Pētījums: 6 no 10 Lietuvas autovadītājiem lielāks automašīnas remonts radītu finansiālas grūtības

Automašīna sabojājas vai iekļūst avārijā, un servisā izrādās, ka remonts maksās vairāk nekā tūkstoš eiro. Ko tādā gadījumā darīt? Pēc „Edrauda.lt“ pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka šāds rēķins daudziem Lietuvas autovadītājiem būtu nopietna finansiāla problēma. 59,6 % respondentu norādīja, ka nevarētu automašīnas remontam atvēlēt vairāk nekā 1 000 eiro, neradot sev nopietnas finansiālas grūtības. Vairāk nekā trešdaļai – 37,8 % – šis slieksnis ir tikai 500 eiro.

Pēc avārijas 11,4 % aptaujāto automašīnu remontētu tikai tādā apmērā, kādu tajā brīdī ļautu viņu finansiālās iespējas, bet 3,2 % to vispār neremontētu. Atbildot uz jautājumu, no kā vispirms apmaksātu remonta izdevumus, 40,2 % respondentu norādīja personīgos uzkrājumus, 32,4 % – KASKO apdrošināšanu.

Pat lielāki ienākumi nenozīmē, ka remontam ir nauda

Aptauja parādīja, ka gatavība neparedzētiem izdevumiem ir atkarīga ne tikai no ikmēneša ienākumiem. Mājsaimniecībās, kurās ienākumi uz vienu locekli pārsniedz 1 500 eiro mēnesī, KASKO apdrošināšanu izmanto 50 % respondentu. Tomēr lielāki ienākumi paši par sevi neparāda, vai ģimene ir atlikusi naudu dārgam remontam.

„1 500 eiro ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli vēl nenozīmē, ka ģimenei ir brīva vairāku tūkstošu eiro rezerve neparedzētiem izdevumiem,“ norāda Viļņas Universitātes Finanšu katedras profesore Jelena Stankevičiene. Pēc viņas teiktā, cilvēki bieži vērtē to, cik daudz naudas paliek katru mēnesi, bet retu, taču dārgu notikumu mēdz nenovērtēt. Apdrošināšanas prēmija ir skaidrs izdevums šodien, savukārt avārijas iespējamība šķiet tāla.

Vismazāko ienākumu guvējiem remonts būtu vissāpīgākais

Visizteiktākā atšķirība redzama mājsaimniecībās, kurās ienākumi uz vienu locekli nepārsniedz 550 eiro mēnesī. Šajā grupā 65,4 % respondentu nevarētu remontam atvēlēt vairāk nekā 500 eiro bez nopietnām finansiālām sekām. KASKO apdrošināšanu izmantotu 7,7 % aptaujāto.

„Edrauda.lt“ vadītāja Rima Kazlauskaite-Alkine vērš uzmanību, ka cilvēkiem ar mazākiem uzkrājumiem neparedzēts remonta rēķins var būt īpaši smags, lai gan arī apdrošināšanas prēmija viņiem ir papildu izdevums. Autovadītājam ir svarīgi novērtēt ne tikai apdrošināšanas cenu, bet arī to, kādu summu nepieciešamības gadījumā viņš varētu samaksāt no saviem līdzekļiem.

Jaunie autovadītāji biežāk remontētu tikai to, ko var atļauties apmaksāt

18–29 gadus veco aptaujāto vidū 25,2 % norādīja, ka pēc avārijas automašīnu remontētu tikai tādā apmērā, kādu ļautu viņu finansiālās iespējas. Vecākajās grupās šādi atbildējušo bija mazāk: 30–39 gadus veco autovadītāju vidū – 5,1 %, 40–49 gadus veco vidū – 6,5 %, bet 50–65 gadus veco vidū – 9,2 %.

Atšķiras arī KASKO apdrošināšanas izplatība apriņķos. Saskaņā ar aptaujas datiem to bija iegādājušies 45 % Marijampoles apriņķa autovadītāju, 35,1 % Klaipēdas, 34,9 % Kauņas un 34,2 % Viļņas apriņķos. Alītas apriņķī šis rādītājs sasniedz 14,8 %, Utenas – 20 %.

Aptauju pēc „Edrauda.lt“ pasūtījuma šā gada septembrī veica pētījumu uzņēmums „Norstat“.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!