Kuri augi vislabāk attīra gaisu dzīvoklī un kā tos kopt?

No rīta, pavēris aizkarus, uz palodzes redzi to pašu ainu: pie radiatora stāv nedaudz apvītis puķu pods, uz lapām nosēdušies putekļi, bet istabā – smagnējs nakts gaiss. Tad daudziem rodas doma iegādāties vairāk augu, jo tie it kā ne tikai atdzīvina mājokli, bet arī „attīra“ dzīvokli. Tomēr nepietiek vienkārši nolikt dažus puķu podus stūrī – svarīgi izvēlēties augus, kuriem jūsu mājās patiešām būs labi.

Telpaugi var palīdzēt radīt patīkamāku mājokļa vidi: tie piešķir zaļumu, nedaudz mitruma, bet koptās lapas savāc daļu putekļu. Tomēr tie neaizstāj vēdināšanu, tvaika nosūcēju vai regulāru uzkopšanu. Labākais rezultāts rodas tad, kad augs netiek uzskatīts par brīnumainu gaisa filtru, bet kļūst par dzīvu, veselīgu mājokļa daļu.

Ne tikai skaistas lapas: kādus augus vērts izvēlēties

Viena no uzticamākajām izvēlēm dzīvoklim ir sansevjēra, ko bieži dēvē par vīramātes mēli. Tās stāvās, stingrās lapas izskatās kārtīgi pat nelielā istabā, bet pats augs pacieš to, kas daudziem citiem būtu postoši: retāku laistīšanu, sausāku gaisu un ne pārāk gaišu vietu. Tā ir piemērota cilvēkam, kurš par augiem atceras nevis katru svētdienu, bet tad, kad puķu pods jau acīmredzami lūdz uzmanību.

Vēl viens biežs dzīvokļu iemītnieks ir epipremna, ko dažkārt sauc arī par skindapsu. Tā garie, nokarenie dzinumi skaisti krīt no plaukta vai skapīša, bet augs diezgan ātri parāda, kā tam trūkst: zaudējot stingrumu, tas atgādina par ūdeni, bet izbalējušie raksti – par pārāk tumšu vietu. Epipremna īpaši piemērota viesistabai vai darba istabai, kur gribas vairāk zaļuma, bet nav vietas lielam puķu podam.

Ja mājās ir vairāk gaismas, var izvēlēties hlorofītu, dracēnu vai liellapu fikusu. Hlorofīts ātri izveido kuplu ceru un bieži izdzen mazus atvasītes, tāpēc tas patīk tiem, kuri vēlas viegli pavairot zaļumu. Dracēna izskatās atturīgāk, labi iederas guļamistabā vai koridorā, bet fikuss kļūst par spilgtu istabas akcentu, tikai tas nemīl biežu pārvietošanu un caurvēju.

Lielākā kļūda – laistīt aiz žēluma

Lielākā daļa telpaugu nokalst nevis tāpēc, ka saimnieki tos aizmirsuši, bet tāpēc, ka aplaistījuši pārāk bieži. Ieraugot nedaudz noliekušos lapu, cilvēks ielej ūdeni, pēc dažām dienām atkārto to, bet saknes sāk smakt pastāvīgi slapjā zemē. No ārpuses augs izskatās it kā izslāpis, lai gan problēma ir pretēja – bojātās saknes vairs nespēj normāli uzsūkt mitrumu.

Pirms laistīšanas zemi ieteicams pārbaudīt ar pirkstu dažu centimetru dziļumā. Ļaujiet sansevjēras un dracēnas substrātam kārtīgi izžūt, bet epipremnu, hlorofītu un fikusu laistiet tad, kad virskārta jau ir sausa, bet viss puķu pods vēl nav viegls kā spalva. Pēc kāda laika lieko ūdeni no apakštasītes izlejiet – puķu podam nav jāstāv peļķē tikai tāpēc, ka bija žēl „izšķiest“ ūdeni.

