Atsakoties no stipri pārstrādātas pārtikas, var uzlaboties ne tikai ķermenis, bet arī pašsajūta

Atsakoties no stipri pārstrādātas pārtikas, var uzlaboties ne tikai ķermenis, bet arī pašsajūta
Atsakoties no stipri pārstrādātas pārtikas, var uzlaboties ne tikai ķermenis, bet arī pašsajūta Attēls: Unsplash / Vitaly Gariev

Ilgu laiku var šķist, ka vakara nogurums ir vienkārši neizbēgams: darbs, ceļš mājup, bērnu lietas, veļa un vakariņas, kas jāizdomā piecpadsmit minūtēs. Tad roka pati sniedzas pēc čipsu pakas, saldētas picas vai salda dzēriena. Paēd ātri, uz īsu brīdi kļūst vieglāk, bet pēc stundas atkal gribas kaut ko uzkost, un garastāvoklis sāk svārstīties bez skaidra iemesla.

Problēma nav tā, ka viens cepums vai gatavs ēdiens sabojā veselību. Visbiežāk tā sākas tad, kad šāda pārtika nemanāmi kļūst par ikdienas pamatu: brokastis ceļā, uzkoda pie datora, ātras vakariņas un deserts „jo diena bija grūta“. Atsakoties no stipri pārstrādātiem produktiem, daudzi vispirms pamana nevis pārmaiņas spogulī, bet vienkāršāku lietu – diena vairs nešķiet tik smaga.

Stipri pārstrādāta pārtika parasti tiek radīta tā, lai tā būtu ērta, ilgi uzglabātos un gribētos to ēst vēl. Tajā bieži ir daudz pievienotā cukura, sāls, rafinētu tauku, bet sātīgumu sniedzošo šķiedrvielu un vienkāršu, atpazīstamu sastāvdaļu – mazāk. Tas nenozīmē, ka obligāti jādzīvo ideāli, taču ir vērts pamanīt, cik lielā mērā ikdienas pašsajūtu nosaka nevis gribasspēks, bet tas, kas mums pastāvīgi ir pa rokai.

Kad pēc ēšanas jūties nevis stiprāks, bet apgrūtināts

Stipri pārstrādāta pārtika bieži rada ātras enerģijas sajūtu, taču tā var būt īslaicīga. Salds brokastu pārslu trauks, smalkmaizīte ar kafiju vai saldināts dzēriens paaugstina enerģiju, bet vēlāk izsalkums atgriežas agrāk, nekā gaidīts. Tad cilvēks mēdz vainot sevi par „vāju disciplīnu“, lai gan ķermenis vienkārši atkal prasa enerģiju.

Kad šķīvī ir vairāk ierastas pārtikas – dārzeņu, augļu, pākšaugu, putraimu, olu, zivju, gaļas, dabīgu piena produktu vai riekstu, – sāta sajūta parasti saglabājas ilgāk. Nav ik stundu jādomā, ko vēl apēst, un ir mazāk nejaušu uzkodu. Arī tas vien var atvieglot dienu: mazāk lēmumu, mazāk vainas sajūtas un mazāk sajūtas, ka ēdiens pastāvīgi pārvalda domas.

Dažiem cilvēkiem pēc uztura pielāgošanas samazinās vēdera pūšanās, smaguma sajūta pēc ēšanas vai haotisks izsalkums vakarā. Citi vairāk izjūt stabilāku garastāvokli un skaidrāku galvu. Protams, pašsajūtu ietekmē miegs, stress, slimības, medikamenti un daudzi citi faktori, tāpēc tikai pārtikas maiņu nevajadzētu uzskatīt par universālu atbildi uz katru kaiti. Tomēr tas var būt ļoti labs sākums, ja vēlaties atgūt vienkāršākas attiecības ar savu ķermeni.

Vakars, kad skapītī paliek tikai ātras uzkodas

Pazīstama aina: mājās atgriežas vēlu, ledusskapis ir gandrīz tukšs, bet ēst gatavot nav ne spēka, ne vēlēšanās. Viens ģimenes loceklis ierosina pasūtīt ēdienu, otrs atver skapīti un atrod cepumus, ātri pagatavojamas nūdeles un vairākas uzkodu pakas. Viss tiek apēsts nevis tāpēc, ka tas būtu ļoti garšīgs vai apzināti izvēlēts, bet tāpēc, ka tajā brīdī tas ir vienkāršākais risinājums.

Šādi vakari neliecina par cilvēka slinkumu. Tie liecina par nogurumu un vidi, kas bieži vien ir labvēlīga tieši ātrai pārtikai. Tai nav vajadzīga plānošana, griešana, trauku mazgāšana vai gaidīšana, tāpēc pēc garas dienas tā uzvar pat vislabākos nodomus.

