Labas ziņas Lietuvas autovadītājiem: degviela varētu kļūt par 15–20 centiem lētāka

Lietuvas autovadītājiem, kuri pēdējā laikā ar bažām vēro degvielas uzpildes staciju cenu tablo, no Tuvajiem Austrumiem ir pienākusi viena no svarīgākajām pēdējo nedēļu ziņām. Saūda Arābija pēc pārtraukuma atjaunojusi naftas sūknēšanu pa stratēģiski nozīmīgo Austrumu–Rietumu naftasvadu, kas savieno valsts austrumu daļu ar Janbu ostu pie Sarkanās jūras. Šis maršruts ir īpašs ar to, ka ļauj eksportēt milzīgus naftas daudzumus, nešķērsojot Hormuza šaurumu, kura darbība kara un drošības problēmu dēļ ir būtiski traucēta. Ja naftasvada jauda tuvāko nedēļu laikā tiks turpināta palielināt un eksports no Janbu atgriezīsies iepriekšējā līmenī, pasaules tirgū var parādīties lielāks piedāvājums un samazināties daļa cenu paaugstinošā ģeopolitiskā riska. Lietuvas autovadītājam tas var nozīmēt ļoti konkrētu ieguvumu – ja naftas cena un līdz ar to arī benzīna un dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cenas virzīsies lejup, degviela mūsu valsts degvielas uzpildes stacijās varētu kļūt aptuveni par 15–20 centiem lētāka par litru.

Svarīgi saprast, ka runa nav par garantētu cenu kritumu rīt vai nākamnedēļ. Degvielas cenu veido ne tikai nafta, tomēr tieši izejvielu un vairumtirdzniecības naftas produktu cenu dinamika bieži kļūst par pirmo impulsu. Pašlaik viena no lielākajām problēmām pasaules tirgū ir ne tikai naftas daudzums, bet arī tas, cik droši to iespējams izvest no Persijas līča reģiona. Kad lielākā daļa eksporta ir atkarīga no viena šaura un politiski jutīga ūdensceļa, jebkurš uzbrukums, kuģošanas ierobežojums vai jauns militārs incidents uzreiz tiek iekļauts cenā. Saūda Arābijas Austrumu–Rietumu naftasvada darbības atjaunošana vismaz daļēji samazina šo atkarību.

Pēc dronu uzbrukuma apturētais maršruts atkal sācis darboties

Austrumu–Rietumu naftasvada darbība tika apturēta septembra vidū, kad infrastruktūra cieta dronu uzbrukumā. Drošības apsvērumu dēļ Saūda Arābija uz laiku apturēja sūknēšanu, un vienlaikus tika ierobežots arī naftas eksports no Janbu ostas. Tirgum tā bija nepatīkama ziņa, jo tieši šim maršrutam bija jākļūst par vienu no svarīgākajām alternatīvām laikā, kad kuģošana caur Hormuza šaurumu kļuva neuzticama. Tiklīdz kļuva skaidrs, ka cauruļvads nedarbojas, radās bažas, ka Tuvo Austrumu naftas eksports varētu vēl vairāk samazināties, tāpēc tirgotāji sāka cenās iekļaut papildu piegāžu risku.

Tagad situācija mainās. Kuģošanas dati un tirgus dalībnieku informācija liecina, ka naftas plūsmas pa cauruļvadu ir atjaunotas un Janbu terminālī tankkuģi atkal tiek aktīvi iekrauti. Āzijas naftas pārstrādes uzņēmumi arī jau saņem no „Saudi Aramco“ informāciju par gaidāmajām piegādēm un nākamo mēnešu kravu grafikiem. Tiek ziņots, ka Janbu terminālī jau iekrauti tankkuģi ar miljoniem barelu jēlnaftas, bet pēdējās dienās no ostas varētu būt eksportēti aptuveni 2 miljoni barelu dienā.

Tā vēl nav maksimālā jauda. Austrumu–Rietumu naftasvads var transportēt aptuveni 5,5 miljonus barelu dienā, tāpēc, ja tā darbība tiks atjaunota pakāpeniski un bez jauniem traucējumiem, tirgū var atgriezties vēl krietni vairāk naftas. Tieši šis skaitlis ir svarīgs pasaules tirgum – runa nav par dažām papildu tankkuģu kravām, bet gan par maršrutu, kas ik dienu var pārvadāt tādu daudzumu, kurš jau ir nozīmīgs pasaules naftas bilancei.

