Meža sēņu grozs vairs neietilpst saldētavā: biezs čatnijs glabāsies visu ziemu

Uz virtuves galda jau stāv trešā bļoda ar notīrītām sēnēm, saldētavas atvilktne ķeras maisiņu dēļ, bet roka tik un tā neceļas atstāt skaistās baravikas vai apšubekļus mežā. Sākumā šķiet, ka risinājums ir vienkāršs: apcept un sasaldēt. Taču pēc dažiem šādiem pārgājieniem izrādās, ka saldētavā vairs nav vietas ne ogām, ne pelmeņiem, ne tām vakariņām, ko gribējās pataupīt smagai darba dienai.

Tad daļu guvuma ir vērts pārvērst nevis vēl vienā maisiņā, bet biezā, piesātinātā sēņu čatnijā. Tas nav vienkārši sēņu mērce: saldskāba sīpolu, ābolu, etiķa un meža sēņu masa uz maizes šķēles izklausās tā, ka ar vienu mazu burciņu vakariņām bieži vien nepietiek. Tas ir arī ļoti praktisks veids, kā izmantot ne tikai pašas skaistākās sēnes, bet arī mazākus, nolūzušus un dažādus to gabaliņus.

Čatnijs īpaši noder ziemā, kad gribas pa rokai turēt kaut ko īstu, mājīgu un pēc meža smaržojošu. Tas der pie ceptas gaļas, kartupeļiem, siera, sviestmaizēm, bet dažkārt izglābj arī tad, kad viesi jau ir pie durvīm, bet uz galda vēl ir visai tukšs.

Katlā sēnes saraujas, bet garša tikai sabiezē

Čatnijam vislabāk der stingras meža sēnes: baravikas, apšubekļi, sviestbekas, gailenes vai to maisījums. Svarīgākais ir izmantot tikai tās sēnes, kuras labi pazīstat, un neatstāt nevienu apšaubāmu. Sēnes rūpīgi notīriet, sagrieziet mazos gabaliņos un iepriekš novāriet atbilstoši to sugas ierastajai drošajai pagatavošanas metodei, bet novārījumu nolejiet. Šādam garnējumam nav obligāti jāatlasa tikai cepurītes – mazākie gabaliņi, ilgi sautējot, tik un tā saplūdīs vienā piesātinātā masā.

Aptuveni kilogramam sagatavotu sēņu der divi lieli sīpoli, divi skābenāki āboli, dažas ķiploka daiviņas, apmēram 150–200 ml ābolu vai vīna etiķa, dažas ēdamkarotes cukura, sāls un melnie pipari. Lai garša būtu siltāka, var pievienot šķipsniņu maltu sinepju, kaltētu timiānu vai nedaudz aso piparu. Sīpolus vispirms lēni apcepiet eļļā, lai tie kļūtu mīksti un saldi, pēc tam pievienojiet sēnes, ābolus un garšvielas. Etiķi un cukuru pievieno nevis modes vārda dēļ – tieši tie piešķir čatnijam patīkamo kontrastu, kas atdzīvina sēņu smagnējo garšu.

Visu sautējiet platā katlā uz mazas uguns, laiku pa laikam apmaisot, līdz masa kļūst manāmi biezāka. Parasti tam vajadzīga aptuveni stunda, dažkārt ilgāk – tas atkarīgs no sēņu mitruma un katla platuma. Šeit nav vērts steigties: ja čatnijs vēl ir ūdeņains, uz maizes tas vienkārši notecēs, bet garša šķitīs nepabeigta. Pareizā konsistence tiek panākta tad, kad, pārvelkot ar karoti pa katla dibenu, izveidotā taciņa dažus mirkļus paliek redzama.

Beigās pagaršojiet un koriģējiet garšu. Vieniem patīk skābāks, citiem – saldāks čatnijs, tāpēc etiķi un cukuru labāk pievienot pamazām, nevis akli ievērot vienu konkrētu daudzumu. Sēnēm patīk sāls, taču arī to pievienojiet piesardzīgi: sautēšanas laikā šķidruma kļūst mazāk, tāpēc pārāk agri bagātīgi sasālīts katls var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu.

