Salstošas rokas un pēdas vakarā: kad ķermenis lūdz nevis siltākas zeķes

„Man atkal ir ledainas kājas, lai gan mājās ir silti.“ Vakarā apsēžoties uz dīvāna, ietinoties segā un beidzot apstājoties pēc dienas darbiem, pirksti dažkārt sāk salt tā, it kā jūs tikko būtu atgriezies no āra. Vieni meklē biezākas zeķes, citi silda plaukstas pie tējas krūzes, taču ne vienmēr nepatīkamais aukstums beidzas, tikai paaugstinot temperatūru telpā.

Visbiežāk tas šķiet kā sīkums, īpaši rudenī vai ziemā. Taču, ja rokas un pēdas salst pastāvīgi, lai gan apkārt ir silti, ja tas traucē iemigt vai tam pievienojas citas sajūtas, ķermenis var mēģināt pateikt ko vairāk nekā tikai „man ir auksti“. Svarīgi nav nobīties, bet pamanīt apstākļus: kad tas sākas, cik bieži atkārtojas un kas notiek vienlaikus.

Vakara aukstums ekstremitātēs dažkārt ir saistīts ar pavisam vienkāršiem dienas ieradumiem. Tomēr dažkārt tas kļūst par zīmi, ka ir vērts ne tikai meklēt siltāku segu, bet arī aprunāties ar ārstu.

Kāpēc aukstums visvairāk jūtams tad, kad beidzot apsēžamies

Dienas laikā ķermenis pastāvīgi pielāgojas: steidzamies uz darbu, kāpjam pa kāpnēm, nesam pirkumus, pusdienu vietā dzeram kafiju, ilgi sēžam pie datora. Vakarā, kad kustību ir mazāk, ekstremitātes bieži atdziest ātrāk. Īpaši tad, ja visu dienu ir bijis maz aktivitāšu, esat sēdējis sakrustotām kājām vai ilgi neesat mainījis pozu.

Roku un pēdu temperatūru ietekmē asinsrite, apkārtējās vides vēsums, nogurums un nervu sistēmas reakcijas. Kad cilvēks ir saspringts, uztraucas vai ilgstoši dzīvo steigas režīmā, ķermenis var citādi sadalīt asinsriti, dodot priekšroku svarīgākajām funkcijām, bet pirkstus atstājot aukstākus. Tāpēc dažkārt salstošas pēdas nav vājuma pazīme, bet gan pārāk garas dienas beigas.

To veicina arī ikdienas sīkumi: nepietiekami uzņemts ēdiens, pārāk maz šķidruma, cieši apavi vai zeķes, smēķēšana, ilgstoša atrašanās vēsā telpā. Dažiem cilvēkiem ekstremitātes īpaši jutīgi reaģē uz temperatūras izmaiņām. Ja nosaluši pirksti ātri sasilst, izkustoties, paēdot vai uzvelkot siltas zeķes, vispirms parasti ir vērts pārskatīt tieši šīs vienkāršās lietas.

Salstošas rokas un pēdas vakarā: kad ķermenis lūdz nevis siltākas zeķesAttēls: Unsplash / Barney Goodman

Gadījumos, kad ar siltumu vien vairs nepietiek

Uzmanības vērta ir situācija, kad aukstums kļūst par pastāvīgu pavadoni neatkarīgi no gadalaika vai istabas temperatūras. Ja vakarā salst ne tikai pēdas, bet arī jūtaties neparasti noguris, trūkst spēka, reibst galva, kāpjot pa kāpnēm trūkst elpas vai pamanāt izteiktu ādas bālumu, ir vērts to pārrunāt ar ģimenes ārstu. Šādiem simptomiem var būt dažādi iemesli, tostarp tādi, kurus iespējams noteikt ar vienkāršām pārbaudēm.

Svarīgs ir arī pats ekstremitāšu izskats un sajūtas. Ja pirksti bieži nobāl, kļūst zilgani vai stipri sarkani, kļūst sāpīgi, notirpst, tirpst vai to krāsa, salstot, acīmredzami mainās, to nevajadzētu norakstīt tikai uz jutīgumu pret aukstumu. Īpaši tad, ja šīs pārmaiņas atkārtojas, ilgst ilgu laiku vai rada bailes iziet ārā pat ne pārāk lielā aukstumā.

Vēl viens iemesls neatlikt konsultāciju ir pēkšņas un neparastas pārmaiņas. Ja viena pēda vai roka ir manāmi aukstāka par otru, parādās stipras sāpes, izteikts pietūkums, vājums, brūcītes nedzīst vai āda maina krāsu, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība. Šeit vairs nav īstais brīdis izmēģināt vēl vienu vilnas zeķu pāri: pēkšņas asinsrites vai nervu darbības pārmaiņas jāizvērtē speciālistiem.

Dažādiem cilvēkiem tas pats aukstums nozīmē ko citu

Senioram salstošas kājas var būt saistītas ar mazāku kustību daudzumu, lietotajiem medikamentiem vai hroniskiem veselības stāvokļiem. Jaunam, daudz strādājošam cilvēkam tas nereti atgādina par pārāk mazu miega daudzumu, neregulārām ēdienreizēm un stundām pie ekrāna. Vecākiem ar maziem bērniem vakara aukstums dažkārt vienkārši nāk kopā ar izsīkumu — kad visu dienu rūpējies par citiem, bet par savām pusdienām un glāzi ūdens atceries tikai pirms gulētiešanas.

Sievietes arī var pamanīt, ka ekstremitātes salst noteiktos dzīves vai cikla periodos, savukārt ļoti tievi cilvēki biežāk jutīgi reaģē uz vēsumu mazāku enerģijas rezervju dēļ. Arī cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām slimībām vai pastāvīgi lieto medikamentus, par no jauna parādījušos aukstuma sajūtu vizītē nevajadzētu klusēt. Tas nav aicinājums pašiem noteikt diagnozi — tikai atgādinājums, ka ķermeņa sajūtas ārstam var būt svarīga detaļa.

Palīdzēt sev var sākt ar mierīgu, nevaroņpilnu vakara rituālu: dažu minūšu pastaigu, vieglām pēdu un ikru kustībām, siltu, bet ne dedzinošu dušu, normālu vakara maltīti un pietiekamu šķidruma daudzumu. Ciešu zeķu vai apavu nomaiņa pret ērtākiem dažkārt dod vairāk, nekā šķiet. Bet, ja aukstums atkārtojas vairākas nedēļas, pastiprinās vai parādās kopā ar citām sūdzībām, gudrākais solis ir pieteikties uz konsultāciju, nevis tikai ciest zem segas.

Siltas zeķes ir labs vakara mājīguma risinājums, taču tām nevajadzētu kļūt par veidu, kā apklusināt ķermeni. Dažkārt tam pietiek ar kustībām, atpūtu un regulāru ēdienu, bet dažkārt tas lūdz pavisam vienkāršu lietu — lai mēs tā signālu sadzirdētu laikus.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!