Augustā uzkaisiet zālienam: rudenī tas atjaunosies, kļūs blīvāks un atkal būs koši zaļš

Pēc karstas vasaras zāliens bieži izskatās tā, it kā būtu noguris ne mazāk par cilvēkiem. Vienā vietā tas kļūst dzeltens, citā izretinās, pie taciņām parādās nomīdīti laukumi, bet sausākās vietās zāle sāk atgādināt nevis zaļu paklāju, bet salmu pleķus. Daudzi šādā laikā atmet ar roku un domā, ka zālienu sakopt jau ir par vēlu, taču tieši augusts ir viens no svarīgākajiem mēnešiem, ja vēlaties, lai rudenī pagalms atkal izskatītos dzīvs.

Vasaras beigās augsne vēl ir silta, tāpēc zālei ir labi apstākļi atjaunoties, nostiprināt saknes un sagatavoties vēsākai sezonai. Ja šajā laikā zāliens tiks atstāts bez kopšanas, rudenī tas var kļūt vēl retāks, bet pēc ziemas atjaunosies lēnāk. Tomēr augustā pareizi izvēlēti līdzekļi var paveikt ļoti daudz: nostiprināt zālienu, uzlabot augsni un samazināt sauso laukumu rašanās risku.

Svarīgākā kļūda – vasaras beigās rīkoties tā, it kā būtu pavasaris. Augustā zālienam vairs nav vajadzīga tikai strauja zaļās masas augšana. Tam vajadzīgas stiprākas saknes, izturīgāki stiebri un labāks augsnes stāvoklis.

Kāpēc augusts zālienam ir tik svarīgs

Jūnijs un jūlijs zālienam bieži ir grūtākie mēneši. Saule karsē, lietus parādās neregulāri, bērni, mājdzīvnieki un bieža staigāšana izmīda jutīgākās vietas. Pat ja no attāluma zāliens vēl izskatās zaļš, tuvāk apskatot var pamanīt dzeltenus plankumus, izretinātus laukumus un vājākus zāles stiebrus.

Augustā zāle vēl var diezgan ātri atjaunoties, jo augsne nav atdzisusi. Tas nozīmē, ka saknes aktīvi darbojas, bet pareizi aplaistīti un pabaroti zāliena laukumi paspēj sabiezēt pirms rudens salnām. Tieši tāpēc šis mēnesis ir piemērots ne tikai pļaušanai, bet arī mēslošanai, kailo vietu pārsēšanai un augsnes struktūras uzlabošanai.

Ja vasaras beigās zāliens saņem tikai slāpekli saturošus mēslošanas līdzekļus, tas var ātri kļūt zaļš, taču šāds rezultāts ir maldinošs. Jaunie maigie stiebri īsu laiku izskatās skaisti, bet nepaspēj nostiprināties pirms vēsāka laika iestāšanās. Rudenī šāds zāliens kļūst jutīgāks pret salu, slimībām un mehāniskiem bojājumiem.

Tāpēc augustā ir vērts domāt nevis par ātru efektu, bet par izturību. Zālienam ne tikai skaisti jāizskatās šodien, bet arī jāsaglabā spēks rudenim un ziemai.

Ko augustā kaisīt uz zāliena

Vasaras beigās zālienam labāk piemēroti mēslošanas līdzekļi, kuros ir vairāk kālija un fosfora, bet mazāk slāpekļa. Fosfors palīdz saknēm nostiprināties un dziļāk iesakņoties augsnē, savukārt kālijs palielina augu izturību pret sausumu, salnām un nomīdīšanu. Tas ir īpaši svarīgi zālieniem, kas vasarā tika intensīvi izmantoti vai cieta no karstuma.

Viens no līdzekļiem, ko augustā ir vērts apsvērt, ir bazalta milti. Tie ir samalts vulkāniskais iezis, ko izmanto augsnes uzlabošanai. Bazalta milti satur minerālvielas, kas var papildināt augsni ar magniju, kalciju, dzelzi, cinku un citām vielām. Tie iedarbojas lēni, tāpēc nav tik agresīvi kā daži sintētiskie mēslošanas līdzekļi.

Bazalta milti tiek īpaši novērtēti tāpēc, ka tos ir grūti pārdozēt. Tie zālienu „nenodedzina“ tik viegli kā spēcīgi minerālmēsli, īpaši, ja darbi tiek veikti nevis karstākajā dienas laikā. Tie var arī palīdzēt uzlabot augsnes struktūru un ūdens aizturi, kas ir svarīgi pēc sausām vasaras nedēļām.

Bieži ieteiktā norma ir aptuveni 200 g bazalta miltu uz vienu kvadrātmetru. Tomēr, lietojot pirmo reizi, labāk nepārspīlēt un ievērot uz iepakojuma norādītos ieteikumus, jo dažādu ražotāju produkti var atšķirties.

Vēl viens līdzeklis, par ko dažkārt tiek runāts, ir koksnes pelni. Tie var būt noderīgi, jo satur kāliju, taču tie jālieto uzmanīgi un tikai no tīras, neapstrādātas koksnes. Pelni var arī mainīt augsnes skābumu, tāpēc tos nevajadzētu kaisīt lielos daudzumos vai katru gadu izmantot akli.

