Pētnieki atklājuši, ka kreatīns var palīdzēt audzēt muskuļus pat bez sportošanas
No rīta aizpogā bikses un pamani, ka kāpnes līdz trešajam stāvam vairs nav tik viegli pārvaramas kā agrāk. Sporta kluba abonements kaut kur guļ atvilktnē, vakaros spēka pietiek labi ja vakariņām un seriālam, bet doma par muskuļu stiprināšanu šķiet atlikta uz „pirmdienu“. Tāpēc ziņa par kreatīnu, kas var veicināt muskuļu augšanu pat bez sportošanas, dabiski piesaista uzmanību.
Pētnieki atklājuši, ka kreatīns var palīdzēt audzēt muskuļus arī bez aktīviem treniņiem. Tomēr tas nav brīnumains solījums, kas ļauj visu dienu sēdēt uz dīvāna un pēc dažām nedēļām cerēt uz sportista ķermeni. Šī uztura bagātinātāja iedarbība ir saistīta ar muskuļu enerģijas rezervēm un to stāvokli, taču cilvēka ikdienas paradumi joprojām ir visas šīs [stāsta] svarīgākā daļa.
Kreatīns daudziem ir pazīstams kā balts pulveris sporta pudelē, kas visbiežāk tiek saistīts ar svaru celšanu vai intensīviem treniņiem. Tomēr muskuļu tēma ir aktuāla ne tikai tiem, kuri sporta zālē skaita atkārtojumus. Tā skar arī vecāku cilvēku, kuram ir grūtāk piecelties no krēsla, cilvēku, kurš strādā sēdošu darbu, kā arī cilvēku, kurš pēc slimības vai ilgākas mazkustības cenšas atgūt spēkus.
Muskuļi vājinās ne tikai tad, kad „laižamies“
Muskuļu masa un spēks nav tikai estētikas jautājums. Spēcīgāki muskuļi palīdz nest iepirkumu maisus, vieglāk kāpt pa kāpnēm, saglabāt līdzsvaru paslīdot un vienkāršāk veikt tos mājas darbus, kuriem parasti neviens īpaši negatavojas. Kamēr ķermenis darbojas bez lielas piepūles, mēs par to reti aizdomājamies. Problēma kļūst redzama tad, kad ierasta kustība pēkšņi prasa vairāk spēka, nekā atceramies.
Muskuļi var samazināties vecuma, mazākas fiziskās aktivitātes, ilgstošas gulēšanas, veselības traucējumu vai vienkārši ļoti mazkustīga dzīvesveida dēļ. Cilvēks ne vienmēr kļūst „slinks“ – dažkārt diena vienkārši ir iekārtota tā, ka no automašīnas līdz darba galdam, bet pēc tam līdz dīvānam tiek noiets pa īsāko ceļu. Ķermenis šādam režīmam pielāgojas, tikai ne tajā virzienā, kādu mēs vēlētos.
Tieši šeit rodas interese par kreatīnu. Tā ir organismā dabiski sastopama viela, ko uzņemam arī ar pārtiku, bet kā uztura bagātinātāju to bieži lieto, lai uzlabotu fiziskās slodzes rezultātus. Pētnieku secinājums, ka tas var būt saistīts ar muskuļu augšanu pat bez sportošanas, ir svarīgs tāpēc, ka atgādina: muskuļu bioloģija nav tikai treniņu un sviedru stāsts.
Ko šāda iedarbība patiesībā var nozīmēt
Kreatīns piedalās procesos, kas palīdz muskuļiem ātri iegūt enerģiju. Tāpēc tas ir kļuvis tik populārs to cilvēku vidū, kuri veic īslaicīgu, intensīvu fizisku slodzi. Tomēr muskuļu izmaiņas, kas tiek pamanītas, lietojot kreatīnu, ne vienmēr nozīmē tikai no jauna izaudzētus muskuļu audus – svarīgas var būt arī šķidruma izmaiņas muskuļu šūnās.
Tāpēc vienam virsrakstam nevajadzētu pārvērsties par solījumu, ka uztura bagātinātājs aizstās kustības. Kreatīns var būt palīgs noteiktās situācijās, taču tas neiemāca ķermenim saglabāt līdzsvaru, neuzlabo kustību koordināciju un neaizstāj ikdienas iešanu. Muskuļiem vajadzīgas ne tikai vielas, bet arī iemesls strādāt.
