Antarktīdas pārgājienu dalībnieki badojās 36 stundas, bet izdzīvot palīdzēja kofeīna tabletes

Antarktīdā cilvēku var apturēt ne tikai stindzinošs aukstums. Dažkārt visbīstamākais brīdis pienāk tad, kad mugursomā vairs nav palicis ēdiens, bet līdz drošākai vietai vēl jāiet, jāvelk aprīkojums un nedrīkst zaudēt modrību. Tieši šādu 36 stundu badošanās posmu piedzīvoja Antarktīdas pārgājienu dalībnieki, kuriem spēkus izturēt palīdzēja kofeīna tabletes.

No pirmā acu uzmetiena tas izklausās gandrīz neticami: tablete, kas parasti saistās ar rīta nogurumu birojā vai ilgu braucienu ar automašīnu, kļuva par vienu no lietām, kas palīdzēja nepadevies ekstremālā vidē. Tomēr kofeīns neradās ēdiena vietā. Tas tikai uz īsu brīdi uzturēja to, kas šādos apstākļos var būt vissvarīgākais – modru prātu, reakciju un gribu doties uz priekšu.

Šis stāsts atgādina nepatīkamu patiesību par izdzīvošanu: kad ķermenis jau pieprasa enerģiju, lēmumus bieži nosaka nevis varoņdarbi, bet mazas, iepriekš pārdomātas lietas. Un viena negaidīta izvēle dažkārt ļauj iegūt dažas stundas, no kurām ir atkarīgs ļoti daudz.

36 stundas bez ēdiena nav tikai tukšs kuņģis

Ikdienā izlaist pusdienas šķiet nepatīkami, taču parasti vienmēr zinām, ka vakarā varēsim atvērt ledusskapi vai iegriezties veikalā. Antarktīdā šādas drošības nav. Pārgājiena dalībnieks bez ēdiena saskaras ne tikai ar izsalkumu: ķermenis zaudē ātri pieejamu enerģiju, domas var kļūt lēnākas, bet vienkāršas darbības sāk prasīt vairāk piepūles.

Aukstums šo stāvokli vēl vairāk apgrūtina. Organisms tāpat tērē enerģiju tikai tam, lai uzturētu siltumu, bet cilvēkam joprojām jāvirzās, jārūpējas par apģērbu, aprīkojumu un orientēšanos. Pat neliela neuzmanība šādā vietā nav tikai neērtība – tā var pārvērsties nopietnā riskā.

Pēc ilgākas neēšanas bieži visgrūtāk kļūst ne tikai fiziskais spēks. Rodas aizkaitināmība, apātija, kļūst grūtāk koncentrēties, un katrs lēmums šķiet pārāk liels. Cilvēks dusmojas ne tikai tāpēc, ka vēlas ēst. Viņš dusmojas tāpēc, ka ķermenis sūta skaidru signālu apstāties, lai gan apstākļi to neļauj.

Kofeīns deva modrību, bet ne enerģiju

Kofeīna tabletes šādā situācijā varēja palīdzēt saglabāt lielāku možumu un koncentrēšanos. Kofeīns var mazināt noguruma sajūtu, pastiprināt modrību un uz īsu brīdi atvieglot tādu uzdevumu veikšanu, kuriem nepieciešama uzmanība. Kad apkārt ir ledus, vējš un monotons balts horizonts, spēja neļauties miegainībai var būt īpaši nozīmīga.

Tomēr ir svarīgi nesajaukt divas lietas: kofeīns nav ēdiens un nepapildina organisma enerģijas rezerves. Tas neaizstāj ne kalorijas, ne ūdeni, ne siltumu, ne atpūtu. Tablete var palīdzēt cilvēkam justies mazāk nogurušam, taču tā neatrisina iemeslu, kura dēļ šis nogurums radās.