Kāpēc tas var ietekmēt cenas Lietuvas degvielas uzpildes stacijās

Lietuva pati gandrīz neiegūst naftu, tāpēc mūsu degvielas cenas ir ļoti atkarīgas no pasaules izejvielu un naftas produktu cenām. Ja Tuvajos Austrumos naftas eksports tiek traucēts, sadārdzinās ne tikai pats barels. Pieaug tankkuģu fraktēšanas cenas un apdrošināšanas izmaksas, tirgotāji maksā vairāk par alternatīvām kravām, bet naftas pārstrādes rūpnīcas sāk konkurēt par ierobežotu izejvielu. Visa šī ķēde galu galā var sasniegt arī Lietuvas degvielas uzpildes stacijas.

Kad situācija apgriežas un tirgū parādās vairāk droši transportējamas naftas, process var darboties pretējā virzienā. Samazinās bažas par deficītu, pircējiem vairs nav tik agresīvi jākonkurē par katru kravu, un daļa ģeopolitiskā riska prēmijas var pazust no cenas. Ja šāds kritums saglabājas pietiekami ilgi, tas sāk atspoguļoties arī Eiropas benzīna un dīzeļdegvielas cenās, bet pēc tam – arī mazumtirdzniecības cenās degvielas uzpildes stacijās.

Tieši tāpēc degvielas cenas samazināšanās par 15–20 centiem Lietuvā nav neiespējams scenārijs. Ja pasaules naftas cena lielāka piedāvājuma un mazāka riska dēļ būtiski samazinātos un vairumtirdzniecības degvielas cenas tai sekotu, gala cenā par litru mēs varētu redzēt nevis simbolisku dažu centu, bet gan daudz izteiktāku kritumu. Piemēram, ja litrs benzīna maksā aptuveni 2 eiro, par 15 centiem zemāka cena nozīmētu aptuveni 1,85 eiro, bet par 20 centiem – aptuveni 1,80 eiro par litru. Dīzeļdegvielai, kas pašlaik maksā vēl vairāk, tikpat liels samazinājums būtu īpaši jūtams.

50 litru tvertnei atšķirība jau būtu ļoti skaidra. Par 15 centiem zemāka cena par litru nozīmētu par 7,50 eiro mazāku rēķinu, bet 20 centu kritums – 10 eiro ietaupījumu vienā uzpildes reizē. Cilvēkam, kurš mēnesī izlieto divas vai trīs pilnas tvertnes, tā jau būtu vairāku desmitu eiro atšķirība. Tāpēc naftasvada darbības atjaunošana nav tāla ģeopolitiska ziņa, kurai nav nekādas saistības ar Lietuvas autovadītāju – ja situācija tirgū stabilizēsies, tās ietekme var būt redzama tieši degvielas uzpildes stacijas cenu tablo.

ASV naftas pārstrādes rūpnīcaAttēls: Oleg Kovtun Hydrobio / Shutterstock.com

Lielākais jautājums – Hormuza šaurums

Austrumu–Rietumu naftasvada nozīme vēl vairāk pieaug pašreizējās situācijas dēļ Hormuza šaurumā. Vēsturiski caur šo šauro ūdensceļu tika transportēta aptuveni piektā daļa pasaulē patērētās naftas. Tas ir milzīgs daudzums, tāpēc jebkādi nopietnāki kuģošanas traucējumi uzreiz kļūst par pasaules mēroga problēmu. Ja tankkuģi nevar brīvi pārvietoties, pat valstis, kurām ir pietiekami daudz naftas, saskaras ar problēmu – kā to nogādāt pircējiem.

Saūda Arābijas cauruļvads šajā gadījumā ļauj daļu naftas pārsūknēt cauri visai valstij uz rietumiem un iekraut tankkuģos jau Sarkanajā jūrā. Šādām kravām vairs nav jāšķērso Hormuza šaurums, tāpēc samazinās atkarība no viena bīstama transporta koridora. Jo lielāka būs šī maršruta jauda, jo vairāk Saūda Arābijas naftas varēs eksportēt pat tad, ja problēmas šaurumā nebeigsies.

Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka naftas cenu nosaka ne tikai reāls šodienas deficīts. Tirgus pastāvīgi cenšas novērtēt, kas varētu notikt rīt. Ja tirgotāji baidās, ka rīt varētu pazust vairāki miljoni barelu dienā, cenas pieaug vēl pirms reāla deficīta rašanās. Ja izrādās, ka pastāv funkcionējošs alternatīvs ceļš, daļa šo baiļu izzūd.

Tieši šeit slēpjas labākā ziņa Lietuvas autovadītājiem. Lai cenas samazinātos, pasaulē nav obligāti pēkšņi jāparādās milzīgam naftas pārpalikumam. Dažkārt pietiek ar to, ka samazinās iespējamība, ka tās pietrūks.

Degvielas cenas samazināšanās par 15–20 centiem ir iespējama, taču ne vienā naktī

Tomēr nevajadzētu gaidīt, ka, tiklīdz cauruļvads sācis darboties, nākamajā rītā Lietuvas degvielas uzpildes stacijās cenas nokritīsies par 20 centiem. Degvielas tirgus tā nedarbojas. Vispirms mainās jēlnaftas cena, pēc tam biržās mainās naftas produktu cenas, tad tiek pārrēķinātas vairumtirdzniecības cenas, un tikai pēdējā posmā autovadītājs šo izmaiņu pamana pie degvielas uzpildes pistoles.

Turklāt ievērojamu galīgās cenas daļu Lietuvā veido akcīzes nodoklis, PVN un citas nodevas, kas lētākas naftas dēļ nekur nepazūd. Tāpēc jēlnaftas cenas kritums par 30 procentiem nenozīmē, ka arī benzīns degvielas uzpildes stacijā kļūs par 30 procentiem lētāks. Tomēr, kad naftas un vairumtirdzniecības cenas pietiekami strauji krītas un ilgāk saglabājas zemākā līmenī, cenas izmaiņa par vairākiem desmitiem centu litrā kļūst pilnīgi iespējama.

Tagad svarīgi vērot nevis tikai vienas dienas naftas cenu, bet visu tendenci. Ja Saūda Arābijai izdosies pakāpeniski pietuvināt Austrumu–Rietumu cauruļvadu tā pilnajai aptuveni 5,5 miljonu barelu dienā jaudai, Janbu terminālis turpinās aktīvi eksportēt naftu un pret infrastruktūru nebūs jaunu nopietnu uzbrukumu, spiediens uz cenām pasaules tirgū var mazināties. Ja vienlaikus uzlabosies arī situācija kuģošanas jomā, degvielas tirgū var rasties apstākļi izteiktākam cenu kritumam.

Protams, Tuvie Austrumi joprojām ir ļoti neprognozējams reģions. Viens jauns uzbrukums svarīgai infrastruktūrai, jauni kuģošanas ierobežojumi vai kara eskalācija var ļoti ātri mainīt virzienu un atkal nosūtīt naftas cenu augšup. Tāpēc šodien neviens nevar apsolīt, ka pēc divām nedēļām benzīns Lietuvā noteikti maksās par 20 centiem mazāk.

Tomēr pašreizējā ziņa ir nepārprotami labvēlīgāka par to, ko tirgus pēdējā laikā bija dzirdējis. Viens no svarīgākajiem Saūda Arābijas alternatīvajiem eksporta maršrutiem atkal darbojas, Janbu ostā tankkuģi atkal tiek iekrauti, un sūknēšanas jaudu plānots palielināt.

Ja šis process neapstāsies, Lietuvas autovadītāji varētu sajust ļoti konkrētu rezultātu.

Benzīns un dīzeļdegviela varētu kļūt par 15–20 centiem lētāki par litru.

Nevis tāpēc, ka kāds būtu nolēmis samazināt cenu degvielas uzpildes stacijā, bet tāpēc, ka pasaules tirgū var parādīties tas, kā tam pašlaik visvairāk trūkst – vairāk naftas un mazāk baiļu, ka rīt tās būs vēl mazāk.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!