Tomēr cilvēkam, kurš šobrīd nevar sportot tā, kā vēlētos, šāda ziņa var būt iedrošinoša. Dažkārt ceļš atpakaļ uz aktivitāti jāsāk nevis ar ambiciozu treniņu, bet ar mazākiem soļiem: olbaltumvielām bagātāku pārtiku, pietiekamu miegu, mierīgu pastaigu un ārsta vai speciālista padomu, ja spēku samazināšanās rada bažas. Uztura bagātinātājs var būt viena puzles daļa, bet ne visa kaste.

Vienam tas ir uztura bagātinātājs, citam – jautājums par drošību
Jaunāks, aktīvs cilvēks uz kreatīnu bieži raugās kā uz ierastu sporta rutīnas daļu. Vecākam cilvēkam tas var šķist kā neskaidrs pulveris, ko lieto tikai kultūristi. Savukārt ģimenei, kurā tuvinieks pēc slimības vai vecuma dēļ kustas mazāk, svarīgāki par lielākiem bicepsiem parasti ir ļoti vienkārši centieni: lai cilvēks ilgāk saglabātu patstāvību.
Tomēr patstāvīga uztura bagātinātāju iegāde, īpaši pēc vienas skaļas ziņas izlasīšanas, nav pats gudrākais risinājums. Cilvēki atšķiras pēc veselības stāvokļa, lieto dažādus medikamentus, un viņiem var būt nieru vai citas veselības problēmas. Tāpēc pirms kreatīna lietošanas sākšanas, īpaši tad, ja ir hroniskas slimības, vērts konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, nevis vadīties tikai pēc komentāros atrasta padoma.
Svarīga ir arī otra puse – uztura bagātinātāju tirgus prot ātri izmantot cilvēku cerības. Uz iepakojuma var būt daudz solījumu, bet cilvēks, kurš ir noguris no neveiksmīgiem mēģinājumiem mainīt ķermeni vai atgūt spēkus, vēlas ticēt ātram risinājumam. Tāpēc vērts izvēlēties atbildīgi: nemeklēt „spēcīgāko“ produktu, nedzīties pēc apšaubāmiem maisījumiem un neaizmirst, ka organismam svarīgs ir ne tikai tas, kas iebērts mērkarotē.
Labākais laiks muskuļu stiprināšanai ir nevis tad, kad jau ir grūti piecelties
Darba dienas beigās reti kurš vēlas dzirdēt aicinājumu stundu sportot. Tomēr muskuļiem noder arī tas, kas ir mazāk dramatisks: pastaiga ātrā solī, kāpnes lifta vietā, vingrojumi ar sava ķermeņa svaru mājās, biežāka piecelšanās no darba galda. Tas neizskatās pēc iespaidīgām dzīves pārmaiņām, taču tieši šādas mazas darbības ķermenim sūta signālu, ka spēku ir vērts saglabāt.
Kreatīns, ja tas cilvēkam ir piemērots un tiek lietots pārdomāti, var būt papildu līdzeklis. Tomēr tas vislabāk izklausās nevis kā atļauja nekustēties, bet gan kā iespējamais sabiedrotais atgriešanās ceļā pie kustībām. Galu galā pat neliela muskuļu nostiprināšanās iegūst citu nozīmi, kad vienlaikus rodas lielāka pārliecība par savu ķermeni.
Galu galā cilvēki reti sapņo tikai par lielākiem muskuļiem. Biežāk viņi vēlas nebaidīties no garākas pastaigas, vieglāk panest bērnu vai mazbērnu, pašiem sakārtot māju un vakarā justies nogurušiem no dzīves, nevis no tās vienkāršākajām darbībām. Ja kreatīns var palīdzēt sasniegt šo mērķi, varbūt uz to vērts raudzīties nevis kā uz brīnumu, bet kā uz iespēju pajautāt sev: ko es šodien varētu izdarīt, lai manam ķermenim rīt būtu vairāk spēka?
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?


