Viena kļūda pie plīts nemanāmi palielina gāzes rēķinu: daudzi to pieļauj ik dienu

Šķiet, kas tur īpašs – uzlikāt katlu uz plīts, pagriezāt lielāko degli uz maksimālo jaudu un gaidāt, kad ūdens ātrāk uzvārīsies. Tā rīkojas daudzi, īpaši tad, kad jāsteidzas: makaroni vakariņām, zupa bērniem, kafija katliņā, panna ar kartupeļiem. Tomēr tieši šis ieradums var nemanāmi palielināt gāzes patēriņu. Nevis tāpēc, ka gatavojat daudz, bet tāpēc, ka daļa siltuma vienkārši aiziet gaisā.

Ja mājās ir gāzes skaitītājs vai izmantojat gāzi no balona, šādi sīkumi ar laiku vairs nebūt nav sīkumi. Vienā reizē atšķirību nejutīsiet, bet, ja katru dienu mazu katlu liekat uz lielākā degļa, gāze deg ne tikai ēdienam, bet arī virtuves gaisa sildīšanai.

Lielākā kļūda – pārāk liela liesma mazam katlam

Galvenais noteikums ir ļoti vienkāršs: liesmai jāsilda katla vai pannas dibens, nevis jāapņem tā malas. Ja redzat, ka uguns ceļas gar malām, tā nav „ātrāka gatavošana“. Tā ir vienkārši izšķērdēta enerģija. Siltums vairs nenonāk tur, kur vajag, bet daļa no tā aizplūst uz sāniem un silda virtuvi.

Daudzi domā, ka lielāka liesma vienmēr nozīmē ātrāku rezultātu. Daļēji tā ir – līdz zināmai robežai. Bet, kad liesma jau sniedzas ārpus trauka dibena, ieguvuma gandrīz vairs nav. Katla saturs nesasilst proporcionāli ātrāk, bet gāze tiek patērēta vairāk. Tas ir tāpat kā liet ūdeni garām un brīnīties, kāpēc glāze piepildās tik lēni.

Tāpēc mazam katlam vajadzīgs mazāks deglis, vidējam – vidējs, bet lielam katlam vai platai pannai – lielāks. Izklausās elementāri, bet virtuvē bieži uzvar ieradums, nevis loģika.

Arī pārāk mazs deglis nav labs risinājums

Otra galējība – likt lielu katlu uz pārāk maza degļa. No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka tā tiek taupīts, jo liesma ir mazāka. Tomēr šādā gadījumā ēdiens uzsilst nevienmērīgi, katla malas ilgi paliek vēsākas, bet gatavošana aizņem vairāk laika. Gala rezultāts var būt tāds pats vai pat sliktāks – gāze deg ilgāk, bet ēdiens tik un tā gatavojas neērti.

Īpaši tas jūtams, vārot lielāku daudzumu zupas, sautējumu vai kartupeļus. Ja trauks ir liels, tam vajadzīgs atbilstošs deglis, bet liesmu tik un tā ir vērts noregulēt tā, lai tā nesniegtos pāri dibena malām. Citiem vārdiem sakot, svarīgākais nav maksimāli maza vai maksimāli liela uguns, bet gan pareiza attiecība.

Vāks var ietaupīt vairāk, nekā šķiet

Vēl viena vienkārša lieta, ko cilvēki bieži aizmirst, ir vāks. Vārot bez vāka, siltums aizplūst ātrāk, ūdens uzsilst ilgāk, bet ēdiens tiek gatavots ne tik efektīvi. Uzliekot katlam vāku, ūdens uzvārās ātrāk, ēdiens saglabā vairāk siltuma, un liesmu var samazināt agrāk.

Svarīgi ir arī tas, ka pēc uzvārīšanās nav nepieciešams atstāt vislielāko uguni. Kad ūdens jau vārās, milzīga liesma bieži neko nepaātrina – ūdens tik un tā vārās tajā pašā temperatūrā. Šādā brīdī var samazināt karstumu tik daudz, lai vārīšanās turpinātos mierīgi, bet šķidrums nešļakstītos pāri malām.

Tas pats attiecas uz sautējumiem, putrām un zupām. Bieži vien pēc uzvārīšanās pietiek ar vājāku liesmu, un ēdiens tik un tā gatavojas normāli. Vienīgā atšķirība ir tā, ka gāze tiek izmantota gudrāk.

Vairāki ieradumi, kas samazina patēriņu

Ja ēdiens jau ir gandrīz gatavs, degli var izslēgt dažas minūtes agrāk. Katls, panna un pats ēdiens vēl kādu laiku saglabā siltumu, tāpēc daži ēdieni mierīgi „pabeidzas“ bez papildu uguns. Protams, tas neder visam, bet, vārot putraimus, sautējot vai sildot ēdienu, šis ieradums patiešām var noderēt.

Nelielam ūdens daudzumam dažkārt ērtāk izmantot elektrisko tējkannu, nevis ilgstoši karsēt katlu uz gāzes plīts. Nelielam ēdiena daudzumam nav nepieciešams ieslēgt arī lielo cepeškrāsni – tās uzkarsēšanai vajadzīgs daudz enerģijas, tāpēc dažām sviestmaizēm vai nelielai porcijai tā bieži ir slikta izvēle. Šādos gadījumos izdevīgāka var būt panna, mikroviļņu krāsns vai cita ātrāka metode.

Vērts pievērst uzmanību arī pašai liesmai. Tai vajadzētu būt stabilai un zilai. Ja liesma ir dzeltena, oranža, dūmo vai jūtama gāzes smaka, tas vairs nav taupības, bet gan drošības jautājums – šādā gadījumā labāk pašiem neko neaiztikt, bet vērsties pie speciālistiem.

Virtuvē nav vajadzīgi nekādi lieli brīnumi. Pietiek izvēlēties piemērotu degli, neuzlikt pārāk lielu liesmu, biežāk izmantot vāku un samazināt karstumu, kad ēdiens jau vārās. Tie ir mazi ieradumi, bet tieši no tiem arī veidojas rēķins, kas mēneša beigās vai nu kaitina, vai patīkami pārsteidz.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!