Vai kartupeļi jau novākti? Pirms nešanas uz pagrabu vēlams paveikt vienu darbu

Septembrī daudzi ar atvieglojumu uzelpo: kartupeļi ir novākti, maisi pilni, raža izskatās skaista, tāpēc gribas pēc iespējas ātrāk visu sanest pagrabā un beidzot šo darbu pabeigt. Tomēr tieši šajā brīdī daļa cilvēku pasteidzas. Tikko no zemes izraktie kartupeļi vēl nav gatavi vairāku mēnešu uzglabāšanai. Tie bieži ir mitri, aplipuši ar zemi, daži saskrāpēti vai aizķerti rakšanas laikā. Ja šādu ražu uzreiz sabērsiet maisos un nonesīsiet slēgtā, vēsā telpā, pēc dažām nedēļām varat sajust nepatīkamu smaku un ieraudzīt pirmos puvušos bumbuļus.

Tāpēc pēc kartupeļu rakšanas vēlams paveikt vienu darbu, kas šķiet vienkāršs, bet var izglābt ievērojamu ražas daļu. Kartupeļi ir ne tikai jāapžāvē, bet arī jāļauj to mizai nostiprināties, rūpīgi jāpārlasa visa raža un jāatdala tas, kas nav piemērots uzglabāšanai ziemā. Daži papildu darba vakari rudenī bieži nozīmē krietni mazāk janvārī vai februārī izmestu kartupeļu.

Tikko no lauka atnestus kartupeļus uzreiz nebērt maisos

Pirmā vēlēšanās pēc garas kartupeļu rakšanas dienas ir saprotama – visu sabērt maisos un nest uz pagrabu. Taču, ja kartupeļi tika rakti mitrākā zemē, jo īpaši pēc lietus, maisa iekšpusē ātri izveidojas ļoti nelabvēlīgi apstākļi. Mitrumam nav kur izkļūt, bumbuļi saskaras cits ar citu, bet saspiestie apakšējie slāņi saņem vēl mazāk gaisa.

Daudz labāk kartupeļus izklāt sausā un labi vēdināmā vietā. Tā var būt saimniecības ēka, garāža, nojume vai cita no lietus un tiešiem saules stariem pasargāta telpa. Kartupeļus nevajag izbērt pusmetru biezā slānī – jo plānāks slānis, jo vieglāk aizvadīt mitrumu un vienkāršāk pamanīt bojātos bumbuļus.

Svarīgi arī, lai kartupeļi neatrastos tiešos saules staros. Gaismā tie sāk zaļot, bet zaļajās vietās palielinās glikoalkaloīdu, tostarp solanīna, daudzums. Tāpēc “apžāvēt saulē” nav laba doma, pat ja diena ir skaista un silta. Tiem nepieciešams gaiss, bet ne saules vannas.

Rakšanas laikā radušās mazās brūces ir svarīgākas, nekā šķiet

Pat ļoti uzmanīgas rakšanas laikā daļa kartupeļu tomēr tiek bojāta. Vienam pieskaras lāpsta, citu saskrāpē akmentiņš, trešais nokrīt uz cietas virsmas. No pirmā acu uzmetiena šādi bojājumi šķiet mazi un nenozīmīgi, taču tieši caur tiem vēlāk bojāšanās sākas vieglāk.

Kartupeļiem piemīt spēja daļēji “sadziedēt” nelielus mehāniskus bojājumus, ja pēc rakšanas tie kādu laiku tiek glabāti piemērotos apstākļos. To miza nostiprinās, bet bojātās vietas kļūst izturīgākas pret infekcijām. Tāpēc pieredzējuši dārzkopji nesteidzas ražu uzreiz nogrūst aukstā pagrabā.

Tas nenozīmē, ka ar lāpstu pārgriezts kartupelis pēc nedēļas būs piemērots glabāšanai līdz pavasarim. Dziļi bojātie bumbuļi tik un tā ir jāatdala. Tomēr virspusēji skrāpējumi un nelieli nobrāzumi pēc dažām dienām, pienācīgi uzglabājot, kļūst mazāk bīstami.

Svarīgākais darbs sākas tad, kad kartupeļi jau ir sausi

Apžuvušo ražu vēlams pārlasīt pa vienam kartupelim. Tas nav pats patīkamākais darbs, īpaši tad, ja kartupeļu ir daudz, taču tieši tas bieži nosaka, cik daudz no tiem saglabāsies līdz pavasarim. Ilgstošai uzglabāšanai paredzētajās kastēs drīkst nonākt tikai stingri, veseli un nebojāti bumbuļi.

Atsevišķi nolieciet pārgrieztus, stipri saskrāpētus vai sasistus kartupeļus. Ja tie ir veseli un bojājums ir neliels, tos var izlietot vispirms. Tāpat atlieciet ļoti mazos kartupeļus, jo tie ātrāk zaudē mitrumu un savīst. Jebkurus aizdomīgi mīkstus, mitrus, nepatīkami smakojošus vai ar puves pazīmēm esošus kartupeļus labāk uzreiz izmest.

