Žāvētas sēnes glabāju burkā uz skapīša, bet kādu dienu tajās atradu kodes

Sākumā pat nesapratu, ko redzu. Uz virtuves skapīša stāvēja burka ar žāvētām sēnēm – tādām, kuras glabāju gandrīz kā mazu rudens dārgumu. Šķita, ka viss izdarīts pareizi: sēnes izžāvētas, saliktas burkā, vāciņš aizskrūvēts, vieta sausa. Bet kādu dienu paņēmu burku rokās un ieraudzīju to, ko neviens nevēlas redzēt savos pārtikas krājumos – iekšpusē bija redzamas kožu pazīmes.

Tajā brīdī mani pārņēma ļoti nepatīkama sajūta. Ne tikai par pašām sēnēm, kuras bija žēl izmest, bet arī par domu, ka problēma varētu nebūt tikai šajā burkā. Ja žāvētās sēnēs parādījās kodes, tas nozīmē, ka tās var būt arī putraimos, miltos, riekstos, žāvētos augļos vai citos skapīša produktos. Tad es sapratu vienu lietu: ar žāvētām sēnēm nepietiek vienkārši piepildīt burku un aizmirst tās līdz ziemai.

Kāpēc kodes parādās pat hermētiski uzglabātās sēnēs?

Lielākā kļūda, ko pieļāvu, bija domāt, ka burka pati par sevi visu atrisinās. Jā, stikla trauks ir labāks par papīra maisiņu vai atvērtu kārbu, taču, ja burkā jau ir iekļuvušas oliņas vai kāpuri, vāciņš tos neapturēs. Gluži pretēji – iekšpusē tiem var būt droši, silti un mierīgi.

Kodes bieži parādās nevis tāpēc, ka produkts pēc ievietošanas tiek „slikti glabāts“, bet gan tāpēc, ka problēma sākas agrāk. Sēnes var būt nepietiekami izžāvētas, pārāk ilgi turētas atklātā veidā, ievietotas vēl siltas, bet dažkārt kaitēkļu oliņas produktā nonāk vēl pirms tā ievietošanas burkā. Ja virtuvē jau ir pārtikas kodes, tās ļoti ātri atrod jaunu vietu – īpaši tur, kur ir smaržīgs, sauss un ilgstoši nekustināts.

Vēl viena kļūda – glabāšana uz skapīša. Tas šķiet ērti un skaisti, īpaši, ja burkas ir vienādas un kārtīgi saliktas, taču uz skapīša bieži ir siltāks, vairāk gaismas, bet vasarā vai rudenī virtuvē temperatūra var svārstīties. Žāvētām sēnēm patīk tumsa, sausums un vēsums. Tās nav dekorācija, pat ja burkā izskatās skaisti.

Ko es izdarīju, kad atradu kodes?

Pirmais instinkts bija vienkārši izmest šo burku un izlikties, ka problēma ir beigusies. Taču tā rīkoties ir bīstami, jo pārtikas kodes reti aprobežojas tikai ar vienu produktu. Tāpēc vispirms izņēmu visu no šī skapīša un pārbaudīju ne tikai sēnes, bet arī putraimus, rīsus, makaronus, miltus, žāvētus augļus, sēklas, riekstus, tēju. Meklēju ne tikai pašas kodes, bet arī plānus zirnekļtīklam līdzīgus pavedienus, salipušus produkta gabaliņus, mazus kāpurus vai dīvainas drupatas iepakojuma stūros.

Produktus, kuros bija skaidri redzama invāzija, es izmetu. Šeit nav vērts žēlot. Ja sēņu iekšpusē jau ir kāpuri vai kodes, to smarža un garša tāpat būs sabojāta, bet mēģinājums „izlasīt labākās“ tikai rada risku atstāt problēmu virtuvē. Visu, kas radīja kaut mazākās aizdomas, saliku cieši noslēgtos maisos un uzreiz iznesu no mājas, neatstāju atkritumu tvertnē zem izlietnes.

Pēc tam rūpīgi iztīrīju skapīti. Izsūcu stūrus, spraugas, plauktu savienojumus, jo tieši tur bieži slēpjas kāpuri. Pēc tam virsmas notīrīju ar siltu ūdeni un etiķi. Etiķis nav brīnumains inde, taču tas palīdz likvidēt smakas un ēdiena paliekas, kas var pievilināt kaitēkļus. Svarīgākais ir ne tikai pārslaucīt plauktu ar lupatu, bet iztīrīt visas plaisas, stūrus un vietas zem plauktu malām.

