ASV naftas rezerves samazinājušās līdz zemākajam līmenim 44 gadu laikā – ko tas nozīmē mums?
ASV stratēģiskajās naftas rezervēs palikuši aptuveni 283,8 miljoni barelu – vismazāk kopš 1982. gada. Šis skaitlis var izklausīties kā tuvojoša degvielas trūkuma pazīme, tomēr ir svarīgi saprast, par kādām rezervēm ir runa: tās ir valsts uzkrātās ārkārtas rezerves, kas paredzētas lielām piegādes krīzēm, nevis visa ASV rīcībā esošā vai iegūtā nafta.
Lietuvas autovadītājiem šī ziņa nenozīmē, ka degvielas uzpildes stacijās drīzumā beigsies benzīns vai dīzeļdegviela. Tomēr tā atgādina, cik ātri ģeopolitiski satricinājumi var ietekmēt pasaules naftas tirgu un līdz ar to arī degvielas cenas Eiropā. Tiešā ietekme būs atkarīga ne tikai no ASV rezervēm, bet arī no tā, vai nafta un tās produkti pasaulē tiks piegādāti bez lielākiem traucējumiem.
Ko patiesībā nozīmē zemākais līmenis 44 gadu laikā?
Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas datiem nedēļā, kas noslēdzās 25. septembrī, stratēģiskajās rezervēs bija 283,8 miljoni barelu naftas. Pirms gada tajās bija aptuveni 406,7 miljoni barelu. Tas ir būtisks samazinājums, tomēr stratēģiskās rezerves nav tas pats, kas komerciālās rezerves, kuras naftas uzņēmumi un pārstrādes rūpnīcas izmanto ikdienas darbībā. Tajā pašā nedēļā ASV komerciālajās rezervēs bija aptuveni 423,4 miljoni barelu – par aptuveni 1 % vairāk nekā pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs.
Citiem vārdiem sakot, nelielas valsts rezerves pašas par sevi nenozīmē, ka valstī jau trūkst naftas. Tās drīzāk liecina, ka ASV ir mazāks rezerves “drošības spilvena” slānis, ko varētu izmantot pēkšņa piegāžu pārtraukuma vai citas nopietnas krīzes gadījumā. Stratēģiskās rezerves ir paredzētas tieši šādām situācijām: kad tirgum nepieciešams papildu piedāvājums, kamēr ierastie piegādes ceļi atjaunojas.
Šīs rezerves pēdējos mēnešos samazinājās arī starptautisko pasākumu dēļ. Martā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalstis vienojās izmantot rezerves, reaģējot uz lieliem naftas piegāžu traucējumiem Tuvajos Austrumos. Aģentūra toreiz norādīja, ka traucējumi bija lielākie pasaules naftas tirgus vēsturē, bet stratēģisko rezervju izmantošanai bija jāpalīdz tirgum pārvarēt periodu, līdz atjaunotos ierastās piegādes.
Kāpēc ASV rezerves ir svarīgas arī Lietuvai?
Nafta tiek pārdota pasaules tirgū, tāpēc lieli piedāvājuma traucējumi vienā reģionā var ietekmēt cenas arī tālu no tā. Ja piegādes samazinās vai tirgus dalībnieki baidās, ka to varētu trūkt, naftas cenas var pieaugt. Tas vēlāk var ietekmēt arī degvielas cenas arī Lietuvā, tomēr pārmaiņas ne vienmēr ir redzamas tajā pašā dienā.
To, cik galu galā maksājam degvielas uzpildes stacijā, nosaka ne tikai jēlnaftas cena. Nozīme ir arī naftas pārstrādes izmaksām, degvielas piedāvājumam Eiropā, eiro un ASV dolāra kursam, transportēšanai, tirgotāju maržām un nodokļiem. Tāpēc ASV rezervju samazināšanās nav tiešs skaidrojums tam, kāpēc konkrētā Lietuvas degvielas uzpildes stacijā degviela kļuva dārgāka vai lētāka.
Tomēr Lietuvas autovadītāji jau tāpat vēro, ka cenu pārmaiņas pēdējos gados bijušas būtiskas. Eiropas Komisijas 28. septembra iknedēļas biļetenā tika publicēts, ka vidējā benzīna “Euro 95” cena Lietuvā bija 1,954 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena – 2,253 eiro. Gada laikā, saskaņā ar tiem pašiem datiem, benzīns bija sadārdzinājies par aptuveni 39 %, bet dīzeļdegviela – par 52 %. Šie skaitļi nepierāda, ka cenas izraisīja tikai ASV rezervju samazināšanās: tie vien parāda, kādu fonu izjūt pircēji, kad naftas un degvielas tirgi kļūst jutīgi pret ziņām par piegādēm.
Mazākas rezerves – mazāk iespēju reaģēt uz krīzi
Kad ārkārtas rezerves ir lielas, valdība var tās izmantot kā pagaidu palīdzību tirgum. Tomēr rezerves nav bezgalīgas, un izlietotā nafta ir jāpapildina. Ja rezerves jau ir samazinājušās, rodas jautājums, cik daudz tās vēl var izmantot un cik ātri tās izdotos uzkrāt no jauna. Tas ir īpaši svarīgi, ja vienlaikus tiktu traucēti vairāki piegādes ceļi vai krīze ieilgtu.
Tātad Lietuvas iedzīvotājiem galvenais vēstījums nav “degvielas tūlīt nebūs”. Lielāks risks ir tas, ka jauns starptautisks konflikts, transportēšanas traucējumi vai ierobežots piedāvājums varētu izraisīt papildu cenu kāpumu. Pagaidām vienīgi ASV stratēģisko rezervju līmenis šādu kāpumu negarantē. Cenas būtu jāvērtē kopā ar pasaules ieguvi, pieprasījumu, naftas piegādēm uz Eiropu un tirgu reakciju uz jaunām krīzēm.
Vairāk kaipkada.lt rakstu Google meklētājā
Atzīmējiet mūs kā vēlamo avotu – Google biežāk rādīs mūsu padomus un ziņas sadaļā „Populārākās ziņas“.
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?