Dažkārt rodas kārdinājums nelielu bojātu kartupeli atstāt starp veselajiem – tomēr žēl izmest. Taču viens kartupelis, kas sācis pūt, uzglabāšanas vietā var kļūt par lielākas problēmas sākumu. Ja tas saskaras ar citiem un apkārtējā vidē ir pietiekami daudz mitruma, bojāšanās var pāriet uz blakus esošajiem bumbuļiem. Pēc dažām nedēļām viena slikta kartupeļa vietā jau varat atrast veselu bojātu kastes stūri.

Vai kartupeļi pirms nešanas uz pagrabu ir jāmazgā?

Labāk ne. Ja gatavojat kartupeļus ilgstošai uzglabāšanai, mazgāšana pirms nešanas uz pagrabu parasti situāciju tikai pasliktina. Ūdens iekļūst sīkos mizas bojājumos, un, ja bumbuļi netiks ideāli izžāvēti, papildu mitrums tikai palielinās bojāšanās risku.

Pietiek, ja kartupeļi apžūst un no tiem nobirst lielākā daļa sausās zemes. Nav nepieciešams katru bumbuli noberzt līdz spīdumam. Plāna sausas augsnes kārtiņa nav problēma un netraucē uzglabāšanai.

Pavisam citādi rīkojamies ar kartupeļiem, kurus gatavojamies izmantot tajā pašā vai nākamajā dienā – tos, protams, var nomazgāt. Taču ziemai atstātajai ražai papildu mitrumu labāk neradīt.

Arī pagrabam jābūt gatavam ražai

Vēl viena kļūda ir parūpēties par kartupeļiem, bet aizmirst telpu, uz kuru tie tiks sanesti. Ja pagrabā vēl atrodas pagājušā gada kastes ar sapuvušu dārzeņu atliekām, jūtama pelējuma smaka vai sienas pastāvīgi ir mitras, pat vislabāk sagatavotie kartupeļi tur jutīsies slikti.

Pirms jaunās ražas sanesšanas vēlams iztīrīt uzglabāšanas vietu, iznest vecās atliekas, notīrīt kastes un pārbaudīt, vai darbojas ventilācija. Kartupeļiem nepieciešama tumsa, vēsums un gaisa apmaiņa. Pārāk siltā telpā tie ātrāk sāk dīgt un kļūst mīksti, pārāk mitrā telpā palielinās puves un pelējuma risks, bet pārāk zemas temperatūras ietekmē mainās to garša un tekstūra.

Kartupeļus nevajadzētu glabāt arī pilnīgi hermētiskos plastmasas maisos. Ja izmantojat maisus, labāk izvēlēties tīkla vai citus gaisu caurlaidīgus maisus. Vēl ērtākas var būt koka vai plastmasas kastes ar spraugām sānos, lai gaiss varētu cirkulēt arī ap apakšējiem slāņiem.

Vēl vienu pārbaudi vērts veikt pēc dažām nedēļām

Pat ja rudenī visu izdarījāt pareizi, kartupeļus nevajadzētu atstāt pagrabā līdz Ziemassvētkiem, cerot, ka tur viss pats no sevis būs kārtībā. Pēc pirmajām uzglabāšanas nedēļām ražu vēlams pārbaudīt vēlreiz. Dažkārt tikai tad kļūst redzami bumbuļi, kuru bojājumus pirmās šķirošanas laikā nepamanījām.

Ja atrodat vienu kartupeli, kas sācis pūt, izņemiet to un pārbaudiet tos, kas gulējuši blakus. Jo agrāk problēma tiek pamanīta, jo mazāka iespēja zaudēt lielāku ražas daļu. Arī ziemā šādu pārbaudi laiku pa laikam ir vērts atkārtot.

Īpaši vērojiet, vai pagrabā nav parādījies kondensāts. Ja kastes vai bumbuļi sāk aprasot, tas liecina, ka mitruma ir pārāk daudz vai trūkst gaisa cirkulācijas. Šādā gadījumā problēmu labāk risināt uzreiz, nevis gaidīt, kad parādīsies puve.

Kartupeļu rakšanu vērts pabeigt nevis laukā, bet tikai pēc šķirošanas

Kad pēdējais kartupelis ir izrakts no zemes, šķiet, ka grūtākais darbs jau ir paveikts. Patiesībā vēl atlikušais posms nosaka, vai pašu izaudzēto ražu ēdīsiet līdz pavasarim vai arī daļa no tās būs jāiznes atkritumos jau pirms Ziemassvētkiem.

Vispirms apžāvējiet kartupeļus no saules pasargātā un vēdināmā vietā, ļaujiet mizai nostiprināties, pēc tam mierīgi pārlasiet visu ražu. Bojātos un mazos kartupeļus atlieciet ātrākai izlietošanai, bet ziemai izvēlieties tikai veselus un stingrus bumbuļus. Tikai pēc tam tos ir vērts pārvietot uz tīru, vēsu un tumšu pagrabu.

Tas aizņems vairāk laika nekā vienkārši piepildīt maisus uzreiz pēc rakšanas, taču atšķirību pamanīsiet pēc dažiem mēnešiem. Rudenī izmests viens bojāts kartupelis ir daudz mazāks zaudējums nekā ziemā izmests vesels maiss, kas sācis pūt.