Tāpēc šāds līdzeklis ekstremālā ceļojumā drīzāk ir pagaidu tilts, nevis izglābšanās plāns. Tas var palīdzēt sagaidīt brīdi, kad atkal būs pieejams ēdiens, pajumte vai komandas palīdzība. Briesmas rodas tad, kad uzlabojusies pašsajūta maldina: cilvēks var nodomāt, ka viņam ir vairāk spēka, nekā patiesībā ir viņa ķermenim.

Antarktīdas pārgājienu dalībnieki badojās 36 stundas, bet izdzīvot palīdzēja kofeīna tabletesAttēls: Pexels / Матвей Ильин

Vienam nākas paciest izsalkumu, citam – pieņemt lēmumus

Ekspedīcijā pārtikas trūkums skar visus, taču ne vienādi. Tam, kurš velk smagāku aprīkojumu vai iet pa priekšu, fiziskie spēki var izsīkt ātrāk. Citam, kuram jāvēro virziens, laikapstākļi vai drošība, lielākais izaicinājums būs saglabāt skaidru prātu. Savukārt cilvēkam, kurš jau ir jutīgāks pret kofeīnu vai nogurumu, tablete var iedarboties citādi nekā viņa ceļabiedram.

Šādos apstākļos īpaši svarīga kļūst komanda. Kad viens cilvēks sāk klusēt, palēnināties vai neparasti kļūdīties, pārējiem tas jāievēro agrāk, nekā viņš pats atzīst, ka vairs netiek galā. Izdzīvošanas situācijās patstāvība izklausās skaisti, taču bieži tieši spēja pieņemt palīdzību pasargā no sliktākā.

Otra puse ir plānošana, kas no malas var šķist vienkārša. Ēdiens jāaprēķina, ņemot vērā maršrutu, fizisko slodzi, laikapstākļu risku un iespējamu kavēšanos, taču daba ne vienmēr ievēro plānu. Apgrūtināta pārvietošanās, sliktāki apstākļi vai neparedzētas tehniskas problēmas var ātri pārvērst pat kārtīgu krājumu sistēmu par ļoti trauslu lietu.

Šī mācība attiecas ne tikai uz ledājiem

Lielākajai daļai cilvēku nebūs jāiet pāri Antarktīdai, taču mazāka šī stāsta versija notiek bieži. Garš brauciens ar automašīnu, iestrēgšana sniegputeņa dēļ, pārgājiens mežā, elektrības pazušana lauku mājā vai diena, kad steigas dēļ no mājām iziet gandrīz nepaēdis, atgādina, cik ātri mainās noskaņojums un lēmumi, kad ķermenim trūkst visvienkāršākās enerģijas.

Praktiskākā mācība nav sapirkties kofeīna tabletes. Daudz saprātīgāk ir paņemt līdzi ūdeni, viegli nebojājošos pārtiku, siltu apģērbu, uzlādētu tālruni un skaidru plānu, ko darīt, ja ceļojums ieilgst. Kofeīns var būt papildu līdzeklis pieaugušam cilvēkam, kurš zina, kā viņa organisms uz to reaģē, taču tam nevajadzētu kļūt par ieganstu ignorēt nogurumu vai izsalkumu.

Vēl svarīgāk – nevērtēt savas spējas tikai pēc tā, kā jūties konkrētajā minūtē. Dažkārt enerģijas sajūta ir tikai īss impulss, bet patiesie ķermeņa resursi jau izsīkst. Antarktīdā šāda kļūda maksātu īpaši dārgi, taču arī ikdienā tā var pamudināt pieņemt nesaprātīgu lēmumu.

36 stundas bez ēdiena un kofeīna tabletes nav stāsts par brīnumainu līdzekli. Tas ir stāsts par robežu, aiz kuras cilvēku uztur ne tikai muskuļi, bet arī spēja saglabāt modrību, darboties kopā un nezaudēt cieņu pret sava ķermeņa sūtītajiem signāliem. Dažkārt mazākā lieta mugursomā neatrisina problēmu, taču palīdz nezaudēt svarīgāko – iespēju droši sagaidīt palīdzību.