Zāliena kopšana rudenīAttēls: Ilustratīvs attēls

Kad kaļķi palīdz un kad tie var kaitēt

Vēl viens līdzeklis, ko daži dārzkopji atceras vasaras beigās, ir kaļķi. Tomēr šeit ir svarīgi nepakļauties principam „ja palīdz vienam, palīdzēs visiem“. Kaļķošana ir noderīga tikai tad, ja augsne zem zāliena ir pārāk skāba.

Zālienam parasti labvēlīga ir augsne ar aptuveni 6,0–7,0 pH. Ja augsne ir pārāk skāba, zālienā var vieglāk izplatīties sūnas, kosa un dažas nezāles. Šādā gadījumā kaļķošana var būt noderīga, taču vislabāk vispirms pārbaudīt augsnes pH ar vienkāršu testu, ko var iegādāties dārza preču veikalos.

Ja augsnes skābums ir normāls, kaļķi kaisīt nevajag. Pārmērīga kaļķošana var traucēt barības vielu uzņemšanu, tāpēc zāliens ne vienmēr kļūs skaistāks – gluži pretēji, tas var sākt vājināties. Tā ir viena no tām dārza kļūdām, kad cilvēks vēlas palīdzēt, bet nodara vairāk ļauna.

Tāpēc drošāka augusta izvēle lielākajai daļai zālienu ir nevis kaļķi, bet rudens tipa mēslošanas līdzekļi vai augsni uzlabojošie bazalta milti. Kaļķi būtu jāizmanto tikai tad, kad tam patiešām ir skaidrs iemesls.

Kā mēslot, lai zāliens nepaliktu svītrains

Pat labi mēslošanas līdzekļi nedarbosies, kā vajadzīgs, ja tie tiks izkaisīti nevienmērīgi. Bieža kļūda ir kaisīt ar roku no spaiņa vai maisa, kad vienā vietā nonāk pārāk daudz, bet citā – gandrīz nekas. Pēc dažām nedēļām tad redzamas svītras, plankumi un nevienmērīga zāliena augšana.

Vislabāk mēslot aptuveni pāris dienas pēc pļaušanas. Zālei nevajadzētu būt pārāk īsai – apmēram 5 cm augstai. Šādā gadījumā mēslošanas līdzekļi vai bazalta milti vieglāk sasniedz augsnes virsmu, bet pats zāliens nav pārāk novājināts pēc pļaušanas.

Darbiem izvēlieties apmākušos, vēsāku dienu vai vakaru. Nevajadzētu mēslot pusdienlaika karstumā, uz pārkaltuša zāliena vai tad, kad stipri pūš vējš. Ja zāliens ir ļoti sauss, pirms mēslošanas to ir vērts aplaistīt, bet pēc mēslošanas – vēlreiz samitrināt, lai vielas sāktu nokļūt augsnē.

Visērtāk izmantot izkliedētāju vai vienkāršu rokas sējmašīnu. Tas palīdz mēslošanas līdzekļus izplatīt vienmērīgāk un samazina risku, ka viens zāliena laukums saņems pārāk daudz, bet cits paliks bez nekā.

Ar kaisīšanu vien nepietiek

Zāliena kopšanai augustā nevajadzētu aprobežoties tikai ar mēslošanas līdzekļiem. Ja zāle tiek pastāvīgi pļauta pārāk īsa, tā ātrāk izkalst, bet saknes kļūst vājākas. Vasaras beigās labāk atstāt vismaz aptuveni 5 cm augstumu, jo garāka zāle nedaudz noēno augsni, pasargā saknes no pārkaršanas un palīdz ilgāk saglabāt mitrumu.

Arī laistīšanai ir liela nozīme. Bieža īslaicīga laistīšana nav labākais risinājums, jo ūdens paliek tikai virspusē, bet saknes netiek mudinātas augt dziļāk. Labāk laistīt retāk, bet bagātīgāk – tā, lai ūdens sasniegtu aptuveni 10–15 cm dziļumu. Tad saknes meklē mitrumu dziļāk un zāliens kļūst izturīgāks pret gaidāmo sausumu.

Labākais laiks laistīšanai ir agrs rīts. Vakara laistīšana šķiet ērta, taču mitrums ilgāk paliek uz zāles stiebriem, un tas var radīt labvēlīgākus apstākļus sēnīšu slimībām. Īpaši aktuāli tas ir tad, kad naktis jau kļūst vēsākas.

Augusta beigas ir piemērotas arī kailo vietu labošanai. Izretinātie laukumi jāattīra no atmirušās zāles un nezālēm, viegli jāuzirdina augsne, jāiesēj zāliena sēklu maisījums atjaunošanai, jāuzber plāns komposta vai zāliena zemes slānis un viegli jāpiespiež. Kamēr sēklas dīgst, svarīgākais ir nepieļaut, ka virsma izkalst.

Augusts ir pēdējais ērtais laiks nopietnāk palīdzēt zālienam pirms rudens. Ja tagad tas saņems piemērotas vielas un mitrumu un netiks mocīts ar pārāk īsu pļaušanu, rudenī tas izskatīsies daudz blīvāks, košāks un veselīgāks. Bet pavasarī šāds zāliens pamodīsies ātrāk, jo ziemā būs iegājis nevis novājināts, bet nostiprināts.