Ne mazāk svarīga ir gaisma. Augs pie loga un augs istabas dziļumā dzīvo pavisam citos apstākļos, pat ja šķiet, ka telpa ir gaiša. Uz dienvidu palodzes jutīgākās lapas var apdedzināt tieša saule, bet tumšā koridorā pat visizturīgākais augs tikai lēnām izdzīvos, nevis kupli augs. Ja jaunais augs sāk mest lapas, vispirms padomājiet nevis par mēslojumu, bet par vietu, gaismu un laistīšanas ritmu.

Kuri augi vislabāk attīra gaisu dzīvoklī un kā tos kopt?Attēls: Pexels / Fadime Demirtaş

Ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem izvēle ir šaurāka

Zaļumi mājās dažkārt kļūst nevis par miera, bet par papildu piesardzības jautājumu. Maziem bērniem patīk taustīt zemi, plūkt lapas un pagaršot to, kas atrodas uz grīdas sasniedzamā attālumā, bet kaķi nereti nolemj, ka garš nokarens dzinums ir paredzēts rotaļām. Tāpēc pirms auga pārnešanas mājās jau laikus vērts paredzēt ne tikai tā vietu pie loga, bet arī to, kurš tam pirmais piekļūs.

Daži populāri telpaugi, tostarp epipremnas, dracēnas, sansevjēras un fikusi, nav piemēroti tam, lai tos grauztu mājdzīvnieki vai bērni. Tas nenozīmē, ka no tiem noteikti pilnībā jāatsakās, tomēr tie jāglabā nepieejamā vietā – uz augstāka skapīša, piekārtā puķu poda turētājā vai telpā, kur dzīvnieks neieklīst. Vienīgi cerēt, ka kaķis „noteikti nelīdīs“, parasti nav uzticams plāns.

Mājokļiem, kuros svarīgākais ir drošība un vienkārša kopšana, bieži labāk piemērots ir hlorofīts, arekas palma vai dažas kalatejas. Arī tām ir savas vajadzības: palmām nepieciešams vairāk gaismas un vietas, bet kalatejām nepatīk pārkaltusi zeme un ļoti sauss gaiss. Senioram vai cilvēkam, kurš daudz strādā, praktiskāka var būt viena izturīga sansevjēra, kas droši novietota augstāk, nekā pieci prasīgi augi, kurus nepārtraukti jāglābj.

Tīras lapas un atvērts logs dod vairāk, nekā šķiet

Uz putekļainām lapām augs izskatās noguris un sliktāk saņem gaismu. Reizi pāris nedēļās lielākās lapas maigi noslaukiet ar mitru drānu, bet sīklapu augus var īsi noskalot ar remdenu dušu, pirms tam pasargājot zemi no pārāk liela ūdens daudzuma. Spodrināšanas līdzekļi parasti nav vajadzīgi – tie rada īslaicīgu efektu, bet ne vienmēr palīdz pašam augam.

Ja vēlaties, lai dzīvoklī būtu svaigāks gaiss, novietojiet augus tur, kur pavadāt visvairāk laika: pie darba galda, viesistabā, guļamistabā, bet ne pilnīgi tumšā stūrī tikai interjera fotogrāfijas dēļ. Telpas regulāri vēdiniet, virtuvē izmantojiet tvaika nosūcēju, bet putekļus no palodzēm un lapām noslaukiet vienlaikus. Augi vislabāk papildina šos paradumus, nevis atbrīvo no tiem.

Gan uzņēmums, kas piedāvā „gaisu attīrošus“ augus, gan pircējs dažkārt vēlas ātru solījumu: atnesi mājās puķu podu, noliec to uz kumodes, un problēma pazūd. Īstenība ir vienkāršāka – vienam dzīvoklim nav vajadzīgi džungļi, taču tam ir vajadzīgi dzīvi, nepārlaistīti un piemērotā vietā augoši augi. Šādi puķu podi katru dienu atgādina apstāties, atvērt logu un parūpēties par telpu, kurā paši elpojam.

Labākais augs gaisam dzīvoklī nav tas, kura etiķete sola visvairāk. Tas ir tas, kurš jūsu mājās izdzīvo ne tikai līdz nākamajai sezonai: saņem gaismu, nepeld ūdenī un ļauj istabai izskatīties dzīvākai pat pelēkā novembra rītā.