„Volkswagen“ lūdz apturēt Ķīnas hibrīdus, bet pats pērk Ķīnas tehnoloģijas: Eiropa nonākusi krēslas zonā

Eiropas autobūves nozare nonākusi situācijā, kas vēl pirms dažiem gadiem būtu izklausījusies gandrīz neticama. „Volkswagen“ – viens no spēcīgākajiem un atpazīstamākajiem Eiropas autobūves simboliem – aicina Briseli rīkoties pret Ķīnas uzlādējamiem hibrīdiem. Taču vienlaikus pats koncerns iegulda milzīgas summas Ķīnas tehnoloģijās un kopā ar Ķīnas ražotājiem izstrādā jaunus automobiļus.

No pirmā acu uzmetiena tas izskatās pēc divējādas spēles. Publiski – aicinājums aizsargāt Eiropas tirgu no Ķīnas spiediena. Aizkulisēs – sadarbība ar Ķīnas uzņēmumiem, bez kuriem eiropiešiem kļūst arvien grūtāk saglabāt tempu elektromobiļu un hibrīdu sacensībā.

Šis stāsts ir svarīgs ne tikai Vācijai vai Briselei. Tas ir svarīgs arī Lietuvas autovadītājiem, jo no šādiem lēmumiem būs atkarīgs, kādi automobiļi nonāks mūsu tirgū, cik tie maksās un vai Eiropas zīmoli patiešām vēl spēj konkurēt bez Ķīnas tehnoloģijām.

Ķīnas hibrīdi Eiropā aug pārāk strauji, lai tos varētu nepamanīt

„Volkswagen“ vadītājs Olivers Blūme pusgada rezultātu prezentācijas laikā asi izteicās par Ķīnas uzlādējamajiem hibrīdiem Eiropas tirgū. Viņa bažas nav grūti saprast: Ķīnas ražotāji īsā laikā ir ieņēmuši ļoti lielu šī segmenta daļu.

Pirmajā pusgadā Ķīnas zīmoliem bija vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Eiropā pārdotajiem uzlādējamajiem hibrīdautomobiļiem. Vien jūnijā to daļa sasniedza aptuveni trešdaļu tirgus. Tas vairs nav mazs, fonā notiekošs fenomens, bet gan tiešs trieciens senajiem Eiropas ražotājiem.

„Volkswagen“ to izjuta ļoti konkrēti. Uzlādējamais „Tiguan“, kas agrāk bija starp šī segmenta līderiem, nokrita zemāk, un to apsteidza tādi modeļi kā „BYD Seal U“, „BYD Atto 2“ un „Jaecoo 7“. Citiem vārdiem sakot, Ķīnas ražotāji vairs tikai nemēģina iekļūt Eiropā – viņi jau atņem pircējus tradicionālajiem Eiropas zīmoliem.

Un te sākas spriedze. Eiropas ražotāji gadu desmitiem bija pieraduši, ka spēlē savā laukumā. Tagad izrādījies, ka šajā laukumā ir ienākuši konkurenti, kuri var piedāvāt daudz tehnoloģiju, pievilcīgu cenu un arvien drosmīgāku dizainu.

Elektromobiļiem ir muitas tarifi, hibrīdiem – iztrūkums

Eiropas Savienība jau iepriekš ieviesa papildu tarifus Ķīnas akumulatoru elektromobiļiem. Taču uzlādējamie hibrīdi šajā sistēmā neiekļuva. Ķīnas ražotāji ātri atrada vājo vietu un sāka aktīvi piedāvāt Eiropai tieši šādus modeļus.

Tā ir vienkārša tirgus loģika. Ja viens ceļš tiek apgrūtināts, tiek izvēlēts cits. Uzlādējamie hibrīdi daudziem eiropiešiem šķiet kā starpposma risinājums: pilsētā var braukt ar elektrību, bet garākā braucienā paliek benzīna dzinējs. Šādi automobiļi ir īpaši pievilcīgi tiem, kuri vēl neuzticas tikai elektromobilim vai kuriem nav ērtas uzlādes infrastruktūras.

Blūme investoriem skaidri pateica, ka elektromobiļu noteikumi darbojas, taču uzlādējamo hibrīdu jomā situācija, viņaprāt, nedarbojas tā, kā vajadzētu. Vēlāk „Volkswagen“ mīkstināja toni un precizēja, ka vadītājs tieši neaicināja ieviest jaunus muitas tarifus, bet lūdza Eiropas Savienībai apsvērt visus pasākumus, kas nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Tomēr būtība no tā nemainās: Eiropas autobūves milzis vēlas, lai Brisele ātrāk reaģētu uz Ķīnas hibrīdu izaugsmi.

Lielais paradokss – „Volkswagen“ pats paļaujas uz Ķīnu

Šajā stāstā visvairāk uzmanību piesaista nevis pats aicinājums aizsargāt tirgu, bet gan tas, kas notiek vienlaikus. „Volkswagen“ ne tikai konkurē ar Ķīnas ražotājiem, bet arī pats pērk viņu tehnoloģijas.

