Ziemassvētkiem sāku krāt jau oktobrī: katru nedēļu atliekot 25 eiro atsevišķā kontā

Agrāk Ziemassvētki mani vienmēr pārsteidza vienādi. Šķiet, vēl tikai oktobra sākums, veikalos tikko parādās pirmās lampiņas un konfektes sarkanos iepakojumos, bet tu pie sevis nodomā: „Vēl ir par agru, vēl paspēšu.“ Tad pienāk novembris, sākas pirmās akcijas, kādam jau vajag dāvanu, kaut kur jāsamaksā par bērnu pasākumu, vēl nāk klāt pārtika, eglīte, rotājumi, un decembra vidū pēkšņi saproti, ka svētki maksās daudz vairāk, nekā gribējās atzīt.

Šogad nolēmu vairs negaidīt brīdi, kad Ziemassvētki kļūst par finansiālu stresu. Oktobrī atvēru atsevišķu kontu un sāku katru nedēļu pārskaitīt tajā 25 eiro. Tā nav milzīga summa, ne arī kaut kāds varonīgs taupīšanas plāns, bet tieši tāpēc tas darbojas. 25 eiro nedēļā vēl nav sāpīga summa, bet pēc dažām nedēļām tā pārvēršas par naudu, kas decembrī var ļoti atvieglot dzīvi.

Ja sāc oktobra sākumā un krāj līdz Ziemassvētkiem, 10–12 nedēļu laikā var sakrāt aptuveni 250–300 eiro. Tas jau nav sīkums. Par šādu summu var nopirkt daļu dāvanu, sagatavoties svētku galdam vai vismaz nesākt decembri ar sajūtu, ka viss gulstas uz vienu algu.

Kāpēc atsevišķs konts mainīja visu

Agrāk mēģināju krāt vienkārši „domās“. Teicu sev, ka šomēnes iztērēšu mazāk, bet atlikušo naudu atstāšu Ziemassvētkiem. Taču realitātē šis atlikums kaut kur pazuda. Vienu nedēļu pārtika maksāja vairāk, nākamajā vajadzēja zāles, trešajā parādījās negaidīts rēķins, un nauda, kurai teorētiski vajadzēja palikt svētkiem, vienkārši izkusa ikdienā.

Atsevišķs konts darbojas citādi. Kad pārskaitu 25 eiro, es tos vairs neredzu galvenajā kontā. Tie vairs nesajaucas ar naudu degvielai, pārtikai vai rēķiniem. Psiholoģiski tas ir ļoti svarīgi, jo nauda, kas atrodas vienā kaudzē, šķiet brīvi pieejama. Bet, kad tā ir nošķirta, tai jau ir konkrēts mērķis.

Vēl labāk, ja pārskaitījumu var iestatīt automātisku. Tad katru nedēļu nav sevi jāpārliecina. Nauda vienkārši aiziet uz Ziemassvētku kontu, bet es pierodu dzīvot bez šiem 25 eiro. Pēc dažām nedēļām tas vairs nešķiet kā krāšana, bet gan kā parasts maksājums sev uz priekšu.

25 eiro nedēļā nešķiet daudz, bet decembrī tas palīdz

Šī plāna lielākais ieguvums nav tikai sakrātā summa, bet arī miers. Kad zini, ka decembra sākumā tev jau būs atsevišķs naudas krājums, Ziemassvētki vairs neizskatās pēc finansiālas katastrofas. Vairs nevajag visu pirkt no vienas algas, aizņemties, izmantot kredītkarti vai pēc svētkiem rēķināt, kā izdzīvot līdz janvāra algai.

25 eiro nedēļā var šķist maz, bet, paskatoties uz to citādi, tā ir viena mazāka vakariņošana pilsētā, dažas impulsīvi iegādātas sīklietas veikalā vai pāris nevajadzīgu pirkumu internetā. Bieži vien mēs iztērējam tik daudz, pat nepamanot. Vienīgā atšķirība ir tā, ka šoreiz šī nauda neizkūst, bet krājas konkrētam mērķim.

Ja budžets ir ļoti saspringts, var sākt ar 10 vai 15 eiro nedēļā. Tas tik un tā ir labāk nekā nekas. 12 nedēļās 10 eiro pārvēršas par 120 eiro, 15 eiro – par 180 eiro, 25 eiro – par 300 eiro. Svarīgākais nav perfekta summa, bet ieradums sākt agrāk, kamēr vēl nav decembra spiediena.

Lai nauda neizkūpētu, izveidoju vienkāršu sarakstu

Ar naudas atlikšanu vien nepietiek, ja nav plāna, kur tā tiks iztērēta. Tāpēc šogad izveidoju ļoti vienkāršu sarakstu: dāvanas, pārtika, rotājumi, neparedzēti sīkumi. Pie katras pozīcijas pierakstīju aptuveno summu. Ne ideāli precīzi, bet tik daudz, lai pats saprastu robežas.

Dāvanām atvēlēju atsevišķu daļu. Tas palīdz neļauties tai dīvainajai decembra sajūtai, kad gribas visiem nopirkt „vēl kaut ko“, jo šķiet, ka viena dāvana ir par maz. Iepriekš nosakot summu, ir vieglāk apstāties. Ziemassvētkiem nevajadzētu būt sacensībām par to, kurš iztērēs vairāk. Dāvanai jābūt pārdomātai, nevis panikā nopirktai.

Arī pārtikai ir vērts noteikt robežu. Svētku galds bieži kļūst par vietu, kur mēs pārspīlējam. Sapērc tik daudz, it kā gatavotos nevis diviem vakariem, bet nedēļai noslēgties mājās. Pēc tam daļa pārtikas paliek, daļa sabojājas, bet nauda jau ir iztērēta. Ja svētku pārtikai ir noteikta summa, ir vieglāk plānot saprātīgi.

Atsevišķi atstāju arī nelielu daļu neparedzētiem gadījumiem. Jo tie vienmēr parādās: iesaiņojamais papīrs, bērnu pasākums, papildu dāvana, viesi, kurus sākumā nebiji plānojis, vai vienkārši vēlme nopirkt kaut ko mājīgu mājām. Ja tam ir neliela rezerve, nav jāaizskar galvenā nauda.

Sākt oktobrī ir daudz vieglāk nekā glābt situāciju decembrī

Oktobris ir ļoti piemērots laiks, lai sāktu krāt Ziemassvētkiem, jo svētki vēl nešķiet pavisam pie durvīm. Vēl nav tā decembra steigas, kad veikali ir pilni ar cilvēkiem, cenas kož, bet lēmumi tiek pieņemti nogurumā. Oktobrī var mierīgi padomāt, kam patiešām pirksim dāvanas, cik varam atļauties un ko šogad nevajadzētu atkārtot.

Man šis krāšanas veids patīk arī emocionālā aspekta dēļ. Ziemassvētkiem vajadzētu būt par mājīgumu, laiku kopā ar savējiem, mājas gaismu un mieru, nevis par konta atlikumu telefonā. Kad finansiālā daļa ir vismaz nedaudz iepriekš sakārtota, svētki kļūst vieglāki. Ne jau maģiski lētāki, bet mazāk haotiski.

Tagad katru nedēļu pārskaitu šos 25 eiro un jūtu, ka daru nelielu, bet ļoti praktisku darbu sava decembra miera labā. Varbūt Ziemassvētki tik un tā maksās vairāk, nekā es vēlētos. Varbūt parādīsies negaidīti pirkumi. Bet šogad tie vismaz neatnāks kā trieciens. Un tikai tāpēc vien sākt oktobrī bija tā vērts.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!