Tāpēc pārmaiņas nesākas ar aizliegumu nekad vairs neēst picu vai konfektes. Daudz efektīvāk ir mājās turēt vairākus vienkāršus „glābējproduktus“: olas, konservētas pupiņas, saldētus dārzeņus, putraimus, dabīgu jogurtu, augļus vai pilngraudu maizi. No tiem pagatavotas vakariņas ne vienmēr būs ideālas, taču tās var būt uzturvielām bagātākas nekā vēl viens spontāns pasūtījums, pēc kura paliek pilns vēders un tukšuma sajūta.

Atsakoties no stipri pārstrādātas pārtikas, var uzlaboties ne tikai ķermenis, bet arī pašsajūta
Atsakoties no stipri pārstrādātas pārtikas, var uzlaboties ne tikai ķermenis, bet arī pašsajūtaAttēls: Unsplash / Douglas Fehr

Vieniem vajadzīgs laiks, citiem – mazāks spiediens

Vecākiem ar maziem bērniem stipri pārstrādāta pārtika bieži šķiet ātrākais veids, kā izdzīvot saspringtu vakaru. Senioram var būt grūti gatavot vienam cilvēkam vai nest smagus pirkumus. Cilvēkam, kurš strādā maiņās, ne vienmēr ir iespēja ēst tad, kad ķermenis to prasa. Tāpēc teikums „vienkārši gatavojiet mājās“ izklausās vienkāršs tikai tam, kuram ir laiks, spēks un mierīgs ritms.

Mazākās pilsētās vai rajonos izvēli var ierobežot veikalu sortiments un cenas, savukārt pilsētā traucē cita problēma – ēdiens vilina no katra stūra. Ātras uzkodas, saldie dzērieni un gatavie ēdieni bieži tiek piedāvāti tik ērti, ka ir jāpieliek pūles, lai tos nenopirktu. Cilvēks dusmojas ne tikai uz savu izvēli, bet arī par pastāvīgo sajūtu, ka ērtums tiek pārdots ātrāk nekā veselīgāka alternatīva.

Arī uzņēmējdarbības pusi var saprast: produktiem jābūt lētiem, viegli transportējamiem, ilgi uzglabājamiem un pieprasītiem. Arī darbinieki nevar mainīt to, ko ražotāji ievieto produktos vai ko pircējs steigā izvēlas. Tomēr, jo skaidrāk redzamas vienkāršāka sastāva un ērti pagatavojamas izvēles, jo mazāk veselīgāka pārtika izskatās pēc privilēģijas tiem, kam ir daudz laika.

Mazāk aizliegumu, vairāk īstas pārtikas

Pēkšņs mēģinājums izsvītrot visu pārstrādāto bieži beidzas ar vilšanos. Cilvēks dažas dienas ēd tikai „pareizi“, tad nogurst, apēd vairāk, nekā vēlējies, un nolemj, ka viņam neizdosies. Daudz ilgtspējīgāk ir sākt ar vienu skaidru pārmaiņu: saldinātu dzērienu biežāk aizstāt ar ūdeni, saldu uzkodu – ar augli un jogurtu, bet gatavas vakariņas – ar vienkāršu mājās gatavotu ēdienu vismaz dažas reizes nedēļā.

Ir lietderīgi lasīt sastāvu nevis tāpēc, lai baidītos no katra nepazīstama vārda, bet lai saprastu, ko visbiežāk pērkat. Ja produktam ir garš sastāvdaļu saraksts, daudz saldinātāju, cukura, sāls vai tauku, tas ne vienmēr ir „aizliegts“. Tomēr tam nevajadzētu nemanāmi aizņemt lielāko daļu jūsu ikdienas uztura.

Ja jūs nomoka pastāvīgi gremošanas traucējumi, izteikts nogurums, svara izmaiņas vai citas veselības sūdzības, ar pašrocīgiem eksperimentiem vien var nepietikt. Šādā gadījumā situāciju vērts pārrunāt ar ārstu vai uztura speciālistu, īpaši, ja jums ir hroniskas slimības. Veselīgāks uzturs nav sods, un tam nevajadzētu kļūt par jaunu trauksmes avotu.

Atsacīties no stipri pārstrādātas pārtikas nenozīmē dzīvot pēc stingras ēdienkartes vai nekad vairs neļaut sev spontānu baudījumu. Tas drīzāk ir lēmums biežāk izvēlēties ēdienu, pēc kura jūtaties nevis apgrūtināts un izsalcis, bet mierīgi paēdis. Dažkārt lielākās pārmaiņas sākas nevis ar perfektu plānu, bet ar vakaru, kad skapītī vēl vienas pakas vietā atrodat vienkāršu ēdienu, kas patiešām parūpējas par jums.

Abonēt

Rīta vēstule ar 5 lasītākajiem rakstiem

Novērtējiet šo rakstu:

😡  
😕  
😐  
🙂  
😍  

Kraunami duomenys...

Dalīties

Komentāri

Esiet pirmais, kas komentē

E-pasts nav obligāts un netiks publicēts.

Vairāk par šo tēmu

Visas tēmas ziņas

Meklējat vairāk?

Atklājiet citus rakstus