Meža sēņu grozs vairs neietilpst saldētavā: biezs čatnijs glabāsies visu ziemuAttēls: Pexels / Leeloo The First

Lielākā kļūda – domāt, ka karsta burka jau nozīmē droši konservētu produktu

Kad čatnijs smaržo tā, ka gribas to uzreiz ēst ar karoti, daudzi vēlas piepildīt burkas, aizskrūvēt vāciņus un aiznest uz pagrabu līdz pavasarim. Ar sēnēm šāda pārliecība var būt bīstama. Sēnes ir produkti ar zemu skābumu, tāpēc vienkārša karsta iepildīšana burkās negarantē, ka tās droši var glabāt istabas temperatūrā vai pagraba plauktā.

Visdrošāk mājas virtuvē karsto čatniju iepildīt ļoti tīrās, applaucētās mazās burciņās, atdzesēt un uzglabāt ledusskapī. Tur tas, ja pagatavots tīri un glabāts hermētiski, var priecēt visu ziemu, tomēr burciņu ieteicams marķēt ar datumu un pēc atvēršanas izlietot dažu dienu laikā. Ja vēlaties to glabāt ilgāk vai jums ir vairāk, nekā ietilpst ledusskapī, čatniju ērtāk sasaldēt mazās porcijās. Tā saglabāsiet gan garšu, gan mierīgu prātu.

Etiķis šajā receptē ir svarīgs, taču to nedrīkst uzskatīt par atļauju improvizēti glabāt sēnes skapītī. Neaizstājiet to ar ūdeni, patvaļīgi nesamaziniet daudzumu tikai tāpēc, ka jums nepatīk skābums, un nepaļaujieties tikai uz apgrieztu vāciņu. Ja burkas vāciņš ir uzpūties, pēc atvēršanas atskanējusi neparasta šņākoņa, saturs puto, mainījis krāsu vai smaržu, to nogaršot nedrīkst.

Šāda piesardzība dažkārt šķiet pārspīlēta, īpaši cilvēkam, kurš kopš bērnības atceras ar konserviem nokrautus pagraba plauktus. Tomēr mājās gatavots ēdiens ir pelnījis ne tikai labu garšu, bet arī drošus ieradumus. Sēņu čatnijs nekļūst mazāk mājīgs vai mazāk vērtīgs tikai tāpēc, ka tā vieta ir ledusskapī, nevis tumšā pagrabā.

Ar vienu burciņu bieži vien pietiek, lai atrisinātu visas vakariņas

Šī garnējuma skaistums atklājas nevis vārīšanas laikā, bet pēc dažām nedēļām, kad parastas vakariņas sāk šķist garlaicīgas. Uz grauzdētas rupjmaizes uzziests čatnijs lieliski sader ar biezpienu, maigu kazas sieru vai vienkāršu cieto sieru. Ģimenei, kas vakariņo dažādos laikos, tas kļūst par ātru uzkodu: nav ne jācep, ne jāuzsilda, turklāt garša nav tāda, it kā jūs būtu vienkārši atvēruši nejaušu mērci.

Vecākiem tas var kļūt par nelielu triku pie cepeškrāsnī ceptiem kartupeļiem vai kotletēm, kad bērni uz sēņu ēdieniem raugās aizdomīgi. Senioriem ir ērti turēt mazās burciņas, jo nav jāatkausē liela sēņu porcija un jādomā, kur izmantot atlikumu. Savukārt strādājošajiem čatnijs noder tajās dienās, kad, pārnākot mājās, ledusskapī ir tikai vakardienas gaļa, siera gabaliņš un maize.

Tas der arī pie svētku galda, taču nav obligāti jāpataupa tikai Ziemassvētkiem. Karoti čatnija var iemaisīt sautējumā, uzziest uz burgera maizītes, pasniegt pie ceptas vistas vai likt blakus ceptam sieram. Kad garša ir ļoti koncentrēta, dažkārt pietiek ar vienu karoti, lai vienkāršas pusdienas iegūtu pavisam citu noskaņu.

Cilvēks, pārnesis mājās pilnu grozu ar meža sēnēm, bieži izjūt gan prieku, gan nelielu nastu: žēl izmest, bet visu sakārtot vienā vakarā šķiet bezgalīgs darbs. Čatnijs šo problēmu brīnumainā kārtā neatrisina, taču ļauj daļu guvuma pārvērst par nelielu ziemas krājumu. Kad janvārī atvērsiet burciņu un virtuvē atkal smaržos pēc sīpoliem, āboliem un meža, jūs atcerēsieties nevis pārpildīto saldētavu, bet to dienu, kad mežs dāsni atdeva savu ražu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!