Koncerns iegādājās gandrīz 5 % „Xpeng“ akciju par aptuveni 700 miljoniem ASV dolāru un vienojās kopīgi izstrādāt divus elektromobiļus Ķīnas tirgum. „Volkswagen“ cer, ka šāda sadarbība ievērojami saīsinās jaunu modeļu izstrādes laiku.

Vēl plašāka vienošanās noslēgta ar Ķīnas valstij piederošo uzņēmumu SAIC. Partnerība pagarināta līdz 2040. gadam, bet līdz 2030. gadam paredzēts izveidot 18 jaunus modeļus, tostarp elektromobiļus, uzlādējamos hibrīdus un modeļus ar palielinātu nobraukuma attālumu. Daļa arhitektūras un tehnoloģiju tiek izstrādāta tieši Ķīnā.

Un te Eiropas autobūves nozares problēma parādās visā pilnībā: tie paši Ķīnas risinājumi, kas Eiropā rada draudus „Volkswagen“, kļūst nepieciešami pašam „Volkswagen“, lai tas neatpaliktu Ķīnas tirgū.

Eiropa aizsargā tirgu vai mēģina iegūt laiku?

No malas tas izskatās pēc mēģinājuma iegūt laiku. Eiropas ražotāji ilgi ticēja, ka viņu stiprās puses ir kvalitāte, vārds, inženierija un tradīcijas. Taču elektromobiļu un viedo tehnoloģiju laikmetā ar tradīcijām vien nepietiek.

Ķīnas uzņēmumi ļoti ātri iemācījās ražot ne tikai lētus, bet arī tehniski konkurētspējīgus automobiļus. Tiem ir spēcīga akumulatoru nozare, ātra programmatūras izstrāde, milzīgs vietējais tirgus un valsts atbalstīts tehnoloģiju attīstības temps. Eiropā procesi bieži ir lēnāki, dārgāki un vairāk apgrūtināti ar regulējumu.

Tāpēc tarifi var palīdzēt īstermiņā, bet tie neatrisina galveno jautājumu: vai Eiropas ražotāji paši spēs piedāvāt tādus automobiļus, kurus cilvēki vēlēsies pirkt nevis muitas sienas dēļ, bet cenas, kvalitātes un tehnoloģiju dēļ?

Ja ne, pircēji tik un tā meklēs alternatīvas. Bet automobiļu tirgus, īpaši Lietuvā, ir ļoti jutīgs pret cenu. Ja Ķīnas uzlādējamais hibrīds maksā mazāk, tam ir labs aprīkojums un pieņemams nobraukums ar elektrību, daļai autovadītāju zīmola izcelsme būs otršķirīga.

Ko tas var nozīmēt Lietuvas autovadītājiem

Lietuvā uzlādējamie hibrīdi nav tik dominējoši kā dažās Rietumeiropas valstīs, tomēr interese par tiem saglabājas. Daļa autovadītāju uz tiem raugās kā uz kompromisu starp benzīna automobili un elektromobili. Īpaši tie, kuri dzīvo ārpus pilsētas, bieži veic garākus attālumus vai kuriem vēl nav ērtas uzlādes iespējas.

Ja Eiropas Savienība nolemtu pastiprināt nosacījumus Ķīnas uzlādējamajiem hibrīdiem, tas varētu ietekmēt cenas un izvēli. Daži modeļi varētu kļūt dārgāki, dažu ražotāju attīstība varētu palēnināties. Taču vienlaikus tas var skart arī Eiropas automobiļus, kuros arvien vairāk tiek izmantotas Ķīnas tehnoloģijas.

Tieši tāpēc parastam pircējam šis stāsts nav tikai politisks strīds. Tas var pārvērsties ļoti konkrētā jautājumā salonā: kāpēc automobilis ir kļuvis dārgāks, kāpēc viena modeļa vairs nav, kāpēc Eiropas zīmolam pēkšņi ir Ķīnas platforma vai programmatūra?

Lielākais jautājums – kurš patiesībā uzvar šajās sacensībās

„Volkswagen“ situācija parāda plašākas Eiropas bažas. Vecajiem autobūves milžiem joprojām ir vārds, rūpnīcas, pieredze un lojāli pircēji. Taču tehnoloģiskais smaguma centrs nepārprotami ir pārvietojies uz austrumiem.

Kad Eiropas ražotājs vienlaikus lūdz aizsardzību pret Ķīnas konkurenci un pats investē Ķīnas tehnoloģijās, tas izklausās pēc klusas atzīšanās: bez Ķīnas jau ir grūti.

Autovadītājiem svarīgākās būs nevis ģeopolitiskās deklarācijas, bet galarezultāts. Viņi izvēlēsies automobili, kas maksā saprātīgi, brauc uzticami, tam ir laba garantija, ērts aprīkojums un tas neizskatās novecojis jau izbraucot no salona. Ja to piedāvās ķīnieši, cilvēki raudzīsies uz ķīniešiem. Ja eiropieši spēs atbildēt, tirgus paliks atvērts cīņai.

Pagaidām „Volkswagen“ stāsts izskatās kā ļoti neērts Eiropas autobūves nozares spogulis. Tajā redzamas ne tikai bailes no konkurences, bet arī atkarība no tām pašām tehnoloģijām, kuras publiski vēlas piebremzēt.