Eļļas ieliešana dīzeļdegvielas tvertnē sola ietaupījumu: mūsdienu dzinējam tas var beigties ar dārgu remontu
Degvielas uzpildes stacijā dažkārt vēl var dzirdēt padomu, kas skan gandrīz kā no seniem garāžas laikiem: ielej mazliet eļļas dīzeļdegvielas tvertnē, un dzinējs darbosies vienmērīgāk, degvielas sistēma būs labāk ieeļļota, bet varbūt pat izdosies ietaupīt. Šādu recepti īpaši bieži atceras, iestājoties aukstākam laikam vai tad, kad automobilis sāk skaļāk rūkt un īpašnieks sāk uztraukties par sprauslām.
No malas tas izskatās nekaitīgi. Eļļas pudele maksā krietni mazāk nekā degvielas sistēmas remonts, tāpēc rodas kārdinājums ķerties pie vienkārša risinājuma tepat un tūlīt. Tomēr tieši šāda „vienkārša“ ieliešana tvertnē mūsdienīgam dīzeļautomobilim var beigties nevis ar aizsardzību, bet ar papildu rēķinu servisā.
Svarīgi saprast vienu lietu: vecāku automobiļu pieredze ne vienmēr ir piemērojama jauniem dzinējiem. Dīzeļdzinēji vairāku desmitgažu laikā ir būtiski mainījušies – to degvielas sistēmas kļuvušas precīzākas, jutīgākas pret degvielas īpašībām un mazāk iecietīgas pret garāžas eksperimentiem.
Vecie triki radās pavisam citādiem automobiļiem
Dzinēja eļļas, divtaktu dzinēju eļļas vai citu biezāku šķidrumu ieliešanu tvertnē visbiežāk attaisno ar vienu argumentu – it kā tie uzlabojot degvielas sūkņa un sprauslu eļļošanu. Šāda doma radās laikos, kad dīzeļdzinēji konstrukcijas ziņā bija vienkāršāki, to iesmidzināšanas sistēmas darbojās ar zemāku spiedienu, bet pati degviela varēja atšķirties no mūsdienās pārdotās dīzeļdegvielas.
Mūsdienu automobilī degviela nav tikai tas, kas sadeg cilindrā. Tai jāiziet caur filtriem, augstspiediena degvielas sūkni, ļoti precīzām sprauslām un izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu. Ražotājs visu šo ķēdi projektēšanai izmantošanai ar standartiem atbilstošu dīzeļdegvielu, nevis ar maisījumu, kura sastāvu vadītājs pats nolēmis mainīt.
Dzinēja eļļa vispār nav paredzēta tādai sadegšanai kā dīzeļdegviela. Tai ir citas piedevas, citāds sadegšanas raksturs, un tā atstāj citādas nogulsnes. Pat ja automobilis pēc šāda mēģinājuma uzreiz nenodziest un šķietami turpina braukt kā iepriekš, tas vēl nenozīmē, ka maisījums tam ir palīdzējis.
Lielākā problēma ir tā, ka iespējamās sekas bieži vien nav tūlītējas. Automobilis kādu laiku var braukt ierasti, bet vēlāk parādās grūtāka iedarbināšana, nevienmērīgāka darbība, pastiprināta dūmošana vai brīdinājumi mērinstrumentu panelī. Tad arī pašam īpašniekam ir grūti saistīt problēmu ar to vienīgo pudeli, kas pirms dažām nedēļām tika ielieta tvertnē.
Visdārgāk maksā nevis eļļa, bet tas, ko tā atstāj sistēmā
Dīzeļdegvielas iesmidzināšanas iekārta darbojas ārkārtīgi precīzi. Ja sistēmā nonāk nepiemērota sastāva degviela, var mainīties degvielas izsmidzināšana un sadegšana, un tas nozīmē lielāku slodzi komponentiem, kas tāpat nav lēti. Degvielas filtrs, sūknis vai sprauslas nav detaļas, kuras vairums vadītāju vēlētos mainīt tikai tāpēc, ka izmēģinājuši internetā atrastu padomu.
Vēl jutīgāka vieta ir izplūdes gāzu attīrīšanas sistēma. Daudzos dīzeļautomobiļos tā ir paredzēta kvēpu aizturēšanai un kaitīgo vielu daudzuma samazināšanai, tāpēc papildu sadegšanas atliekas tai noteikti nav laba ziņa. Nogulsnes var apgrūtināt filtra darbību, bet bojājumu meklēšana šādā sistēmā bieži pārvēršas ilgākā un dārgākā servisa apmeklējumā.
Vadītāju šeit ir viegli saprast. Ja automobilis ir vecāks, bet sprauslu vai degvielas sistēmas remonts rada bažas, gribas veikt profilaksi par dažiem desmitiem eiro, nevis gaidīt dažus simtus vai vēl lielāku rēķinu. Tomēr profilakse nav nejauši tvertnē ieliets šķidrums – īpaši tad, ja neviens negarantē tā ietekmi uz konkrēto dzinēju.
Arī otra puse ir vienkārša: servisiem šādi stāsti nav retums, tomēr ne katrs bojājums rodas tikai eļļas dēļ. Degvielas sistēma nolietojas, automobiļi noveco, bet problēmas var radīt arī ūdens degvielā, aizsērējis filtrs vai nekvalitatīva degviela. Tomēr, patvaļīgi mainot degvielas sastāvu, īpašnieks tikai palielina nezināmo faktoru skaitu un apgrūtina gan diagnostiku, gan iespēju izvairīties no remonta.
Ja vēlaties pasargāt dīzeli, vērts sākt ar vienkāršākām lietām
Vadītājam, kurš vēlas parūpēties par automobili, drošākā izvēle ir uzpildīt automobilim piemērotu, kvalitatīvu dīzeļdegvielu un ievērot ražotāja paredzēto apkopi. Degvielas filtru vērts mainīt laikus, jo tieši tas aiztur piesārņojumu un palīdz aizsargāt jutīgo iesmidzināšanas sistēmu. Atliekot šo darbu, vēlāk var nākties risināt daudz nopietnākas problēmas.
Ja dzinēju kļuvis grūtāk iedarbināt, tas zaudējis vilkmi, darbojas nevienmērīgi vai ir palielinājies dūmu daudzums, labāk nemeklēt maisījuma recepti. Šādas pazīmes nav signāls ieliet eļļu – tās liecina, ka automobilim var būt nepieciešama pienācīga diagnostika. Dažkārt iemesls ir salīdzinoši vienkāršs, taču, to ignorējot un maskējot ar paštaisītām piedevām, problēma var tikai palielināties.
Īpaši piesardzīgiem vajadzētu būt cilvēkiem, kuri nesen iegādājušies lietotu dīzeļautomobili. Iepriekšējā īpašnieka paradumus viņi parasti nezina, tāpēc pirmajās ekspluatācijas nedēļās gribas darīt visu, lai automobilis kalpotu ilgāk. Tomēr tieši tad vērts nevis eksperimentēt, bet sākt ar rūpīgu apkopi: pārbaudīt filtrus, apkopes vēsturi un novērtēt, vai jau nav sākušās degvielas sistēmas problēmas.
Dīzelis var būt ekonomisks un ilgmūžīgs, taču tas nemīl minējumus. Eļļa tvertnē var šķist kā vecs, lēts triks, tomēr mūsdienu automobilī īsts ietaupījums sākas nevis ar piedevas pudelīti, bet ar lēmumu nepārvērst savu degvielas sistēmu par eksperimentu laboratoriju.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?