Kad ķermeni nomoka iekaisums: kādas ikdienas pārmaiņas var palīdzēt justies labāk

No rīta cilvēks pieceļas it kā būtu pietiekami izgulējies, bet ķermenis joprojām jūtas smags. Locītavas šķiet stīvas, galva ir apmiglojusies, bet pēcpusdienā atkal gribas kafiju un dīvānu. Dažkārt tam pievienojas vēdera pūšanās, ādas kairinājums vai pastāvīga sajūta, ka organisms strādā virsstundas, lai gan diena tikai sākusies.

Šādas sajūtas ne vienmēr nozīmē kādu konkrētu slimību, tomēr tās bieži liek aizdomāties par iekaisumu. Iekaisums pats par sevi nav ienaidnieks – tā ir dabiska organisma reakcija, kas palīdz cīnīties ar infekcijām un atjaunot bojātus audus. Problēmas sākas tad, kad ķermenis ilgstoši nesaņem iespēju nomierināties.

Tad gribas atrast vienu brīnumainu produktu, uztura bagātinātāju vai stingru diētu, kas visu sakārtotu nedēļas laikā. Tomēr visbiežāk ķermenim vairāk palīdz nevis dramatisks pirmdienas solījums „no šodienas mainu visu”, bet daži mierīgi, ikdienā atkārtojami lēmumi. Tie neaizstāj ārsta palīdzību, bet var kļūt par stabilu atbalstu labākai pašsajūtai.

Iekaisumu bieži veicina ne tikai tas, kas atrodas uz šķīvja

Iedomājieties parastu darba dienu: brokastis steigā, dažas saldas uzkodas pie datora, pusdienas starp zvaniem, vakarā – smags ēdiens, jo beidzot radies laiks kārtīgi paēst. Tam pievienojas maz kustību, spriedze un miegs, ko vēl pirms iemigšanas nozog telefons. Katra no šīm lietām atsevišķi var šķist sīkums, bet kopā tās ķermenim nosūta ļoti skaidru vēstījumu: atpūtas šodien atkal nebūs.

Hronisks, ilgstošs iekaisums var būt saistīts ar dažādiem veselības stāvokļiem, tāpēc pastāvīgas sāpes, neizskaidrojams nogurums, drudzis, svara zudums vai citus satraucošus simptomus nevajadzētu norakstīt tikai uz dzīves tempu. Šādos gadījumos ir svarīgi vērsties pie ģimenes ārsta un meklēt cēloni, nevis pašam izdarīt minējumus. Dažkārt cilvēks mēģina „attīrīt organismu”, lai gan patiesībā viņam nepieciešamas pārbaudes, ārstēšana vai vienkārši skaidrs speciālista plāns.

Tomēr ikdienas ieradumiem ir nozīme tajā, kā mēs jūtamies. Tie nenovērš diagnozes un neaizstāj medikamentus, taču var samazināt papildu slodzi organismam. Ķermenis reti lūdz perfektu dzīvi – biežāk tam vajag nedaudz vairāk miega, īsta ēdiena un pārtraukumu no pastāvīgas steigas.

Uz šķīvja vērts meklēt nevis aizliegumus, bet krāsas

Kad cilvēks jūtas sliktāk, viņš bieži vispirms izsvītro pusi produktu: vairs neēd maizi, augļus, pienu, kartupeļus un vēl veselu kaudzi lietu, kas vakar šķita pavisam nevainīgas. Šāda cīņa ar ēdienu ātri nogurdina, un virtuve sāk atgādināt nevis mājas, bet kontrolpunktu. Daudz ilgtspējīgāk ir sākt nevis ar aizliegumiem, bet ar to, ko var pievienot.

Ikdienas uzturā biežāk lietderīgi izvēlēties dārzeņus, augļus un ogas, pākšaugus, pilngraudu produktus, riekstus, sēklas, zivis vai citus olbaltumvielu avotus. Šāda daudzveidība nodrošina organismu ar šķiedrvielām un vielām, kas tam nepieciešamas normālai darbībai. Nav katru vakaru jāgatavo restorāna cienīgas vakariņas: vienkārši griķi ar dārzeņiem un zivi, zupa ar pupiņām vai dabīgais jogurts ar ogām bieži dod vairāk nekā dārgs „detoksikācijas” dzēriens.

