Apkure: radiators augšpusē ir karsts, bet apakšpusē tikai remdens? Pirms apkures sezonas vērts pārbaudīt vienu lietu

No rīta mājās ir vēsi, tāpēc pirmais solis ir gandrīz automātisks – roka pieskaras radiatoram. Augšdaļa ir tik karsta, ka plaukstu turēt ilgāk negribas, taču zemāk tas jau ir tikai remdens, bet pie pašas grīdas – gandrīz auksts. Šķiet, radiators it kā darbojas, bet istaba joprojām sasilst gausi.

Šāda situācija bieži tiek pamanīta tieši apkures sezonas pirmajās dienās, kad gribas pēc iespējas ātrāk atgūt mājīgumu. Cilvēks paaugstina temperatūru, aizver logus, varbūt pat vaino visu mājas apkures sistēmu, lai gan problēma dažkārt slēpjas tepat – pašā radiatorā.

Ja radiators augšpusē ir karsts, bet apakšpusē tikai remdens, vērts pievērst uzmanību ne tikai termostata iestatījumam. Biežs iemesls ir apakšpusē uzkrājušies nosēdumi, dūņas vai rūsas daļiņas, kas traucē ūdenim brīvi cirkulēt pa visu radiatora virsmu.

Karsta augšdaļa vēl nenozīmē, ka istaba labi sasilst

Radiators atdod siltumu ar visu savu virsmu. Kad karstums sasniedz tikai augšējo daļu, faktiski nedarbojas visa ierīce, par kuru tiek maksāts apkures rēķins. No pirmā acu uzmetiena atšķirība var šķist neliela, taču vēsākā dienā to ātri sajūt: pie loga velk ar aukstumu, telpā ilgāk saglabājas mitrums, bet, lai sasildītos, nākas paaugstināt iestatījumus.

Šeit ir svarīgi nejaukt divas atšķirīgas pazīmes. Ja radiatora augšdaļa ir auksta, bet apakša silta, biežāk tiek pieņemts, ka tajā uzkrājies gaiss. Taču, ja siltums paliek augšpusē, bet apakša nesasilst, parasti runa ir par netīrumiem, kas nosēdušies radiatora apakšdaļā.

Ar apkures sistēmu ilgtermiņā pārvietojas ne tikai ūdens. Tajā var rasties sīkas metāla daļiņas, rūsa, kaļķi vai citi nosēdumi. Tie dabiski nosēžas lejup un uzkrājas tur, kur ūdenim ir visgrūtāk izkļūt cauri – radiatora apakšējā daļā. Tas ne vienmēr nozīmē nopietnu bojājumu, tomēr ignorēta problēma pati par sevi parasti nepazūd.

Pirms vārstu grozīšanas vērts veikt vienkāršu pārbaudi

Pirms apkures sezonas vai tikko pēc tās sākuma radiators ar roku jāpārbauda visā tā augstumā. Tas jādara uzmanīgi, kad tas jau ir uzsilis: pieskarieties augšdaļai, vidum un apakšējai daļai. Neliela temperatūras atšķirība ir normāla, jo ūdens radiatorā atdziest, atdodot siltumu telpai, taču izteikti auksta apakšdaļa ir signāls, ka cirkulācija varētu būt sliktāka.

Vērts arī pārliecināties, vai termostatiskais vārsts nav iestrēdzis un vai radiatoru neaizsedz biezi aizkari, liels dīvāns vai skapis. Dažkārt mājas sasilst sliktāk nevis sistēmas bojājuma dēļ, bet tāpēc, ka siltums vienkārši tiek iesprostots starp radiatoru un mēbelēm. Radiators var censties, cik grib, bet viens pats tas istabu nepārliecinās.

Ja apkures ierīce sen nav tikusi apkopta, tikai termostata pagrozīšana brīnumu neradīs. Privātmājā radiatoru sistēmu var nākties izskalot, bet daudzdzīvokļu mājā šāds jautājums parasti jārisina ar mājas administratora vai apkures sistēmas uzrauga starpniecību. Pašam atskrūvēt radiatoru, īpaši sezonai sākoties, nav laba doma – viena neuzmanīga darbība var beigties nevis ar mājīgumu, bet ar ūdeni uz grīdas.

Apkure: radiators augšpusē ir karsts, bet apakšpusē tikai remdens? Pirms apkures sezonas vērts pārbaudīt vienu lietuAttēls: Pixabay / ri

Vienam tas ir traucēklis, citam – papildu slogs

Vēsa radiatora apakšdaļa dažādiem cilvēkiem nozīmē ko atšķirīgu. Strādājošs cilvēks var tikai vakarā pamanīt, ka mājās visu dienu bijis nepatīkami vēss. Ģimenei ar maziem bērniem ir svarīgi, lai grīdas līmenī nebūtu aukstuma, jo tieši tur, spēlējoties, tiek pavadīts visvairāk laika.

Senioriem vai cilvēkiem, kuri vairāk uzturas mājās, pat daži grādi bieži šķiet jūtamāki. Viņi var sākt sildīt vienu istabu ar elektrisko sildītāju, lai gan problēma varbūt nav pārāk maza siltuma padeves jauda, bet gan nevienmērīgi darbojošs radiators. Tad pieaug ne tikai diskomforts, bet arī elektrības rēķins.

No otras puses, ēkas apsaimniekotājiem un apkures sistēmu speciālistiem šādas sūdzības ne vienmēr nozīmē vienu ātru risinājumu. Daudzdzīvokļu mājas sistēma ir kopīga: tās darbību var ietekmēt spiediens, balansēšana, cauruļvadu stāvoklis un izmaiņas citos dzīvokļos. Tomēr iedzīvotāja piezīme par konkrētu radiatoru nav sīkums – jo agrāk par to tiek ziņots, jo vairāk laika atliek problēmu izvērtēt pirms lielā sala.

Negaidiet aukstāko nedēļu

Praktiskākais risinājums ir nofotografēt vai pierakstīt, kuri radiatori sasilst nevienmērīgi, un par to paziņot atbildīgajam apsaimniekotājam. Ja dzīvojat privātmājā, vērts konsultēties ar apkures sistēmu meistaru par sistēmas skalošanu un filtru stāvokli. Tikai gaisa izlaišana ne vienmēr palīdz, tāpēc ir svarīgi precīzi aprakstīt, kura radiatora daļa ir auksta.

Tāpat nevajadzētu problēmu maskēt, pastāvīgi pagriežot termostatu līdz maksimumam. Ja siltums radiatora iekšpusē tiek sadalīts slikti, augstāks iestatījums ne vienmēr sildīs labāk – dažkārt tas tikai vairo vilšanos. Daudz lietderīgāk ir noskaidrot cēloni, kamēr vēl nav jāguļ ar papildu segu un jāstrīdas, kurš mājās atkal atstājis logu pusvirus.

Radiators, kas ir karsts tikai daļēji, bieži atgādina ikdienas darbiņu, kas atlikts uz laiku, „kad būs laiks“. Tomēr pirms apkures sezonas dažas pārbaudei veltītas minūtes var palīdzēt izvairīties no nedēļām, kad mājās it kā tiek kurināts, bet mājīguma tik un tā trūkst. Vai tiešām jūsu radiatori šogad sasilda visu istabu, nevis tikai savu augšdaļu?