Paskatieties, kurā pusē ir jūsu krekla pogas: šī detaļa slēpj gadsimtiem senu vēsturi

Šķiet, pavisam vienkāršs apģērba gabals. Krekls, blūze, dažas pogas, apkakle, aproces. Vieni tos valkā uz darbu, citi – pie džinsiem, vēl citi vasarā uzmet virsū T-kreklam un pat neaizdomājas, ka uz viņu ķermeņa ir detaļa, kas radusies nevis modes, bet senu sociālo noteikumu dēļ.

Runa ir par pogām.

Ja kādreiz esat mēģinājuši aizpogāt vīriešu un sieviešu kreklus, iespējams, pamanījāt dīvainu lietu: pogām bieži ir atšķirīgas puses. Vīriešu kreklos tās parasti ir piešūtas labajā pusē, bet sieviešu kreklos – kreisajā. No pirmā acu uzmetiena tas šķiet pilnīgs sīkums. Bet, kad par to aizdomājas, rodas ļoti vienkāršs jautājums: kāpēc?

Galu galā lielākā daļa cilvēku ir labroči. Tātad būtu loģiski, ja visiem pogas atrastos vienā, ērtākajā pusē. Taču mode, kā tas bieži gadās, nav tikai par ērtībām. Tā ir pilna ar seniem ieradumiem, statusa zīmēm un stāstiem, kas saglabājušies pat tad, kad to nozīme jau sen ir mainījusies.

Kāpēc vīriešu krekli tiek aizpogāti tā, kā tiek aizpogāti

Vīriešu kreklu pogas visbiežāk atrodas labajā pusē. Tas ir ērti labročiem: viena roka tur audumu, otra aizpogā. Šī loģika ir ļoti vienkārša un praktiska.

Ir arī citi vēsturiski skaidrojumi. Viena no bieži minētajām versijām saistīta ar to, ka vīriešu apģērbam bija jābūt ērtam, lai ātri apģērbtos, kustētos, strādātu, jāt vai pat izmantotu ieročus. Senos laikos apģērba konstrukcija nebija tikai skaistuma jautājums. Tai bija jābūt piemērotai ikdienas dzīvei.

Vīrietis parasti ģērbās pats. Tāpēc arī aizdare tika veidota tā, lai viņam pašam būtu ērti. Šeit nav daudz noslēpumu: apģērbs tika pielāgots tam, kurš to valkā un pats aizpogā.

Bet ar sieviešu apģērbu viss ir daudz interesantāk.

Sieviešu kreklu pogas: nevis ērtībai, bet kalpoņu dēļ?

Viena no populārākajām versijām skaidro, ka sieviešu kreklu un blūžu pogas otrā pusē parādījās tāpēc, ka agrāk turīgas sievietes bieži neģērbās pašas. Viņas ģērba kalpones.

Jāatceras laiki, kad pogas nebija lēts plastmasas priekšmets no šūšanas piederumu kastes. Kādreiz tās bija dārgas, izgatavotas no metāla, kaula, perlamutra vai pat rotātas ar greznām detaļām. Pogas ilgu laiku bija statusa zīme. Vienkāršie cilvēki biežāk izmantoja aukliņas, sprādzes vai citus vienkāršākus aizdares veidus, bet ar pogām rotāts apģērbs liecināja, ka cilvēks var atļauties vairāk.

Turīgas dāmas valkāja sarežģītus apģērbus, korsetes, slāņus, kleitas, blūzes, kuras pašai uzvilkt dažkārt bija gandrīz neiespējami. Tāpēc viņas ģērba citas sievietes. Un, ja kalpone stāv pretī saimniecei, viņai ir ērtāk aizpogāt pogas pretējā virzienā.

Jā, tas izklausās dīvaini: šodien sieviete pati steidzas uz darbu, pati aizpogā blūzi, pati vada automašīnu, pati apmaksā rēķinus, bet viņas krekla pogas joprojām var atrasties tajā pusē, kas kādreiz bija ērtāka nevis viņai, bet cilvēkam, kurš viņu ģērba.

Modei patīk šādas vēsturiskas paliekas. Tās saglabājas ilgāk nekā pats iemesls, kura dēļ tās radušās.

Kāpēc šī tradīcija nav izzudusi līdz pat šim laikam

Varētu jautāt: labi, agrāk tā bija, bet kāpēc neviens to nemainīja? Galu galā šodien lielākā daļa cilvēku ģērbjas paši. Daudzām sievietēm būtu ērtāk, ja pogas atrastos turpat, kur vīriešu kreklos.

Atbilde ir vienkārša: apģērbu industrijai patīk standarti. Kad noteikts modelis nostiprinās, tas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Dizaineri, šuvēji, rūpnīcas un pircēji pierod pie tā, ka „sieviešu“ blūze izskatās vienā veidā, bet „vīriešu“ krekls – citādi.

Dažkārt pat neliela detaļa kļūst par dzimumu atšķirības zīmi. Nevis tāpēc, ka tā būtu ļoti nepieciešama, bet tāpēc, ka cilvēki pie tās ir pieraduši. Tāpat kā kabatas, apkakles, piegriezumi, piedurkņu garums vai pat rāvējslēdzēja virziens.

Šodien ir daudz unisex apģērbu, oversize kreklu, brīvu siluetu, sievietes drosmīgi valkā vīriešu kreklus, vīrieši – no mīkstākiem audumiem darinātus modeļus. Taču klasiskajā apģērbā šī atšķirība joprojām bieži saglabājas.

