Naftas cena nokritās zem 100 dolāriem: viens Trampa teikums deva tirgiem cerību, bet degvielas uzpildes stacijās brīnumu vēl negaidiet

Naftas tirgus trešdien reaģēja tā, kā bieži reaģē uz vismazāko mājienu par mieru Tuvajos Austrumos – cenas kritās. Pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Apvienoto Nāciju Organizācijā notikušas „ļoti labas“ ASV un Irānas pārstāvju sarunas, Brent šķiras naftas cena Āzijas tirdzniecībā nokritās līdz 98,91 ASV dolāram par barelu, bet amerikāņu WTI – līdz 89,93 ASV dolāriem. Tas ir svarīgs psiholoģisks līmenis, jo kopš konflikta sākuma Tuvajos Austrumos naftas cena vairākkārt bija pārsniegusi 100 dolāru robežu.

Tirgiem pietika nevis ar galīgu vienošanos, bet tikai ar zīmi, ka pilnīgs strupceļš, iespējams, sāk kustēties. D. Tramps sacīja, ka tikšanās ilga aptuveni trīs stundas, bija produktīva, un vēl viena saruna paredzēta tuvākajā laikā. Tomēr situācija joprojām ir ļoti trausla: Irāna turpina kontrolēt Hormūzas šauruma blokādi, bet ASV turpina Irānas ostu atbildes blokādi, tāpēc jebkurš diplomātiskais progress šeit uzreiz kļūst ne tikai par politisku, bet arī finanšu tirgu ziņu.

Kāpēc nafta reaģēja tik strauji?

Naftas cena pieaug ne tikai tad, kad fiziskajā barelu tirgū patiešām trūkst naftas. Tā ļoti jutīgi reaģē arī uz risku. Ja investori saskata draudus, ka viens no pasaules svarīgākajiem enerģētikas ceļiem – Hormūzas šaurums – var palikt slēgts vai tikt vēl vairāk traucēts, bailes uzreiz tiek iekļautas cenā. Kad parādās kaut vismazākā cerība, ka sarunas var mazināt spriedzi, šī baiļu prēmija sāk sarukt.

Šoreiz papildu spiedienu uz cenām lejup radīja arī ziņas no Saūda Arābijas. Tiek ziņots, ka Rijāda sākusi atjaunot naftas piegādes pa svarīgu cauruļvadu uz Sarkano jūru, kas ļauj daļu plūsmu novirzīt, apejot Hormūzas šaurumu. Saskaņā ar „Reuters“ datiem, pa šo maršrutu Saūda Arābija centās pārvietot aptuveni 4 miljonus barelu dienā – aptuveni 4 procentus no pasaules piedāvājuma.

Tomēr uz lētāku degvielu uzreiz cerēt nav vērts

Lai gan naftas cenu kritums izklausās pēc labas ziņas autovadītājiem, degvielas uzpildes stacijās pārmaiņas parasti neparādās tajā pašā dienā. Degvielas cenu veido ne tikai jēlnafta: tajā ietilpst pārstrāde, loģistika, nodokļi, valūtu kurss, tirgotāju maržas un iepriekšējās cenās iegādāto krājumu aprites cikls. Tāpēc pasaules naftas cenu kritums vispirms parasti ir redzams biržās, bet tikai vēlāk – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū.

Vēl viena svarīga lieta – šodienas kritums balstās uz cerību, nevis parakstītu vienošanos. D. Tramps Apvienoto Nāciju Organizācijā runāja diezgan stingri un vienlaikus pieminēja iespējamu diplomātisku ceļu. Tieši šāds divkāršs signāls tirgiem nozīmē vienu: cenas var kristies, ja sarunas turpināsies, taču tās tikpat ātri var atkal strauji kāpt, ja sarunas sabruks vai reģionā notiks jauns trieciens.

Tirgi tagad gaida nevis solījumus, bet rīcību

Analītiķu vērtējumā pats ASV un Irānas tikšanās fakts ir svarīgs tāpēc, ka naftas tirgus vismaz uz īsu brīdi atkāpās no scenārija „tikai eskalācija“ pie scenārija „varbūt sākas īsts process“. Tomēr tas vēl nav lūzuma punkts. Kamēr Hormūzas šaurums nav pilnībā atvērts un ASV un Irāna nav panākušas konkrētas vienošanās, naftas cena paliks ļoti jutīga pret katru paziņojumu, katru uzbrukumu un katru ziņu par piegādes maršrutiem.

Tāpēc trešdienas cenu kritums ir laba ziņa, bet ne garantija. Tas parāda, cik lielu daļu no naftas cenas šobrīd veido nevis tikai faktisks trūkums, bet bailes. Kad bailes kaut uz īsu brīdi mazinās, barela cena samazinās. Kad tās atgriežas – degvielas tirgi atkal sāk nervozi rēķināt.

Pagaidām autovadītājiem tas nozīmē vienkāršu lietu: pasaules tirgū ir parādījies pirmais nopietnākais atvieglojuma signāls, tomēr līdz acīmredzami lētākai degvielai ikdienas uzpildes stacijās vēl var būt tāls ceļš. Nafta jau reaģēja uz cerību. Tagad būs jāskatās, vai politika šo cerību pārvērtīs reālā vienošanās.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!