Tajā pašā laikā vērts pamanīt, cik daudz uzturā paliek īpaši pārstrādātas pārtikas, saldu dzērienu, biežas alkohola lietošanas un produktu, ko ēdam nevis tāpēc, ka esam izsalkuši, bet tāpēc, ka diena bijusi pārāk gara. Tas nav aicinājums nekad vairs neēst picu vai kūku. Drīzāk atgādinājums, ka ķermenis jūtas labāk, kad izņēmums paliek izņēmums, nevis kļūst par ikvakara nomierināšanās veidu.

Kad ķermeni nomoka iekaisums: kādas ikdienas pārmaiņas var palīdzēt justies labākAttēls: Pixabay / RitaE

Kustības un miegs iedarbojas klusāk, nekā mēs gaidām

Pēc slikti izgulētas nakts sporta apavi šķiet kā personisks apvainojums, tāpēc ieteikums vairāk kustēties var kaitināt. Taču runa nav par obligātiem nogurdinošiem treniņiem vai mēģinājumu vienā piegājienā kompensēt visas uz dīvāna pavadītās stundas. Pat regulāra pastaiga, nesteidzīga braukšana ar velosipēdu, peldēšana vai stiepšanās vingrojumi var palīdzēt ķermenim izkustēties un mazināt stīvuma sajūtu.

Īpaši daudz dod kustības, kas iekļaujas reālajā dzīvē. Strādājošam cilvēkam tās var būt desmit minūtes ap māju pēc vakariņām, vecākiem – pastaiga, kamēr bērns braukā ar skrejriteni, senioram – mierīgs maršruts līdz veikalam un atpakaļ. Svarīgākais nav soļu lietotnes triumfs, bet regularitāte: ķermenis labāk pieņem mazāku slodzi bieži nekā retu varonīgu pārgājienu svētdienā.

Miegs šajā stāstā arī nav greznība, ko var atlikt līdz atvaļinājumam. Kad nakts pastāvīgi ir īsa vai nemierīga, nākamajā dienā ir grūtāk regulēt apetīti, stresu un enerģiju, bet pat vienkārši lēmumi prasa vairāk gribasspēka. Dažkārt labākās pārmaiņas sākas pavisam neiespaidīgi: vakariņas nedaudz agrāk, pieklusināta gaisma, telefons nevis uz spilvena un pastāvīgāks laiks, kad dodamies gulēt.

Mazāka spriedze nav vājums

Cilvēks var ēst daudz dārzeņu un doties garā pastaigā, bet, ja visu dienu dzīvo ar saspringtiem pleciem, organisms to neaizmirst. Pastāvīgs stress nav tikai slikts garastāvoklis vai rakstura iezīme. Tas bieži izpaužas kā slikts miegs, saspringums ķermenī, haotiska ēšana un sajūta, kad pat brīvs vakars neļauj pa īstam atslābināties.

Šeit īpaši svarīgi ir neuzlikt sev vēl vienu pienākumu – „man ir perfekti jānomierinās”. Vienam palīdz divdesmit minūtes bez ekrāna pie tējas, citam – saruna ar tuvu cilvēku, lēns darbs dārzā vai skaidrs lēmums pēc darba vairs neatbildēt uz ziņām. Ja nemiers, skumjas vai spriedze ieilgst un sāk pārvaldīt ikdienu, vērts meklēt psihologa vai ārsta palīdzību. Rūpes par emocionālo stāvokli nav atsevišķs veselības plaukts – tas ir tieši saistīts ar to, kā jūtas viss ķermenis.

Arī darba devējiem un ģimenes locekļiem der atcerēties, ka cilvēks ne vienmēr ir „slinks” vai „izlutināts”, ja viņam ir grūti izturēt ierasto tempu. Dažkārt aiz kavēšanās, aizmāršības vai atteikšanās vēlreiz palikt virsstundās slēpjas izsīkums. Daudz saprotošāk ir pajautāt, kā cilvēks jūtas, nekā uzreiz vērtēt, cik daudz viņš ir izdarījis.

Labāka pašsajūta reti atnāk ar vienu skaļu lēmumu. Tā biežāk veidojas no vienkāršām lietām: šķīvja, kurā parādās vairāk īsta ēdiena, vakara pastaigas, laikus nodzēstas gaismas un atļaujas sev nebūt produktīvam katru minūti. Kad ķermenis ilgstoši sūta signālus, tas visbiežāk nelūdz pilnību – tas lūdz, lai mēs beidzot to sadzirdētu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!