Plastmasas logiem ir “ziemas režīms”: viens pagrieziens var samazināt caurvēju, taču ir viena kļūda

Kad ārā kļūst vēsāks, mājās pēkšņi atklājas tas, ko vasarā gandrīz nepamanām. Pie loga it kā nav cauruma, stikls ir vesels, rāmis nav ieplaisājis, bet, apsēžoties uz dīvāna, jūtama nepatīkama auksta gaisa kustība. Vieni uzreiz vaino nekvalitatīvu montāžu, citi līmē blīvējuma lentes, vēl citi apsver domu, ka pienācis laiks mainīt logus. Tomēr dažos gadījumos problēma var būt daudz vienkāršāka – plastmasas loga vērtne vienkārši pārāk vāji piespiesta blīvei.

Ikdienas valodā to bieži sauc par plastmasas logu “ziemas režīmu”. Patiesībā tā nav atsevišķa maģiska funkcija, kas bez izņēmuma piemīt visiem logiem. Visbiežāk runa ir par vērtnes piespiešanas pie rāmja regulēšanu, kad īpašas aizvēršanas tapas, ko sauc arī par ekscentriķiem jeb sēnes formas tapām, tiek pagrieztas tā, lai logs aizveroties stiprāk piespiestu gumijas blīvi. Speciālisti uzsver, ka šāda regulēšana nav visu plastmasas logu universāla “ziemas funkcija”, bet gan konkrētās furnitūras piespiešanas korekcija.

Kur meklēt to “skrūvi”?

Atveriet logu un apskatiet vērtnes sānu, visbiežāk to pusi, kur atrodas rokturis. Tur vajadzētu pamanīt mazas apaļas vai ovālas metāla tapas. Dažiem logiem tajās ir atvere sešstūra atslēgai, citiem – atzīme, punktiņš, iegriezums vai vienkārši ovāla forma. Tieši šīs tapas, aizverot logu, aizķeras aiz rāmī esošajām plāksnītēm un nosaka, cik stipri vērtne tiek piespiesta.

Ja tapas ir regulējamas, tās var nedaudz pagriezt. Daudzos logos stiprāka piespiešana nozīmē, ka atzīme vai ekscentriķa platākā daļa tiek pagriezta telpas vai blīves virzienā, tomēr šeit jābūt uzmanīgiem: dažādu ražotāju furnitūrai virziens var atšķirties, turklāt dažas tapas vispār nav regulējamas. Tāpēc akli pagriezt visus logus “pēc internetā atrastajām instrukcijām” nav laba doma.

Vienkāršs veids, kā pārbaudīt, ir papīra lapas tests. Ievietojiet parastu papīra lapu starp vērtni un rāmi, aizveriet logu un mēģiniet lapu izvilkt. Ja tā izslīd ļoti viegli, attiecīgajā vietā piespiešana var būt pārāk vāja. Ja lapa turas ar nelielu pretestību, blīvējums parasti ir labāks. Šādu testu vērts veikt vairākās loga vietās, jo vienā pusē vērtne var būt labi piespiesta, bet otrā – pārāk vāji.

Kad “ziemas režīms” patiešām palīdz?

Šāda regulēšana var palīdzēt, ja pa logu jūtams neliels caurvējš, vējainā dienā dzirdama svilpošana vai pie vērtnes malas jūtama vēsāka gaisa plūsma. Ja blīves joprojām ir elastīgas, rāmis nav deformējies un logs normāli aizveras, neliela piespiešanas palielināšana var samazināt siltuma zudumus un uzlabot komfortu.

Tomēr ir svarīgi saprast robežu. Ja logs acīmredzami ķeras, to ir grūti aizvērt, rokturis jāspiež ar spēku, vērtne ir nosēdusies vai starp rāmi un sienu redzamas spraugas, ar ekscentriķa pagriešanu vien problēmu atrisināt nevarēs. Šādā gadījumā var būt nepieciešams regulēt eņģes, pacelt vai nocentrēt vērtni, nomainīt blīves vai pārbaudīt pašu montāžu. Logu remonta speciālisti uzsver, ka pirms piespiešanas palielināšanas ir svarīgi izvērtēt, vai problēma patiešām ir piespiešanā, nevis deformētā vērtnē, nolietotā blīvē vai mehānisma bojājumā.

Kā noregulēt logusAttēls: Ilustratīvs attēls

Lielākā kļūda – atstāt visstiprāko piespiešanu uz visu gadu

Uzzinot par “ziemas režīmu”, daži cilvēki uzreiz maksimāli pievelk visus logus un tā arī atstāj tos uz visu gadu. Tas var šķist loģiski: ja piespiež stiprāk, tātad ir siltāk. Taču logam tas ne vienmēr nāk par labu. Pārāk stipri un pārāk ilgi saspiesta gumijas blīve ātrāk zaudē elastību, saspiežas, sacietē un ilgtermiņā tieši sliktāk nodrošina blīvējumu. Tāpēc vasarā ieteicams samazināt piespiešanu, ja konkrētā furnitūra to ļauj izdarīt.

Vēl viena kļūda ir pagriezt tikai vienu tapu. Ja loga vērtnē ir vairāki ekscentriķi, tie jāregulē vienmērīgi. Pretējā gadījumā viena loga vieta būs stipri piespiesta, bet otra paliks vaļīgāka. Tādējādi var nevis uzlabot blīvējumu, bet tikai izjaukt aizvēršanās līdzsvaru.

Ko vēl vērts izdarīt pirms ziemas?

Pirms ķerties pie regulēšanas, logu vajadzētu vienkārši apskatīt. Notīriet blīves no putekļiem, pārbaudiet, vai tās nav saplaisājušas un nav izkļuvušas no savas vietas. Ja blīve ir cieta, saplaisājusi vai vietām saplacināta, piespiešanas palielināšana var palīdzēt tikai īslaicīgi. Šādā gadījumā labāk domāt par blīvju nomaiņu.

Tāpat vērts apskatīt furnitūru – vai logs viegli atveras, vai rokturis griežas bez krakšķēšanas, vai vērtne nekur neķeras. Ja mehānisms iestrēgst, nevajadzētu to lauzt ar spēku. Logu furnitūra ir diezgan precīza sistēma, tāpēc pārmērīgs spēks var tikai padziļināt problēmu.

Īsumā – plastmasas logiem patiešām bieži ir iespēja regulēt piespiešanu, un ikdienā to sauc par “ziemas režīmu”. Viens neliels pagrieziens var samazināt caurvēju un uzlabot blīvējumu. Tomēr tas nav universāls līdzeklis pret visām aukstuma problēmām. Ja logs ir vecs, blīves sacietējušas, vērtne deformējusies vai montāža ir nekvalitatīva, viena skrūve brīnumu neizdarīs.

Labākais noteikums ir vienkāršs: ja pa logu nedaudz velk, pārbaudiet piespiešanu. Ja logu ir grūti aizvērt, tas svilpo pat pēc regulēšanas vai rokturis jāspiež ar spēku – labāk vairs neko negriezt, bet izsaukt meistaru. Dažkārt mājas siltumu izglābj viens pagrieziens, bet reizēm tas pats pagrieziens tikai apslēpj lielāku problēmu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!