Apkures sezona ir sākusies, bet radiators sasilst nevienmērīgi: ko vērts pārbaudīt, pirms izsaukt meistaru
„Augšdaļa karsta, apakša tikko silta…” – šāda frāze daudzdzīvokļu mājās izskan gandrīz katru rudeni. Ārā jau ir drēgns, mājās gribas siltumu, taču vienā istabā radiators sakarst tā, ka jāver vaļā logs, bet citā, pieliekot tam roku, jūtams tikai neliels siltums. Tad rodas aizdomas, ka sācies nopietns bojājums un bez meistara neiztikt.
Tomēr ne katrs nevienmērīgi silstošs radiators nozīmē avāriju vai dārgu remontu. Dažkārt problēma slēpjas pavisam netālu – aizgrieztā termostatā, pēc vasaras iestrēgušā vārstā, starp radiatoru un istabu sabīdītās mēbelēs vai vienkārši gaisā, kas iekļuvis sistēmā. Pirms zvanīt administratoram vai santehniķim ir vērts mierīgi apskatīt dažas lietas – tas palīdzēs gan ātrāk saprast situāciju, gan skaidrāk izskaidrot, kas noticis.
Vispirms pieskarieties radiatoram – siltuma raksts daudz ko pasaka
Radiatoram nav jābūt vienmērīgi karstam no augšas līdz apakšai. Parasti tā augšdaļa ir siltāka, jo tieši tur vispirms nonāk karstais ūdens, bet, virzoties uz leju, tas atdziest, atdodot siltumu telpai. Tāpēc tikai nedaudz remdenāka apakšdaļa vēl nav pazīme, ka kaut kas nav kārtībā – īpaši tad, ja telpā tiek sasniegta vēlamā temperatūra.
Daudz vairāk liecina nevienmērīgs siltums no kreisās puses uz labo vai pilnīgi auksta radiatora augšdaļa. Ja augšējā daļa ir vēsa, bet apakšdaļa siltāka, sistēmā var būt sakrājies gaiss. Gaiss neļauj ūdenim normāli piepildīt radiatoru, tāpēc siltums paliek tikai kādā tā daļā.
Ja radiators ir silts tikai pie caurules, bet tālāk ātri atdziest, ir vērts aizdomāties par pārāk mazu ūdens cirkulāciju vai līdz galam neatvērtu vārstu. Nav jāsteidzas pašiem izjaukt detaļas: pirmais solis ir vienkārši sajust, kuras vietas sasilst un kuras – ne. Šāda vienkārša pārbaude bieži palīdz atšķirt normālu darbību no īstas problēmas.
Termostats var būt pagriezts, bet vārsts – nekustēties
Rudenī daudzi vienkārši pagriež termostata galviņu uz lielāku skaitli un gaida siltumu. Tomēr pēc ilgā pārtraukuma vasarā zem tās esošais vārsta mehānisms dažkārt iestrēgst aizvērtā vai daļēji aizvērtā stāvoklī. No ārpuses šķiet, ka radiatoram iestatīta maksimālā temperatūra, bet tajā nonāk mazāk karstā ūdens, nekā vajadzētu.
Pirms darīt kaut ko vairāk, ir vērts pārliecināties, vai termostata galviņu neaizsedz aizkars, mēbeles vai cieši noslēgta dekoratīva kaste. Tā reaģē uz apkārtējās vides temperatūru: ja ap to izveidojas silta gaisa kabata, tā var „nolemt”, ka istabā jau ir pietiekami silts, lai gan pie dīvāna vai loga cilvēkiem joprojām ir auksti. Tas pats notiek, kad uz radiatora tiek žāvēta smaga veļa.
Ja zināt, kā to izdarīt droši, varat uzmanīgi pārbaudīt, vai termostata mehānisms kustas, tomēr nevajadzētu izmantot spēku, ar knaiblēm griezt caurules vai mēģināt atskrūvēt nezināmas detaļas. Daudzdzīvokļu mājā viena nepārdomāta minūte var beigties ar ūdeni uz grīdas ne tikai savā, bet arī kaimiņu dzīvoklī. Ja vārsts acīmredzami nedarbojas, labāk to nofotografēt un nodot informāciju mājas administratoram vai meistaram.
