Pēc 20. septembra šīm zodiaka zīmēm sāksies pavisam cits posms – atpakaļ atgriezties vairs negribēsies
Ilgi var sev atkārtot, ka vēl mazliet pacietīsies, vēl vienu reizi paklusēsi, vēl pagaidīsi piemērotāku brīdi. Tomēr mēdz būt dienas, kad iekšēji it kā pārslēdzas slēdzis: tas pats darbs, tās pašas sarunas vai tie paši solījumi pēkšņi sāk šķist par šauru. Pēc 20. septembra šādu sajūtu īpaši spēcīgi var izjust trīs zodiaka zīmes.
Viņi ne vienmēr kādā rītā aizcirtīs durvis vai izdzēsīs visus kontaktus telefonā. Pārmaiņas biežāk sākas klusi: cilvēks pārstāj taisnoties, vairs nesteidzas glābt visus sev apkārt un beidzot pajautā, ko vēlas viņš pats. Bet, kad atbilde kļūst skaidra, atgriezties vecajā lomā vairs nav tik vienkārši.
Šis periods ir labvēlīgs nevis pārsteidzīgiem emocionāliem lēmumiem, bet iekšējai apņēmībai. Vērsis, Lauva un Mežāzis var sajust, ka ilgstoši krātais nogurums pārvēršas nevis vājumā, bet ļoti konkrētā spēkā mainīt savu ikdienu.
Vērsis pārstās turēties pie tā, kas jau sen vairs nesniedz drošību
Vērsim pārmaiņas reti patīk tikai pašu pārmaiņu dēļ. Šī zīme prot paciest neērtu rutīnu, palikt attiecībās, kurās ir maz siltuma, vai strādāt darbu, kas jau sen vairs nesagādā prieku, jo vismaz viss ir pazīstams. Tomēr pēc 20. septembra pazīstamība var pārstāt izskatīties pēc drošības.
Īpaši skaidri tas būs redzams tur, kur Vērsis pārāk ilgi ir devis vairāk, nekā saņēmis. Tās var būt ģimenes vienošanās, mājas pienākumi, draudzība, kurā piezvana tikai tad, kad kādam nepieciešama palīdzība, vai darbs, kurā uzticamība tiek uztverta kā pašsaprotama lieta. Vērsis ne vienmēr skaļi pasaka, ka viņam sāp, bet kādu dienu viņš vienkārši pārstāj būt ērts.
Blakus esošajiem šādas pārmaiņas var šķist negaidītas. Vecākam Vērsim tas var nozīmēt drosmi vairs nesamierināties ar tuvinieku lēmumiem viņa vietā, jaunākam – apņēmību beidzot pārrunāt atalgojumu vai atteikties no nogurdinošām saistībām. Ģimenē šī zīme var skaidrāk pateikt, ka rūpes par citiem nenozīmē pilnībā aizmirst par sevi.
Vērša lielākais uzdevums ir nejaukt mieru ar sastingumu. Nav uzreiz jāapgriež dzīve kājām gaisā, taču ir vērts atzīt, ka dažas durvis tiek turētas aizvērtas tikai ieraduma dēļ. Neliels, bet stingrs „nē” šobrīd var kļūt par sākumu daudz lielākam atvieglojumam.

Lauva vairs negribēs atrasties tur, kur viņas gaisma tiek uzskatīta par pašsaprotamu
Lauva bieži spēj uzturēt noskaņojumu pat tad, kad pašai tā nemaz nav. Viņa prot iedrošināt kolēģus, noorganizēt ģimenes lietas, uzņemties iniciatīvu un vēl izskatīties tā, it kā tas neko nemaksātu. Tomēr pēc 20. septembra var atnākt nepatīkama, bet noderīga doma: kāpēc visi ir pieraduši ņemt, bet pajautāt, kā tev klājas, ir aizmirsuši?
