Ko darīt, lai lapsenes neuzbruktu vīnogām? Tās var ļoti vienkārši pasargāt, taču būs jāiegulda darbs

Augustā vai septembrī vīnogulājs beidzot izskatās tā, kā visu vasaru gaidīts: ķekari ir piebrieduši, ogas kļūst saldākas, bet to tuvumā arvien biežāk dzirdama kaitinoša zumēšana. Sākumā lapsene nosēžas tikai uz vienas jau ieplaisājušas ogas. Pēc dažām dienām tajā pašā ķekarā parādās vairāk bojātu augļu, sulas un līdz ar to arī vesels pulks nevēlamu viesu.

Visnepatīkamākais ir tas, ka lapsenes parasti parādās tad, kad līdz ražas novākšanai atlicis pavisam maz. Cilvēks nevēlas apsmidzināt to, ko drīz ēdīs ģimene, taču arī noskatīties, kā kukaiņi posta nogatavojušās vīnogas, negribas. Labā ziņa ir tā, ka visefektīvākā aizsardzība šobrīd parasti nav sarežģīta ķīmija – tā ir vienkārša fiziska barjera, kurai nepieciešama pacietība.

Lapses vilina nevis pats vīnogulājs, bet saldā, viegli pieejamā sula. Tās bieži sāk ar ieplaisājušu, putnu aizskartu vai slimības bojātu ogu, bet vēlāk izgrauž arī veselīgāku augļu miziņu. Tāpēc cīņa par ražu sākas nevis tajā dienā, kad virs vīnogulāja jau griežas vesels spiets, bet nedaudz agrāk.

Ar vienu cauru ogu pietiek visam ķekaram

Vīnogas nenogatavojas vienlaikus, tāpēc pie vīnogulāja bieži iegriežas tikai, lai papriecātos par skatu, nevis rūpīgi apskatītu katru ķekaru. Tomēr tieši šāda apskate var izglābt ievērojamu ražas daļu. Ja ķekarā redzamas saplaisājušas, sākušas rūgt, brūnas vai putnu aizskartas ogas, tās vajadzētu pēc iespējas ātrāk uzmanīgi noņemt.

Bojāta oga lapsenei ir kā atvērta konfekšu kārba. Tā atrod sulu, un drīz vien smarža pievilina vairāk kukaiņu. Kad to ir daudz, vīnogu novākšana kļūst ne tikai nepatīkama, bet arī bīstama – īpaši bērniem vai cilvēkiem, kuri jutīgi reaģē uz dzēlieniem.

Problēmu veicina arī zem vīnogulāja nokritušie augļi, netālu atstātas pārgatavojušās plūmes, āboli vai atklātas komposta atliekas. Sakopta vide lapsenes pilnībā neaizdzīs, taču samazinās vietu skaitu, kur tās atrod viegli pieejamu barību. Dārzā dažkārt vissvarīgākais ir ne tikai pasargāt to, ko vēlamies saglabāt, bet arī neatstāt tuvumā papildu ēsmu.

Vienkāršākais risinājums – nosegt katru ķekaru

Visdrošāk vīnogas pasargā smalka tīkla maisiņi, ko uzvelk atsevišķiem ķekariem. Tie laiž cauri gaisu un gaismu, bet neļauj lapsenēm aizsniegt ogas. Der speciāli augļu aizsargmaisiiņi, smalks organzas audums vai cits viegls, gaisu caurlaidīgs tīkls; svarīgi, lai acis būtu pietiekami mazas.

Maisiņu vajadzētu uzlikt tad, kad ogas jau veidojas un sāk mainīt krāsu, taču vēl netiek masveidā apdraudētas. Uzmanīgi aptveriet to ap ķekaru un sasieniet pie kātiņa tā, lai nepaliktu plata sprauga kukaiņiem, bet kātiņš netiktu saspiests. Maisiņš nedrīkst cieši piegult ogām: atstājiet vietu, lai ķekars varētu turpināt nogatavoties un vēdināties.