Dažkārt vainīgs nav radiators, bet tas, kas notiek ap to
Siltumam no radiatora ir jāizplatās pa istabu, nevis jāiestrēgst starp sienu, biezu aizkaru un lielu skapi. Piebīdot dīvānu pavisam tuvu radiatoram, aizklājot to ar līdz grīdai sniedzošos aizkaru vai nosedzot ar platu palodzi, istaba var sasilt sliktāk pat tad, ja pats radiators darbojas normāli. Cilvēks pieskaras metālam un jūt, ka tas ir karsts, taču, sēžot otrā istabas galā, joprojām jūt aukstumu.
Ir vērts pievērst uzmanību arī logiem un ārsienām. Blakus logam, kas slikti aizveras, vai nenoblīvētām balkona durvīm radiators var darboties gandrīz bez pārtraukuma, bet siltums it kā tiek iznests ārā. Vecākiem ar maziem bērniem un senioriem tas kļūst īpaši ātri jūtams: vieniem ir auksti, spēlējoties uz grīdas, bet otriem nepatīkami pūš, sēžot savā iecienītajā krēslā.
Vēl viena bieža sīka nianse – citu radiatoru aizgriešana tajā pašā mājoklī. Dažkārt vēlas ietaupīt un nesildīt mazāk izmantotu istabu, taču pilnībā atdzisusi telpa sāk uzsūkt siltumu no blakus istabām, bet uz aukstākām sienām var uzkrāties mitrums. Bieži vien prātīgāk ir uzturēt visās telpās vismaz minimālu siltumu, nevis pārkurināt vienu istabu, cenšoties sasildīt visu mājokli.
Kad vairs nav laika minēt
Ja vienā dzīvoklī vairāki radiatori paliek auksti, lai gan apkures sezona jau ir sākusies un kaimiņu mājās ir silti, vilcināties nevajadzētu. Tāpat jāmeklē palīdzība, ja pie savienojumiem pamanīti ūdens pilieni, rūsas pēdas, neparastas skaņas caurulēs vai individuālajā sistēmā pēkšņi būtiski mainījies spiediens. Šīs pazīmes vairs nav tikai nepatīkama siltuma sadale.
Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājam pirmais kontakts parasti ir mājas administrators, biedrība vai par apkures sistēmu atbildīgā persona. Uzreiz ir vērts pateikt konkrēti: kurā istabā radiators nedarbojas, vai tas ir auksts viss vai tikai daļēji, vai problēma radās, sākoties sezonai, vai atkārtojas katru gadu. Jo mazāk vispārīga apgalvojuma „pie mums ir auksti” un jo vairāk skaidru detaļu, jo ātrāk būs saprotams, vai nepieciešams atgaisot sistēmu, regulēt stāvvadu vai meklēt bojājumu dzīvoklī.
Meistars ne vienmēr ierodas mājās tāpēc, ka kaut kas būtu izdarīts nepareizi. Apkures sistēma ir kopīga ķēde, kurā satiekas dažādi dzīvokļi, cauruļvadi, spiediens un sezonāla iedarbināšana, tāpēc darbiniekiem cēlonis jāmeklē ne tikai pie viena radiatora. Tomēr iedzīvotāja vērīgums šeit patiešām ir svarīgs: vienkārša apskate pirms zvana var palīdzēt izvairīties no liekas gaidīšanas un ātrāk atgriezt siltumu mājās.
Radiators mājās ir kā klusa zīme, ka pienācis aukstais gadalaiks: par to atceramies tikai tad, kad tas sasilst ne tā, kā gaidījām. Pirms dusmām un steidzama zvana ir vērts uz dažām minūtēm apstāties, pieskarties, apskatīt un saprast, kur pazūd siltums. Dažkārt pietiek pabīdīt aizkaru vai pārbaudīt termostatu, bet, ja ar to nepietiek, skaidri pamanīta problēma palīdz to atrisināt bez lieka satraukuma.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?