlaikus tie atgādināja, cik tuvu aukstums tolaik bija cilvēka mājās. Varbūt tāpēc tie tik ļoti paliek atmiņā: vienā stiklā ietilpst gan bērnības ziņkārība, gan agrs tumšs rīts, gan mājas siltums, kuru vajadzēja sargāt daudz vairāk nekā tagad.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!