Šīs zīmes sācies posms ir saistīts ar pašvērtējumu, kas vairs neietilpst tikai skaistos vārdos. Lauva var sākt atteikties no projektiem, kuros viņas pūles paliek nepamanītas, vairs nedzīties pakaļ cilvēkam, kurš atbild tikai tad, kad viņam ir ērti, vai drosmīgāk runāt par to, ko vēlas attiecībās. Tā nav kaprīze un arī ne vēlme atrasties uzmanības centrā – drīzāk lēmums vairs nedalīt sevi tur, kur tas nevienu neinteresē.
Lauvām, kas ir vecāki, tas var būt atgādinājums, ka nav katra bērnu vai radinieku problēma jāatrisina vieniem pašiem. Strādājošajiem – ka papildu darbi, kas tiek veikti lojalitātes dēļ, nedrīkst kļūt par pastāvīgu neapmaksātu pienākumu. Bet tiem, kuri ilgi dzīvojuši saskaņā ar apkārtējo gaidām, šis laiks var atgriezt vienkāršu prieku atkal darīt to, kas patīk pašiem.
Lauvai ir svarīgi neaizskriet otrā galējībā un neuztvert katru pārpratumu kā necieņu. Tomēr viņas iekšējais kompass šobrīd ir diezgan precīzs: ja pēc saskarsmes pastāvīgi paliek tukšums, dusmas vai sajūta, ka jāapliecina sava vērtība, problēma, visticamāk, nav tikai slikta diena. Kad Lauva pārstāj lūgt vietu pie galda, viņa bieži izveido pati savu.
Mežāzis beidzot sapratīs, ka dzīvi neaizpilda tikai pienākumi
Mežāzis bieži prot dzīvot pēc plāna pat tad, kad spēku jau gandrīz vairs nav. Viņš vispirms izdara to, kas jādara, parūpējas par citiem, saskaita izdevumus, pabeidz iesākto darbu, bet savas vēlmes atliek uz to miglaino laiku „kādreiz vēlāk”. Pēc 20. septembra šis „vēlāk” var izskanēt pārāk skaļi.
Mežāža pārmaiņas ne vienmēr būs ārējas un visiem pamanāmas. Dažkārt tās sākas ar lēmumu vairs neatbildēt uz darba ziņām vakarā, ar nedēļas nogali bez vainas izjūtas vai ar sarunu, no kuras cilvēks ilgi ir izvairījies. Šī zīme var saprast, ka disciplīna ir spēks, taču tai nav jākļūst par būri, kurā vairs nav vietas atpūtai, tuvībai un vienkāršam priekam.
Īpaši daudz tas nozīmēs tiem Mežāžiem, kuri mājās kļuvuši par galveno balstu visiem pārējiem. Ģimene bieži neredz, cik maksā cilvēka mierīgā seja, kad viņš viens pats risina finansiālās rūpes, darba spriedzi un ikdienas organizatoriskos jautājumus. Mežāzim šobrīd ir lietderīgi nevis gaidīt, kad citi paši pamanīs viņa nogurumu, bet skaidri par to pateikt.
Arī otra puse ir saprotama: darba devējam vajadzīgs uzticams cilvēks, tuvinieki ir pieraduši paļauties uz to, kurš vienmēr tiek galā, bet pašam Mežāzim nav viegli atlaist kontroli. Tomēr, kad pienākumi kļūst par vienīgo dzīves saturu, pat sasniegumi vairs nesagādā prieku. Robežas šeit nav atkāpšanās no cilvēkiem – tas ir veids, kā saglabāt sevi, lai vēlāk nebūtu viss jāmet pie pilnīga izsīkuma.
Vērsim, Lauvai un Mežāzim pēc 20. septembra nav nevienam jāpierāda, ka viņi ir mainījušies. Pietiek sākt izvēlēties citādi: nevis bailēs kaut ko zaudēt, nevis ieraduma dēļ ciest un nevis pienākuma dēļ izglābt visus. Dažkārt pavisam cits posms sākas nevis ar dramatisku aiziešanu, bet ar klusu lēmumu vairs neatgriezties tur, kur tava vecā versija bija ērta visiem, tikai ne tev.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.