Un tā ir viena no tām detaļām, ko cilvēks nepamana gadiem ilgi, līdz kādu dienu neuzdod jautājumu: pagaidi, bet kāpēc te ir tieši tā?

Sieviešu krekli mūsdienās – vairs ne tikai biroja uniforma

Mūsdienās sieviešu krekls jau sen vairs nav tikai balta blūze zem žaketes. Tas ir viens no universālākajiem apģērba gabaliem garderobē. Tas var izskatīties stingri, romantiski, brīvi, grezni vai pilnīgi ikdienišķi – viss ir atkarīgs tikai no piegriezuma un kombinācijas.

Klasisks balts krekls joprojām ir drošākais variants. To var valkāt ar džinsiem, platām biksēm, svārkiem, kostīmu vai pat virs kleitas kā vieglu virsējo slāni. Šāds krekls palīdz situācijās, kad „nav ko vilkt“, lai gan skapis ir pilns.

Svītrains krekls piešķir vairāk dzīvīguma. Zilas vai baltas svītras labi sader ar džinsu, lina biksēm, šortiem vai pat stingrākiem svārkiem. Tie izskatās svaigi, bet ne pārāk izaicinoši.

Rūtains krekls rada pavisam citu noskaņu. Tas var būt brīvāks, siltāks, piemērots nedēļas nogalei, ceļojumam, rudenim vai kārtu veidošanai. Uzvilkts virs vienkārša T-krekla, tas uzreiz rada brīvāku, bet pārdomātu tēlu.

Bet, ja kreklam ir volāni, krokas, pufīgas piedurknes vai interesanta apkakle, tas kļūst nevis par fonu, bet gan par galveno tēla akcentu. Šādā gadījumā apakšdaļu labāk izvēlēties mierīgāku – taisnus džinsus, vienkrāsainas bikses vai vienkāršus svārkus.

Lielākā kļūda – izvēlēties tikai pēc skaistuma

Krekls var izskatīties lieliski uz pakaramā, bet pavisam citādi uz ķermeņa. Tāpēc ir svarīgi skatīties ne tikai uz krāsu vai modernu detaļu, bet arī uz audumu, piegriezumu un to, kā krekls kustas.

Pārāk šauri krekli krūšu daļā bieži velk pogas un rada neērtu spraugu. Pārāk stīvs audums var izskatīties skaisti stāvot, bet nogurdināt visas dienas garumā. Pārāk plāns audums var būt caurspīdīgāks, nekā gribētos. Savukārt ļoti modernas detaļas, piemēram, milzīgi volāni vai platas piedurknes, var būt neērtas, ja visu dienu strādājat pie datora, vadāt automašīnu vai kārtojat māju.

Tāpēc labākie krekli ir tie, kurus ne tikai ir skaisti uzvilkt, bet arī patīkami valkāt. Tādi, kas nav jālabo ik pēc piecām minūtēm. Tādi, kas nespiež, nevelk un neliek par tiem domāt visas dienas garumā.

Modei ir jāpalīdz cilvēkam, nevis jāpārvērš viņš par savu kalpu.

Kā kombinēt, lai krekls neizskatītos garlaicīgs

Vienkāršākais noteikums: ja augšdaļa ir brīva, apakšdaļa var būt šaurāka. Ja krekls ir piegulošs un minimālistisks, apakšdaļa var būt platāka vai košāka. Tā tiek saglabāts līdzsvars.

Brīvs balts krekls labi izskatās ar taisniem džinsiem un tikai priekšpusē ielikts biksēs. Svītrains krekls – ar gaišiem džinsiem vai lina biksēm. Romantisks krekls ar volāniem lieliski sader ar vienkāršu apakšdaļu, lai ikdienā neizskatītos pārāk „svinīgi“.

Ja krekls ir ļoti košs vai raibs, vislabāk pie tā izvēlēties vienkrāsainas bikses vai svārkus. Ja krekls ir ļoti vienkāršs, var spēlēties ar aksesuāriem: jostu, auskariem, lakatu, pulksteni vai izteiksmīgākiem apaviem.

Vēl viens labs triks ir kārtu veidošana. Kreklu var valkāt zem džempera, zem žaketes, virs T-krekla vai pat atpogātu vieglas jaciņas vietā. Tādējādi viens un tas pats apģērba gabals var izskatīties pilnīgi citādi.

Maza poga, liela vēsture

Visdīvainākais ir tas, ka tāds sīkums kā pogu puse var pastāstīt vairāk, nekā šķiet. Tā atgādina laikus, kad apģērbs atspoguļoja cilvēka statusu, kad turīgām sievietēm bija palīdzība ģērbjoties, kad mode nebija tikai skaistums, bet arī skaidra sociālā valoda.

Šodien lielākā daļa cilvēku par to nedomā. Nopērk kreklu, aizpogā to un dodas prom. Bet ir vērts vismaz reizi paskatīties rūpīgāk: kurā pusē ir pogas? Kā tās aizpogājas? Vai apģērbs patiešām radīts ērtībai, vai arī tas vienkārši atkārto senu tradīciju?

Un te arī slēpjas visa interesantā būtība. Mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē, bet uz mūsu apģērba joprojām paliek mazas pagātnes zīmes. Pogas ir viena no tām.

Tāpēc nākamreiz, kad aizpogāsiet kreklu vai blūzi, atcerieties: tas nav tikai podziņa un caurums audumā. Tas ir gadsimtiem sens ieradums, kas klusi saglabājies jūsu skapī.

Un tagad jūs patiešām zināsiet, kāpēc vīriešu un sieviešu krekli dažkārt aizpogājas atšķirīgi.