Darba šeit patiešām būs daudz, īpaši, ja vīnogulājs ir vecs un apkrauts ar daudziem ķekariem. Tomēr piemājas dārzā nav nepieciešams glābt katru ogu. Bieži vien prātīgāk ir pasargāt vislabāk nogatavojušos, skaistākos ķekarus, bet pārējos atstāt agrākai novākšanai. Tas nogurdina mazāk nekā mēģinājums vēlāk atgūt jau lapsēņu pārņemto ražu.

Ko darīt, lai lapsenes neuzbruktu vīnogām? Tās var ļoti vienkārši pasargāt, taču būs jāiegulda darbsAttēls: Unsplash / Marina Yalanska

Liels tīkls ne vienmēr ir piemērots

Kad vīnogulājs aug pie sienas, lapenē vai ir neliels, dažkārt gribas visu augu pārklāt ar vienu tīklu. Šāda metode var darboties, taču ir svarīgi tīklu izvēlēties atbildīgi un to labi nostiprināt. Caur pārāk lielām acīm lapsenes viegli izlīdīs, bet nevērīgi uzmests tīkls var kļūt par slazdu putniem vai pat pašam cilvēkam, kad nepieciešams aizsniegt ķekarus.

Atsevišķiem maisiņiem ir vēl viena priekšrocība: tos no nogatavojušā ķekara ir viegli noņemt un vīnogas uzreiz novākt. Viss vīnogulājs zem pārklājuma bieži apgrūtina apskati, apgriešanu, laistīšanu un pašu ražas novākšanu. Turklāt zem blīva pārklājuma, ja tas slikti laiž cauri gaisu, mitrums var saglabāties ilgāk, bet nogatavojušām ogām tas nav izdevīgi.

Ja izmantojat tīklu, regulāri pārbaudiet, vai tas nav bojāts un vai zem tā nav iekļuvušas lapsenes. Dažkārt cilvēks vīnogulāju pārklāj jau tad, kad kukaiņi barojas starp ogām, un netīšām rada tiem mierīgu, no ārpuses aizsargātu vietu. Pirms pārklāšanas vērts dažas minūtes apskatīt ķekarus un noņemt visvairāk bojātās ogas.

Slazdi var palīdzēt, taču vieni paši ražu neizglābs

Saldie lapseņu slazdi, kas pakārti nedaudz tālāk no vīnogulāja, var samazināt ap to lidojošo kukaiņu skaitu. Tomēr tos nevajadzētu karināt tieši starp ķekariem, jo spēcīgā saldā smarža var pievilināt vēl vairāk lapseņu tai pašai vietai. Slazdi vairāk piemēroti kā papildu līdzeklis, nevis galvenā aizsardzība.

Īpaši piesardzīgi jāizturas pret dažādiem aerosoliem. Tos izmantot uz nogatavojošām vīnogām negribas ļoti vienkārša iemesla dēļ: tie ir augļi, kurus drīzumā vāksiet un ēdīsiet. Turklāt apsmidzināšana nenovērš svarīgāko problēmu – lapsenēm tik un tā paliek saldas, saplaisājušas ogas un viegls ceļš pie tām.

Senioram, kuram ir grūti ilgstoši stāvēt ar paceltām rokām, katra ķekara pārklāšana var būt nogurdinoša. Ģimenei ar bērniem svarīgāk ir neatstāt pie vīnogulāja atklātas sulas un neļaut mazajiem plūkt ogas tur, kur jau lido lapsenes. Savukārt tam, kurš audzē daudz vīnogu, vērts jau iepriekš izlemt, kuri ķekari paredzēti saglabāšanai, jo mēģinājums pēdējā brīdī pārklāt visu parasti beidzas ar nogurumu.

Lapses no dārza pilnībā neaizdzīsim – tās dzīvo savā ritmā un meklē barību. Taču nogatavojies vīnogu ķekars nedrīkst būt bezmaksas mielasta galds. Laikus noņemtas bojātās ogas, tīra apkārtne un pacietīgi uzvilkti tīkla maisiņi bieži nozīmē atšķirību starp dažiem saldiem ķekariem ģimenei un ražu, ko pirmās nogaršo lapsenes.