Apkures sezona jau sākas: piecas pārbaudes palīdzēs izvairīties no aukstām telpām un lielākiem rēķiniem

No rīta virtuvē jau ir vēsāks nekā pirms nedēļas. Rokas pašas meklē džemperi, bet pie loga nolikta kafijas tasīte atdziest ātrāk, nekā paspējat to izdzert. Vēl šķiet, ka apkures sezona tikai sākas, tāpēc daudzi vienkārši atmet ar roku: ja būs auksti, pagriezīsim radiatoru stiprāk.

Tomēr tieši pirmās vēsās dienas bieži parāda to, kas mājoklī visu vasaru bija nepamanāms. Vienā telpā radiators ir silts tikai augšpusē, citā pie loga malas jūtams caurvējš, bet katls vai siltummezgls sāk darboties skaļāk nekā parasti. Šādas sīkas lietas vēlāk pārvēršas ne tikai vēsākos vakaros, bet arī rēķinā, kas šķiet nepatīkami liels.

Siltums mājoklī nepazūd viena vienīga iemesla dēļ. Visbiežāk to pamazām aizlaiž vairāki mazi nesakārtoti faktori: gaiss radiatorā, aizsegts siltums, neblīvums pie loga, neprecīzi funkcionējoša regulēšana. Pirms sezona uzņem apgriezienus, ir vērts veikt piecas vienkāršas pārbaudes – tām nav nepieciešama remonta brigāde, taču tās palīdz skaidrāk saprast, kur pazūd komforts.

1. Radiators var būt ieslēgts, bet apsildīt tikai pusi telpas

Pirmā pārbaude – radiatori. Kad apkure jau ir sākusies, uzmanīgi pieskarieties radiatoram dažādās vietās: tas nedrīkst būt acīmredzami auksts augšpusē un krietni siltāks apakšā. Šāda atšķirība bieži nozīmē, ka sistēmā ir sakrājies gaiss un karstais ūdens cirkulē ne tā, kā vajadzētu.

Daudzdzīvokļu mājās iedzīvotājs ne vienmēr var pats veikt atgaisošanu, īpaši, ja nezina sistēmas kārtību. Šādā gadījumā labāk vērsties pie mājas administratora vai apkures sistēmas uzrauga, nevis mēģināt atskrūvēt nezināmu ventili. Individuālajā mājā ir vērts pārskatīt katla instrukciju un pārliecināties, ka spiediens sistēmā ir tāds, kādu norādījis ražotājs.

Radiatoram nepieciešama arī telpa. Smags dīvāns, gari aizkari vai tam pavisam tuvu novietota kumode var kavēt siltā gaisa kustību telpā. Tad cilvēks paaugstina temperatūru, lai gan problēma nav pārāk maz saražotā siltumā, bet gan tajā, ka tas nesasniedz vietu, kur sēž, guļ vai spēlējas bērni.

Viens vakars pie loga pasaka vairāk nekā termometrs

Vakaros bieži notiek pavisam vienkārša lieta: telpā it kā ir silti, bet pie loga sēdēt negribas. Pieliekot roku pie rāmja, jūtams vēsums, aizkars tikko sakustas, bet naktī uz stikla parādās vairāk mitruma. Tas nebūt nenozīmē, ka steidzami jāmaina viss logs, taču tā ir zīme veikt otro pārbaudi – novērtēt logu un balkona durvju blīvumu.

Apskatiet, vai gumijas blīves nav sacietējušas, saplaisājušas vai izkritušas no savas vietas. Tāpat ir vērts pārbaudīt, vai logs, aizverot rokturi, tiek labi piespiests. Dažkārt pietiek noregulēt furnitūru, notīrīt blīvi un kopt to ar šim nolūkam paredzētu līdzekli, lai vēsā gaisa plūsma ievērojami samazinātos.

Šis jautājums ir īpaši svarīgs ģimenēm ar maziem bērniem un senioriem. Viņi ilgāk uzturas mājās un jutīgāk reaģē uz vēsumu, tāpēc termostats nereti tiek pagriezts augstāk viena nepatīkama stūra dēļ. Bet siltums, par kuru tiek maksāts visā mājoklī, turpina klusi aizplūst caur neblīvu spraugu uz āru.