Kā tagad glabāju žāvētās sēnes?

Tagad žāvētās sēnes vispirms ļoti rūpīgi pārbaudu. Tām jābūt pilnīgi sausām – ne mīkstām, ne elastīgām, ne „vēl mazliet mitrām“. Ja sēne liecas, nevis lūst, man tas jau ir signāls, ka žāvēšanas var būt par maz. Šādas sēnes labāk vēl papildus pažāvēt, jo mitrums ir lielākais ienaidnieks: tas veicina pelējumu, bojā smaržu un var radīt apstākļus, lai produkts ātrāk sabojātos.

Pirms ievietošanas ilgstošai glabāšanai sēnes var papildus „pasargāt“ ar aukstumu. Vienkāršs veids – ievietot tās hermētiskā maisiņā vai kastītē un paturēt saldētavā 2–3 diennaktis. Tas palīdz samazināt risku, ja produktos būtu palikušas kaitēkļu oliņas vai kāpuri. Pēc izņemšanas no saldētavas ir svarīgi ļaut sēnēm sasilt līdz istabas temperatūrai, neatverot trauku, lai uz tām neveidotos kondensāts.

Glabāšanai izvēlos nevis dekoratīvas burkas uz skapīša, bet hermētiskus traukus tumšā, vēsā vietā. Vislabāk – burkas ar cieši pieguļošiem vāciņiem vai izturīgas kastes ar hermētisku aizdari. Ja sēņu ir vairāk, nelieku visu vienā milzīgā traukā. Labāk vairākas mazākas burkas: ja vienā rastos problēma, nebūtu jāizmet visi krājumi.

Vēl viena lieta, ko sāku darīt, – pierakstu datumu. Uz burkas uzlīmēju mazu etiķeti, kad sēnes izžāvētas vai kad tās ievietotas glabāšanai. Tā ir vieglāk saprast, kas stāv pārāk ilgi. Žāvētas sēnes var glabāties ilgi, taču tās noteikti nav mūžīgas. Ja burka virtuvē stāv divus gadus un neviens to neatver, nevajag brīnīties, ka kādu dienu tajā atradīsiet vairs ne tikai sēnes.

Ko darīt, lai kodes neatgrieztos?

Svarīgākais noteikums – neglabāt sausos produktus atvērtos iepakojumos. Pārtikas kodes mīl putraimus, miltus, riekstus, sēklas, žāvētus augļus, tējas lapas, garšvielas, pat dzīvnieku barību. Tāpēc, ja vienā skapītī glabājat sēnes, bet blakus atrodas atplēsta miltu paciņa vai līdz pusei atvērts riekstu maisiņš, risks palielinās.

Pēc šīs pieredzes sāku biežāk pārskatīt krājumus. Ne katru dienu, bet vismaz reizi pāris nedēļās atveru skapīti un pārbaudu, vai nav mazu lidojošu kožu, vai produkti nav salipuši, vai iepakojumos nav dīvainu pavedienu. Tas aizņem dažas minūtes, taču var izglābt visu skapīša saturu.

Var izmantot arī pārtikas kožu slazdus, taču tie vairāk palīdz pamanīt problēmu, nevis to pilnībā atrisināt. Ja kodes jau vairojas produktos, ar slazdu vien nepietiks – jāatrod avots un tas jālikvidē. Lauru lapas, krustnagliņas vai lavandu dažkārt ievieto skapīšos smaržas dēļ, taču es tās neuzskatītu par nopietnu aizsardzību. Kārtība, sausums, hermētiski trauki un regulāra pārbaude darbojas daudz drošāk.

Tagad uz žāvētām sēnēm raugos citādi. Tas nav vienkārši produkts, ko var nolikt jebkur un aizmirst. Tie ir krājumi, kas jāsargā tikpat atbildīgi kā labs ievārījums vai skābēti dārzeņi. Jo atvērt burku un tās iekšpusē meža smaržas vietā atrast kodes – tā patiešām ir nepatīkama mācība. Par laimi, no tās var izvairīties, ja sēnes tiek labi izžāvētas, glabātas hermētiski, tumsā, vēsumā un vismaz laiku pa laikam pārbaudītas.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!