Apkures sezona jau sākas: piecas pārbaudes palīdzēs izvairīties no aukstām telpām un lielākiem rēķiniemAttēls: Pixabay / ClickerHappy

2. un 3. pārbaude: termostats un aizsegtais siltums

Trešā pārbaude ir saistīta ar to, kā tiek regulēta temperatūra. Ja mājoklī ir termostatiskie radiatoru vārsti vai telpas termostats, ir vērts pārbaudīt, vai tos neaizsedz mēbeles, aizkari vai citi siltuma avoti. Termostats, kas atrodas cieši pie radiatora, var „uzskatīt“, ka telpa jau ir sasilusi, lai gan pie galda vai gultas joprojām ir vēsi.

Ceturtā pārbaude – siltuma ceļš telpā. Radiatoru nevajadzētu pārvērst par visas ģimenes veļas žāvētāja aizstājēju, un tā priekšā nevajadzētu atrasties blīvai mēbeļu sienai. Viens uz radiatora izžāvēšanai nolikts dvielis katastrofu neradīs, taču pastāvīgi aizsegta apkures ierīce darbojas sliktāk un liek ilgāk uzturēt augstāku iestatījumu.

Strādājošiem cilvēkiem šeit ir viegli ieslīgt ieradumā: no rīta aizskrien uz darbu, vakarā atgriežas vēsā dzīvoklī un pagriež regulatoru līdz galam. Tomēr augstākais iestatījums ne vienmēr telpu sasildīs ātrāk vai gudrāk. Daudz lietderīgāk ir izvēlēties stabilāku, ikdienai piemērotu temperatūru un ļaut sistēmai mierīgi darboties, nevis pastāvīgi lēkāt no aukstuma līdz pārkaršanai.

5. Katls, ventilācija un mazas pazīmes, kuras nevajadzētu ignorēt

Piektā pārbaude ir īpaši aktuāla individuālo māju iedzīvotājiem – apkures iekārtas stāvoklis. Katlu, siltumsūkni vai citu iekārtu nevajadzētu atstāt bez uzmanības tikai tāpēc, ka iepriekšējā sezonā tas darbojās nevainojami. Neparastas skaņas, spiediena izmaiņas, paziņojumi ekrānā, pilēšana vai biežāka ieslēgšanās ir iemesls konsultēties ar speciālistu vēl pirms sala, nevis tad, kad mājoklī jau ir vēsi.

Šeit ir svarīgi saskatīt arī otru pusi. Apkures sistēmu uzraugi un meistari rudenī vienlaikus saņem daudz izsaukumu, bet daļa bojājumu ir saistīti ar to, ko iedzīvotāji varēja pamanīt agrāk. Uzņēmumiem un administratoriem ir svarīgi skaidri informēt, kur vērsties un ko iedzīvotājs var droši pārbaudīt, taču arī pašiem iedzīvotājiem nevajadzētu ignorēt atkārtotus signālus.

Arī ventilāciju nevajag jaukt ar siltuma izšķērdēšanu. Īsa, intensīva telpu vēdināšana parasti ir labāka nekā visu dienu atstāts pusvirus logs. Svaigs gaiss ir vajadzīgs gan cilvēkiem, gan mājoklim, taču pastāvīga sprauga logā apkures sezonā nozīmē, ka sistēma mēģina kompensēt to, ko neviens patiesībā nevēlas – apsildītu ārtelpu.

Šīs piecas pārbaudes negarantēs, ka ziema būs lēta vai ka katrā telpā vienmēr būs vienāda temperatūra. Taču tās atgriež vienkāršu kontroles sajūtu: pirms pagriezt radiatoru stiprāk, var saprast, vai siltums patiešām nenonāk telpā vai arī tas vienkārši tiek izlaists veltīgi. Mājīgs mājoklis sākas nevis ar karstāko radiatoru, bet ar uzmanību tiem mazajiem faktoriem, kurus vasarā ir tik viegli palaist garām.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!